Aktīniskā keratoze, ko dēvē arī par saules keratozi, izpaužas zvīņainu vai kreveļainu ādas izaugumu (bojājumu) veidā. Visbiežāk tie parādās uz galvas (cilvēkiem ar plikgalvības pazīmēm), sejas, ausīm, lūpām, plaukstu virspusē, uz apakšdelmiem, pleciem, kakla vai citām ķermeņa daļām, kas bieži tiek pakļautas saules gaismas tiešai iedarbībai. Bieži par keratozēm runā daudzskaitļa formā, jo reti ir tie gadījumi, kad cilvēki sirgst tikai ar vienu tās paveidu.

Aktīniskajai keratozei raksturīgie ādas izaugumi nereti mēdz būt tik nelieli, ka tos vieglāk sataustīt, nekā saskatīt. Tad rodas sajūta, ka ar pirkstu būtu novilkts pār smilšpapīru.

Lielākoties aktīniskajai keratozei raksturīgie ādas izaugumi veidojas lēnām; to izmērs – 0,3-0,6 cm. Sākotnējā veidošanās fāzē tie var šķietami izzust, taču vēlāk – parādīties no jauna. Vairums izaugumu pieņem sarkanu nokrāsu, bet tie mēdz būt arī gan gaiši, gan tumši dzeltenbrūnā, rozā, sarkanā krāsā, iespējamas minēto krāsu kombinācijas, tie var būt arī ādas krāsā. Attiecīgās vietas palaikam niez, raksturīgas dzelošas sajūtas vai pastiprināts jutīgums. Turklāt tās var iekaist un var izveidoties apsārtums. Retos gadījumos iespējama pat ādas izaugumu asiņošana.

Ja sirgsti ar aktīnisko keratozi, tas nozīmē, ka Tev ilgā laika periodā izveidojušies saules starojuma radīti ādas bojājumi, no kuriem var attīstīties kā plakanšūnu vēzis, tā citi ādas vēža paveidi.

Vai pastāv iemesls bažām?

Aktīniskā keratoze mēdz izrādīties esam pirmā stadija plakanšūnu vēža attīstības gaitā, tādēļ to dēvē arī par "pirmsvēža stadiju". Kaut vairums aktīnisko keratožu radīto ādas izaugumu ir labdabīgi, saskaņā ar dažiem pētījumiem līdz pat desmit procentiem gadījumu aktīniskā keratoze var attīstīties par plakanšūnu vēzi. Procentuāli tā var šķist vien neliela daļa, tomēr saslimšanai ar aktīnisko keratozi var būt pamatīgas sekas. Attiecībā uz plakanšūnu vēzi pastāv uzskats, ka 40-60 procentos gadījumu tā izcelsme saistīta ar neārstētām aktīniskajām keratozēm, kas mēdz attīstīties un ietekmēt tuvējos audus. No diviem līdz desmit procentiem gadījumu vēzis pāriet uz iekšējiem orgāniem un apdraud slimnieka dzīvību.

Aktīniskās keratozes paveids, saukts par aktīnisko heilītu, novērojams uz lūpu virsmas un var attīstīties par plankanšūnu vēzi. Cilvēki, kas sirgst ar vairākām keratozēm vienlaicīgi, pakļauti lielākam ādas vēža attīstības riskam.

Gandrīz visu aktīnisko keratožu attīstības iemesls ir ilgstoša uzturēšanās saules gaismā. Saules staru nodarīto bojājumu sekām piemīt kumulatīvs raksturs, tādēļ pat īsa uzturēšanās saules gaismā nozīmē to, ka palielinās kopējais ādas bojājumu daudzums. Arī mākoņaini laikapstākļi drošību nesniedz, jo 70-80 procenti saules ultravioletā starojuma (UV) plūst cauri mākoņiem. Kaitīgie stari var atstaroties arī no smiltīm, sniega un citām atstarojošām virsmām – tādējādi Tu tiec pakļauts/-a intensīvākai saules starojuma iedarbībai.

No solārijos izmantotajām lampām plūstošais ultravioletais starojums var būt vēl bīstamāks par saules ultravioleto starojumu, tādēļ dermatologi iesaka solārijos nesauļoties.

Gadās arī, ka aktīniskās keratozes attīstās pēc tam, kad cilvēks pakļauts lielai rentgenstaru vai dažādu rūpniecībā izmantotu ķīmisku vielu iedarbībai.

Vai cilvēka vecumam ir nozīme?

Tā kā kopējais saules gaismā pavadītais laiks gadu no gada pieaug, aktīniskās keratozes biežāk attīstās vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tomēr mūsdienās ar tām dažkārt sirgst arī divdesmit gadu veci jaunieši. Tomēr aktīnisko keratožu attīstība joprojām aktuālāka ļaudīm, kas pārsnieguši piecdesmit gadu vecumu. Daži speciālisti uzskata, ka gandrīz visiem, kas pārkāpuši astoņdesmit gadu slieksni, ir aktīniskās keratozes tipa ādas bojājumi.

Radioaktīvā starojuma iedarbības sekām un aktīnisko keratožu attīstības riskam sevišķi pakļauti tie cilvēki, kuru imūnsistēmas novājinātas vēža ārstēšanai izmantotu ķīmijterapijas procedūru, iegūtā imūndeficīta sindroma (AIDS), orgānu transplantācijas vai pārmērīga saules staru iedarbības dēļ.

Kādus profilakses pasākumus veikt, lai novērstu aktīniskās keratozes rašanās iespēju?

Vislabākais veids, kā pasargāt sevi no aktīniskās keratozes, ir izvairīšanās no [pārmērīgas] saules staru iedarbības. Tālāk minēti daži iedarbīgi aizsargpaņēmieni.

• Laikā no plkst. 10.00 līdz 16.00 uzturies paēnā.
• Nepieļauj saules apdegumu rašanos.
• Parūpējies par nosedzoša apģērba izvēli, nēsā cepuri ar platām malām un UV starojumu aizturošas saulesbrilles.
• Zīdaiņiem nedrīkst ļaut uzturēties saules staros.
• Ik mēnesi no galvas līdz kājām pārbaudi savas ādas stāvokli.
• Ik gadu apmeklē ārstu, kas profesionāli novērtēs Tavas ādas stāvokli.