Pētījums: Vitamīnus biežāk ir gatavi pirkt ļaudis ar ienākumiem līdz 550 eiro, kā arī precētie un mājsaimnieces

Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto vitamīnus un uztura bagātinātājus. Cik gadu ir šim vidusmēra Latvijas iedzīvotājam, kā viņš izskatās, kur dzīvo un ar ko nodarbojas? Tūlīt redzēsim! „Nesen veiktais pētījums* atklāj daudz interesanta. Droši vien pats galvenais, ka nav saistības starp ienākumu līmeni un gatavību parūpēties par savu veselību,” stāsta uztura speciāliste Jevgeņija Jansone.

Kā tad izskatās mūsu vidējais latvietis? Pirmām kārtām tā ir sieviete: 44 % sieviešu regulāri dzer vitamīnus un uztura bagātinātājus. Savukārt vīriešu vidū to dara tikai trešdaļa (32 %). „Ir pieņemts uzskatīt, ka stiprajam dzimumam viss ir tīrais nieks. Tomēr šāds uzskats ir maldīgs — ne velti pat attīstītajās valstīs vīrieši vidēji dzīvo ne tik ilgi kā sievietes,” komentē uztura speciāliste. „Jaunāko zinātnisko pētījumu dati liecina, ka visā pasaulē strauji un ļoti būtiski pasliktinās vīriešu reproduktīvā veselība un ka pastāv saikne starp vīriešu neauglību un viņu vispārējo veselības stāvokli. Dzīvesveids un uztura nesabalansētība, protams, ir svarīgākie faktori, kas ietekmē veselību kopumā un it sevišķi reproduktīvo spēju. Tas satrauc ārstus un zinātniekus, kā arī demogrāfus, jo pētījumi arī liecina, ka gadu no gada mūsu ēšanas paradumi turpina pasliktināties, mēs kļūstam arvien fiziski neaktīvāki, topam resnāki un ēdam aizvien vienveidīgāk — tikai sabalansēts un daudzveidīgs uzturs var nodrošināt ar visām nepieciešamajām uzturvielām, minerālvielām un vitamīniem. Ja neizdodas nodrošināt sabalansētu uzturu, kopā ar ārstu ir jāmeklē alternatīvas, lai saglabātu veselību.” Aptaujā arī noskaidrojās, ka visapzinīgākās vecuma grupas ir 50–59 gadus un 60–70 gadus veci Latvijas iedzīvotāji — no viņiem attiecīgi 43 % un 39 % regulāri lieto uztura bagātinātājus. Bet visbezatbildīgākie ir 30 līdz 39 gadus veci Latvijas iedzīvotāji.

Runājot par dzīvesvietu, pret rūpēm par veselību visatbildīgāk izturas Rīgā un, lai cik tas nebūtu dīvaini, Latgalē. „Un ar šiem datiem ir cieši saistīts šis faktors: vitamīnus un uztura bagātinātājus lieto 46 % krievvalodīgo, bet latviešu vidū tādu ir par veseliem 12 % mazāk — 34 % jeb trešdaļa,” stāsta eksperte.

Toties nākamajā aspektā nekādu pārsteigumu — pētījums parādīja, ka jo augstāks izglītības līmenis, jo vairāk ļaužu no attiecīgās grupas veicina veselību ar vitamīnu palīdzību: personu vidū ar pamatizglītību uztura bagātinātājus lieto gandrīz ceturtdaļa (24 %), ar vidējo speciālo — trešdaļa (31 %), bet ar augstāko — gandrīz puse (45 %).

Varētu secināt, ka viss ir vienkārši: ja personai ir nauda, tā pērk vitamīnus, ja nav — nepērk. „Tomēr „Imunital shots” un „Norstat Latvija” pētījums parādīja, ka tā nav: rūpes par veselību nekādi nav saistītas ar ienākumu līmeni vai nodarbošanos,” komentē uztura speciāliste. Piemēram, 39 % personu, kas saņem 351 līdz 550 eiro, un 36 % — no 551 līdz 750 eiro mēnesī regulāri lieto vitamīnus, lai gan nav sevišķi turīgi. Tāds pats paradums ir arī 37 % gan to, kas pelna 1251–1500 eiro, gan vairāk par 1500 eiro. „Jāsecina, ka tas ir motivācijas jautājums,” saka speciāliste.

Kur un par ko strādā vidējais latvietis, kas regulāri lieto vitamīnus, lai saglabātu veselību? Tā ir „baltā apkaklīte”: vai nu pašnodarbinātais (44 %), vai arī speciālists vai biroja darbinieks (katrs 40 %), vai atsevišķa kategorija — pensionārs (41 %) vai māte grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā / mājsaimniece (49 %). Pētījumi liecina, ka personām, kas ir attiecībās, kopumā ir labāka veselība. To parāda arī mūsu pētījums: 40 % precēto ir norūpējušies par savu veselību un lieto uztura bagātinātājus, bet interesanti, ka biežāk to dara vai nu tie, kam nav bērnu (41 %), vai arī daudzbērnu vecāki, kam ir 5 vai vairāk bērnu (50 %).

Kad esam izanalizējuši Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātus — respondentu vecumu, dzīvesvietu, izglītības un galu galā arī ienākumu līmeni —, mēs skaidri redzam, ka centieniem nostiprināt veselību preparāta dārdzība nav šķērslis. Patiešām, atbildes uz nākamo jautājumu par iemesliem, kāpēc respondenti neregulāri lieto vitamīnus vai vispār tos nelieto, parādīja, ka tikai 7 % atsaucas uz cenu. Piektdaļa lieto vitamīnus tikai rudenī un ziemā, ceturtdaļa (27 %) — cikliski ar nelieliem pārtraukumiem un tikpat daudzi — tikai tad, kad jūtas slikti, lai nostiprinātu imunitāti. Uztura speciāliste šādi komentē šos rezultātus: „Ļoti izplatīts ir mīts, ka tad, ja esat saslimis, ir jādzer C vai jebkurš cits vitamīns, lai nostiprinātu imunitāti un ātrāk izveseļotos. Bet patiesībā tad, kad jau esat saslimis, ir par vēlu dzert jebkādus vitamīnus. Ir jārīkojas profilaktiski. Tas pats attiecas uz ciklisku vai sezonālu vitamīnu lietošanu: daudzi sāk rūpēties par veselību tikai rudenī vai ziemā, kad sāk saslimt, — tas nav pareizi. Protams, ļoti svarīgs ir veselīgs dzīvesveids: pastaigas svaigā gaisā, fiziska aktivitāte, veselīgs miegs un sabalansēts uzturs. Diemžēl tagad visā pasaulē var novērot, ka ļaužu uzturs ir ļoti vienveidīgs: mēs ēdam maz dārzeņu, augļu, zivju. Reti izejam svaigā gaisā, reti pastaigājamies saulē. Tāpēc ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem organismā trūkst vitamīnu. No tā cieš imūnsistēma, un mēs sākam slimot. Ir divas iespējas: vai nu savest kārtībā uzturu, vai arī kompensēt tā trūkumus ar vitamīnu kompleksiem. Šo jautājumu katrs izlemj pats, ideālajā gadījumā — pēc konsultēšanās ar ģimenes ārstu.”

Tāpat aptauja parādīja, ka ir sievietes, kas lieto vitamīnus tikai grūtniecības laikā. „Nopietna attieksme pret savu veselību augļa iznēsāšanas un bērna zīdīšanas laikā ir ļoti pareiza, jo šajos periodos sievietei ir ļoti svarīgi uzņemt pietiekami daudz vitamīnu, tāpēc ka no tā ir atkarīga gan normāla augļa attīstība, gan pašas sievietes veselība. Diemžēl bieži vien neizdodas uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus tikai ar pārtikas produktiem, tāpēc grūtniecēm un zīdītājām ir īpaši ieteicams lietot noteiktus uztura bagātinātājus, it sevišķi folijskābi (vēlams jau grūtniecības plānošanas posmā), dzelzi, D vitamīnu, kā arī proaktīvi stiprināt imunitāti,” paskaidro speciāliste.

„Vēl es esmu ievērojusi, ka dažkārt ļaudis baidās lietot vitamīnu kompleksus. Sak, tie ir dārgi, bet jēgas nekādas, jo tajos vitamīni savstarpēji konfliktē — pat aptauja parādīja, ka šim apgalvojuma piekrīt 53 % Latvijas iedzīvotāju. Taču šāds uzskats ir kļūdains: speciālisti, kas veido vitamīnu formulas, ļoti labi pārzina šo jomu, tāpēc noteikti var nebaidīties, ka nopirksit dārgus vitamīnus, bet no tiem nebūs nekāda labuma. Šajā sakarā gribu piebilst, ka diemžēl pastāv tieša saistība starp augstu cenu un kvalitāti. Uztura bagātinātāji nav tā prece, ko var nopirkt par opeļa cenu, bet saņemt maserati. Ja gribat maserati, tad šādi vitamīni maksās dārgāk,” komentē eskperte.