Pētījums: Puse iedzīvotāju ikdienā nedzer pietiekami daudz ūdens

Gandrīz 60 % no cilvēka kopējās ķermeņa masas veido ūdens, un tas ir ļoti būtisks dzīvības funkciju nodrošināšanai. Cilvēka organisms ūdeni neuzkrāj, bet izdala ar sviedriem, urīnu un izelpu, tāpēc ūdens rezerves ir regulāri jāatjauno, īpaši vasarīgi siltā un karstā laikā. Jaunākais "Mana aptieka & Apotheka" Veselības indeksa pētījums liecina, ka tikai 48 % iedzīvotāju diennaktī izdzer vismaz 1,5 līdz 2 litrus ūdens, kā to rekomendē ārsti.

Visapzinīgāk ūdeni ikdienā lieto iedzīvotāji ar augstāko izglītību (60 %) un augstiem ienākumiem (57 %), tie, kuri kopumā dzīvo veselīgi (56 %), un iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Savukārt nepietiekamu ūdens daudzumu uzņem iedzīvotāji ar pamatizglītību (30 %), tie, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (33 %), un vīrieši (42 %).

Medicīnas eksperti norāda, ka 1,5 litri ūdens ir pats minimums, ko vajadzētu izdzert diennakts laikā, jo patiesībā uzņemtā šķidruma daudzumam ir jābūt vēl lielākam, un tas ir atkarīgs arī no kopējās ķermeņa masas – jo tā lielāka, jo vairāk jādzer. Tāpēc ir svarīgi maltītēs iekļaut arī zupas, sulīgus augļus, dārzeņus un ogas, lietot zāļu tējas. Ķermenis pielāgojas pie tā, ka netiek dzerts pietiekami daudz ūdens, tāpēc daudziem slāpju sajūta rodas novēloti un organisms funkcionē uz rezervēm. Nereti slāpju sajūtu cilvēki jauc ar izsalkumu, un nevis padzeras, bet kaut ko uzēd.

Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016. gada to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā pietiekami lieto ūdeni līdz 2021. gadam pastāvīgi samazinājies – kamēr 2016. gadā tie bija 56 % iedzīvotāju, piecus gadus vēlāk tikai 42 %. Pēdējos divos gados rādītājs palicis nemainīgs – 48 %.

Pastiprināti ūdens jālieto karstā laikā, grūtniecēm un jaunajām māmiņām

Īpaši svarīgi ir uzņemt ūdeni, veicot dažādas fiziskas aktivitātes, karstā un mitrā vidē, pie dažādām saslimšanām. Tāpat tas ir būtiski fiziski aktīviem cilvēkiem, grūtniecēm un māmiņām zīdīšanas laikā, kā arī senioriem, jo ar vecumu samazinās slāpju sajūta.

„Arī Latvijā arvien biežāk vasarās ir novērojams ilgstošs karstums, kad pastiprināta ūdens lietošana ir obligāta. Nelieliem malkiem būtu jāpadzeras visas dienas garumā, tajā skaitā gada aukstajos mēnešos, negaidot slāpju sajūtu, jo tad jau organisms ir viegli atūdeņojies. Nereti pacienti saka, ka ir grūti ieviest regulāras padzeršanās ieradumu, jo ikdienas skrējienā tas aizmirstas, tāpēc iesaku to veidot pamazām – padzerties, no rīta pamostoties, vienmēr ūdeni turēt redzamības zonā un, ejot ārā, ņemt savu ūdens pudeli līdzi. Lai uzlabotu garšas īpašības, ūdenim var pievienot citrona vai gurķa šķēlīti, svaigu piparmētru vai baziliku. Slāpju sajūta ir jātrenē – jo vairāk un biežāk padzersies, jo ātrāk slāpju sajūta radīsies un ūdens dzeršana notiks dabīgi,” rekomendē aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Organisma atūdeņošanās pazīmes

Par nepietiekamu uzņemtā ūdens daudzumu var liecināt galvassāpes, vājums un nogurums, tumšs urīns, sasprēgājušas lūpas un sausa mute, āda vai acis, vēdera aizcietējumi. Ūdens organismā palīdz šūnām piegādāt skābekli un barības vielas, tāpēc tā trūkums veicina organisma funkciju samazināšanos. Ūdens ir vitāli svarīgs arī smadzeņu darbībai, vielmaiņai, sirds veselībai, kā arī mūsu izskatam un pašsajūtai kopumā.

„Ja ar uzturu neuzņemam pietiekami daudz ūdens, palēninās vielmaiņa, samazinās asinsspiediens, kas izraisa nogurumu, attīstās dažādi gremošanas traucējumi. Var uznākt arī galvas reiboņi vai cilvēks var noģībt. Vecākiem cilvēkiem var saasināties arī locītavu sāpes vai palielināties nierakmeņu risks. Pastiprināti ūdens jāuzņem cilvēkiem, kuri ēd sāļus ēdienus, dzer kafiju, lieto alkoholiskus dzērienus, jo tas veicina pastiprinātu ūdens izdalīšanos no organisma. Ja cilvēks bez ēdiena var izturēt pat vairākas nedēļas, tad bez ūdens tikai līdz trim dienām,” brīdina farmaceite.

Par pētījumu: “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.