Pētījums: tvaicētu vai vārītu zivju ēšana samazina sirds mazspējas risku, savukārt ceptu zivju – paaugstina
Sievietēm, kas piecas reizes nedēļā ēda tvaicētas vai vārītas zivis, bija par 30% zemāks risks sirds mazspējai salīdzinot ar sievietēm, kas zivis ēda reti. Un otrādi, sievietēm, kuras vismaz vienu reizi nedēļā ēda ceptu zivi, gandrīz par 50% palielinājās sirds mazspējas risks salīdzinājumā ar tām, kas reti ēda ceptas zivis. Turklāt pētījums arī atklāj, ka sirds mazspējas riska mazināšanu nodrošināja bieža tumšo zivju (lasis, skumbrija) iekļaušana maltītēs nevis tunča vai gaišo zivju (plaudis, menca, paltus) ēšana.
"Tas, kā jūs pagatavojat zivis, var būt gandrīz tikpat svarīgi, vai jūs tās vispār ēdat," teic pētījuma vecākais autors Donalds Loids-Džones (Dr Donald Lloyd-Jones) no Ziemeļrietumu Universitātes Čikāgā, piebilstot, ka ceptu zivju ēšanas ietekme uz paaugstinātu sirds mazspējas risku bija "negaidīta".
Pētījuma autori norāda, ka sirds mazspēja skar vienu no pieciem cilvēkiem, turklāt sievietes pēcmenonpauzes vecumā ir augstākā riska kategorijā. Iepriekšējie pētījumi ir pierādījuši, ka Omega-3 taukskābes, kas ir sastopamas zivīs, var mazināt sirds un asinsvadu slimību risku, tāpēc, ka tās samazina iekaisumu, asinspiedienu un oksidatīvo stresu (organisma nespēju tikt galā ar apkārtējās vides faktoru radītajiem šūnu bojātājiem – brīvajiem radikāļiem). Tomēr trūkst pētījumu par uztura un uzturvielu uzņemšanu un to ietekmi uz sirds mazspējas risku sievietēm pēcmenopauzes vecumā.
Par pētījumu
Lai noteiktu, vai zivju lietošana uzturā ietekmē sirds mazspēju sievietēm pēcmenopauzes vecumā, pētnieki analizēja 84 493 sieviešu datus vecumā no 50 līdz 79 gadiem (vidējais vecums 63), kas piedalījās Sieviešu veselības iniciatīvas novērošanas pētījumā. Sievietes, kas bija pārcietušas miokarda infarktu (izplatīts cēlonis sirds mazspējai), šajā pētījumā netika iekļautas. Pētījuma laikā līdz 2008. gada augustam desmit gadu periodā tikai novēroti 1858 sirds mazspējas gadījumi.
Balstoties uz dotajām atbildēm, sievietes tika sadalītas piecās kategorijās pēc tvaicētu vai vārītu zivju lietošanas biežuma – no "mazāk nekā reizi mēnesī" līdz "piecām vai vairākām reizēm nedēļā". Kā arī trīs grupās pēc eļļā ceptu zivju lietošanas – no "mazāk nekā reizi mēnesī" līdz "vairākām reizēm nedēļā".
Sievietēm, kas pārsvarā ēda tvaicētas vai vārītas zivis, bija tencende būt fiziski labākā sagatavotībā, viņas izskatījās jaunākas un ievēroja veselīgāku dzīvesveidu un uzturu. Savukārt sievietes, kas zivis pārsvarā cepa, vairāk smēķēja, tām bija lielāks ķermeņa masas indekss, augstāks sistoliskais asinspiediens, diabēts, priekškambaru fibrilācija un sirds un asinsvadu slimības.
Pētījums neatklāj informāciju par jēlas zivs ēšanu, piemēram, tādu, no kuras pagatavo suši. Taču pētnieki uzkata, kas šajā gadījumā arī varētu būt saistība ar samazinātu sirds mazspējas risku. Pētījums arī neapstiprina saistību starp paaugstinātu sirds mazspējas risku un paaugstinātu nepiesātināto taukskābju lietošanu.
Amerikas Sirds asociācijas (AHA) uztura komitejas pārstāve Dr. Reičela Džonsone (Rachel Johnson) no Vermintas Universitātes Burlingtonā pētījumu novērtēja kā ļoti apjomīgu un tādu, kuram pamatā ir lietota bagātīga datu bāze.
"No šī pētījuma varam mācīties to, ka, ja jūs vēl regulāri neēdat zivis, tad centieties tās iekļaut savā ēdienkartē un gatavojiet tā, lai saglabātos zivju labvēlīgā ietekme," viņa teica, atgādinot, ka Amerikas Sirds asociācija iesaka ēst zivis vismaz divas reizes nedēļā. "Turklāt nebūs nekāds ļaunums, ja zivis ēdīsiet vairāk nekā divas reizes, jo īpaši, ja esat riska grupā," viņa piebilda.
Ziņas oriģināls publicēts kardioloģijas portālā Theheart.com 2011. gada 25. maijā:
http://www.theheart.org/article/1231133.do
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
