Pētījums: Spēja ieņemt bērnu ir atkarīga no “dabas labvēlības” uzskata 60% sieviešu
Jaunākais "iVF Riga" pētījums “Izplatītākie grūtniecības atlikšanas iemesli”, kurš tapis sadarbībā ar tirgus pētījumu kompāniju "Norstat", liecina, ka 60% sievietes vecumā no 25 – 35 gadiem neredz nekādu citu veidu kā sevi pasargāt no nākotnes problēmām ieņemt bērnu, kā tikai paļauties uz likteni.
Kā galvenos iemeslus, kāpēc sievietes iespējami varētu atlikt grūtniecību tiek minēti nepārliecinātība par partneri vai tā neesamība (61%), kā arī personīgas finansiālas grūtības (70%). Savukārt 36% respondentu kā galvenos iemeslus min nepietiekamo valsts atbalstu jaunajām ģimenēm un karjeru vai izglītību kā pašreizējo dzīves prioritāti (31%).
"iVF Riga" vadītāja un viena no vadošajām reproduktoloģēm Latvijā Violeta Fodina komentē pētījuma datus kā satraucošus.
“Tendence atlikt grūtniecību, priekšroku dodot karjerai vai konkrētam dzīves stilam, ir vērojama no gada uz gadu arvien izteiktāk. Tomēr uzskats, ka nav nekāda veida, kā pasargāt sevi no iespējamām problēmām nākotnē ieņemt bērnu, attiecīgi sievietēm atliek vien paļauties uz likteni, gan ir ļoti satraucošs, jo pierāda, ka olšūnu sasaldēšanas jautājumā vēl joprojām Latvijā cirkulē zems izpratnes līmenis un milzu stereotipi. Kā reiz, ņemot vērā demogrāfijas problēmas, sabiedrības dzīves stila izmaiņas katru dienu tiek sperts milzīgs solis medicīnas tehnoloģiju un ģenētikas jautājumā, lai pateicoties olšūnu sasaldēšanai pāriem nebūtu jāizvēlas starp karjeras izaugsmi vai ģimeni, jo viņi paši varēs noteikt, kad bērniņu vēlas laist pasaulē. Vienlaikus tas ir tas glābšanas spilvens onkoloģisku saslimšanu gadījumā. Garantija, ka pat pēc ārstniecības kursa veikšanas sievietei būs izmantojamas olšūnas,” skaidro Violeta Fodina.
Pētījumā arī secināts, ka 22% respondentu kā biežākos bērniņa ieņemšanas sarežģījuma iemeslus min nepareizu dzīves veidu un uzturu, kā arī dzīves laikā pārdzīvotās saslimšanas. (23%) Taču tikai 8% sieviešu kā biežākos bērniņa ieņemšanas sarežģījuma iemeslus min novecošanos un tikai 10% izsīkušos olšūnu krājumus.
“Olšūnas, pretēji spermatozoīdiem, neatjaunojas, katrai to skaits ir noteikts kopš dzimšanas. Tā ir tā “dabas ēnas puse”, kuru mēs nevaram ietekmēt un diemžēl katru dienu, strādājot ar pacientēm nākas secināt - liela daļa sieviešu mūsdienās saskaras ar priekšlaicīgu olšūnu izsīkšanu. Taču tas, kas ir jādara, lai nerastos problēmas, ir nevis jāpaļaujas uz likteni vai sabiedrības spiedienu, kas bieži sievietēm liek just, ka to biloģiskais pulksteni tikšķ, kā dēļ tagad ātri jāskrien dzemdēt, bet gan vienkārši jāparūpējas par savu ģenētisko materiālu, lai to varētu izmantot, kad vien sieviete vēlas, pat 40 gados vai vēlāk,” skaidro Violeta Fodina.
Pētījumā tika aptaujātas sievietes visā Latvijas teritorijā vecuma grupā no 25-35 gadiem.
