Pētnieks: Būtiskākie farmācijas nozares izaicinājumi Latvijā ir cilvēkresursu trūkums un tirgus diversifikācija
Būtiskākie izaicinājumi farmācijas nozarē Latvijā patlaban ir saistīti ar cilvēkresursu trūkumu un tirgus diversifikāciju, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica domnīcas "Certus" farmācijas nozares apskatnieks un pētnieks Uldis Spuriņš.
Lai Latvijas farmācijas uzņēmumus varētu nodrošināt ar tiem nepieciešamajiem cilvēkresursiem, nozarei pašai aktīvāk jāatbild par jauno speciālistu apmācību. Taču to ir grūti izdarīt bez labas bāzes infrastruktūras.
Kā uzsvēra Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, demogrāfiskās situācijas rezultātā studentu ir mazāk, un paredzams, ka nākotnē to skaits saruks vēl vairāk. Savukārt nozarē strādājošie noveco un arī emigrē, lai iekļautos starptautiskajā zināšanu apritē un nodrošinātu profesionālo izaugsmi. Nozarē ir problēmas arī ar jauno speciālistu iegūtās izglītības kvalitāti, it īpaši dabas zinātņu jomā vispārējā izglītībā.
Kā viens no risinājumiem darbinieku trūkumam ir viesstrādnieku piesaiste, piemēram, no NVS valstīm. Tāpēc Skrīvelis aicināja deputātus padomāt par iespējām atvieglot iebraukšanu viesstrādniekiem no NVS valstīm, jo līdzšinējā kārtība esot par sarežģītu, lai īsā laika posmā būtu iespējams piesaistīt nozarei nepieciešamos speciālistus farmācijas un ķīmijas analītikā, piemēram, no Baltkrievijas.
Spuriņš sacīja, ka augstākās izglītības jomā būtu jāpilnveido un jānostiprina rūpnieciskās farmācijas programma, nodrošinot finansējumu vismaz 30 studiju vietām un atbalstot ārzemju pasniedzēju piesaisti.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji teica, ka ministrijā notiek darbs pie dabaszinātņu un eksakto priekšmetu apgūšanas veicināšanas skolās. Taču ministriju dara bažīgu nozarei pieejamais finansējums šī virziena attīstīšanai.
AS "Olainfarm" pārstāvis Vilnis Liepiņš uzsvēra, ka Latvijas izglītības problēma ir tā, ka skolas māca pārāk daudz faktu, nevis māca jaunos cilvēkus domāt.
Nozare kopumā ir samērā neliela, tādēļ līdzās makro līmeņa pasākumiem cilvēkresursu nodrošināšanai iespējams veikt mikromenedžmentu, piemēram, pārraugot migrācijas plūsmas un nodrošinot darba vidē balstītu jauno speciālistu apmācību, norādīja Spuriņš.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas farmācijas nozare ir lielā mērā orientēta uz eksportu, tādēļ ārvalstu tirgu attīstība tai ir īpaši nozīmīga. Būtiskākie noieta tirgi ir Krievija un pārējās NVS bloka valstis, kā arī Baltijas kaimiņvalstis un citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Turpretī uz lielāko medikamentu patēriņa tirgu ASV un jaunajiem Ķīnas un Indijas tirgiem Latvija eksportē minimāli.
No valsts puses tāpēc būtiski būtu nodrošināt atbalstu nozares centieniem diversificēt realizācijas tirgus, piedāvājot gan dažādas jauno tirgu apgūšanas aktivitātes, gan palīdzību specifisku tirgus prasību izpildei. Nozīmīgi arī sekot līdz, lai vietējie farmācijas uzņēmumi netiek izslēgti no šāda atbalsta saņemšanas formālu ierobežojumu rezultātā, piemēram, salīdzinoši lielā apgrozījuma vai darbinieku skaita dēļ, atzina Spuriņš.
"Olainfarm" pārstāvis piekrita, ka cilvēkresursu problēma nozarē ir ļoti izteikta, jo uzņēmumam regulāri jāpiesaista speciālisti no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat "Olainfarm" pārstāvis uzsvēra, ka Latvijas augstākajai izglītībai būtu jādomā par rūpniecisko farmaceitu speciālistu sagatavošanas programmas izveidi.
Kā sēdē teica AS "Grindeks" valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einars Jurševics, būtiska problēma nozarē ir arī zāļu pieejamība un birokrātiskie šķēršļi, kas apgrūtina zāļu pieejamību Latvijā.
Nozares pārstāvji arī atzina, ka nozarei svarīgi izaicinājumi ir saistīti arī ar pētniecību, jaunu zāļu atklāšanu, klīniskajiem pētījumiem, kā arī ražošanu un patentbrīvo medikamentu apjomu palielināšanu.
Uzklausot farmācijas nozares pārstāvju teikto, komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aicināja nozari apkopot iespējamos risinājumus un ierosinājumus, un iesūtīt tos komisijā. Bet priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS) atzina, ka pie vismaz diviem ierosinājumiem, no kuriem viens attiecas uz izglītības jautājumiem, bet otrs - uz darbinieku piesaisti no citām valstīm, būtu iespējams sākt darbu, vēl pirms nozare sagatavo tai būtisko problēmu un to iespējamo risinājumu sarakstu.
LETA
