Pētījums: Pēc-pandēmijas posmā aug pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem
Līdz ar Covid-19 saslimstības mazināšanos jeb pēc-pandēmijas posmā pieaudzis pieprasījums pēc ikdienas medicīnas pakalpojumiem, izmeklējumiem, mentālās un fiziskās rehabilitācijas, kā arī nopietnu, akūtu saslimšanu ķirurģiskas ārstēšanas, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO Veselības apdrošināšanas polišu izmantošanas dati.
“Divus gadus iedzīvotāji ir mazāk gājuši pie ārstiem, dažādi medicīnas pakalpojumi nav sniegti – to redzu arī pēc klīnisko laboratorijas izmeklējumu skaita samazinājuma Covid-19 posmā”, norāda “MFD laboratorijas” galvenā ārste Olga Ļakutina. “Kādu diagnozi ārsts var noteikt pa telefonu, neredzot pacientu? Šobrīd vērojams, ka cilvēki vēršas pie medicīnas personāla biežāk, taču saslimšanas kļuvušas smagākas – kā rezultāts tam, ka nav saņemti regulāri medicīnas pakalpojumi. Piemēram, hroniskās saslimšanas, kas raksturīgas Latvijas sabiedrībai, patlaban kļuvušas vēl smagākas un tiek atklātas vēlīnā stadijā. Tādēļ ļoti vēlos uzsvērt, ka veselības pasliktināšanās gadījumā nedrīkst atlikt ārsta apmeklējumu.”
Plašāki izmeklējumi pēc ilgāka pārtraukuma
Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, proti, 2019. gada pavasari ar 2022. gada pavasara Veselības apdrošināšanas polišu izmantošanas rādītājiem, audzis pieprasījums pēc dažāda veida maksas ambulatorajiem pakalpojumiem, no kuriem lielākais pieaugums bijis analīzēm, dažādām manipulācijām un izmeklējumiem. Savukārt no izmeklējumiem krasākais pieaugums šogad vērojams asinsspiediena diennakts monitorēšanai (+560%), Holtera jeb sirdsdarbības monitoringam (+387%) un asinsvadu izmeklēšanai (+120%).
Gints Konrads, "ERGO Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā: “Pieaugošais pieprasījums pēc dažādām veselības pārbaudēm, konsultācijām un pakalpojumiem norāda uz to, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji tos, visticamāk, atlikuši. Tās ir sekas, ko uz sabiedrības veselību atstājis Covid-19 posms ar pilnībā vai daļēji ierobežotu medicīnas pakalpojumu pieejamību. Laikus nediagnosticētas saslimšanas ļoti bieži nozīmē komplicētāku ārstēšanu vēlāk, tādēļ jo īpaši svarīgi, lai nākotnē, uzņēmumiem rūpējoties ar darbinieku labbūtību, veselības apdrošināšana tiktu uzskatīta par vienu no prioritārajiem atbalsta mehānismiem. Savukārt iedzīvotājus aicinām savlaicīgi rūpēties par savu veselību, lai izvairītos no iespējamiem sarežģījumiem nākotnē.”
Pieaug operāciju skaits
2022. gada pavasarī palielinājies dažādu medicīnisku manipulāciju, tai skaitā operāciju skaits, salīdzinot ar to pašu periodu 2019. gadā. Piemēram, proktoloģisko operāciju skaits pieaudzis par 42%, ginekoloģisko operāciju skaits pieaudzis par 32%, savukārt vēnu izmeklējumu un operāciju skaits par 11%, liecina Veselības apdrošināšanas polišu izmantošanas dati. Pieaugoša nepieciešamība pēc operatīvas iejaukšanās ginekoloģijā saistāma ar veselības profilakses un kontroles trūkumu aktīvajā pandēmijas posmā.
Gan proktoloģisko saslimšanu, gan vēnu operāciju skaita pieaugumu var uzskatīt par pandēmijas blaknēm, kas saistītas ar ilgstošu sēdošu darbu, aktualizējot gan hemoroīdu, gan vēnu problēmas. Vienlaikus tās uzskatāmas par saslimšanām, kurām pandēmijas aktīvajā fāzē iedzīvotāji nav pievērsuši pietiekamu vērību un nav laikus devušies pie ārsta.
Covid-19 dzīvesveida sekas
Pieprasījums pēc-pandēmijas posmā pieaudzis teju pēc visiem speciālistiem, populārākajam ārstu trijniekam paliekot nemainīgam: ginekologs (+52%), acu ārsts (+65%) un dermatologs (+45%). To, ka ieilgusī Covid-19 pandēmija ir bijis izaicinājums cilvēku vispārējai mentālajai un fiziskajai veselībai, apliecina saņemto konsultāciju statistika, izmantojot Veselības apdrošināšanas polises šī gada pavasarī, salīdzinot ar to pašu periodu 2019. gadā. Pieprasījums pēc fizioterapeita konsultācijām pieaudzis par 284% jeb fizioterapeita pakalpojumi saņemti teju četras reizes vairāk.
Līdz ar pandēmijas sākumu iedzīvotājiem ļoti aktualizējusies nepieciešamība pēc psihoterapeita pakalpojumiem, tādēļ Covid-19 laikā tie arvien vairāk iekļauti apdrošināšanas polisēs un, salīdzinot ar periodu pirms pandēmijas, šogad izmantoti 15 reizes jeb par 1400% vairāk. Tāpat vēl nepieredzētu pieprasījumu piedzīvojusi ambulatorā rehabilitācija, proti, ārstnieciskā vingrošana (+35%) un masāžas (+28%), kas, iespējams, saistīts ar ilgstošu mazkustīgu dzīvesveidu mājsēdes laikā.
