Pētījums: Par 12% pasliktinājies iedzīvotāju veselības pašvērtējums; pieaug farmaceita loma veselības aprūpes sistēmā
Lai gan vairāk nekā puse jeb 57% respondentu savu veselību vērtē kā labu, šis rādītājs ir zemākais pēdējo septiņu gadu laikā kopš tiek veikts “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījums. Joprojām lielākā daļa jeb 73% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, turklāt daļa no tiem piemīt arvien lielākam skaitam iedzīvotāju. Pieaug uzticība farmaceitiem – 87% respondentu norāda, ka uzticas farmaceitu ieteikumiem.
Veselības indeksa pētījumā galvenās ietvertās tēmas ir iedzīvotāju pašvērtējums par savu veselības stāvokli un veiktajiem profilaktiskajiem pasākumiem, dzīvesveida pašnovērtējums, kā arī uzticības novērtējums par farmaceitu un aptieku lomu sabiedrībā.
Pasliktinās iedzīvotāju veselības pašvērtējums
Šogad apgalvojumam “man ir laba veselība” pilnībā piekrīt tikai 14%, bet drīzāk piekrīt – 43%. Sievietes biežāk nekā vīrieši ir norādījušas, ka pēdējā gada laikā ir izjutušas kādas veselības problēmas. Visbiežāk sievietēm tas ir bijis bezmiegs un miega traucējumi, kā arī paaugstināts/pazemināts asinsspiediens. Savukārt vīrieši biežāk sastopas ar tādu problēmu kā krākšana naktīs. Vīrieši nedaudz biežāk (59%) nekā sievietes (55%) norādījuši, ka viņiem ir laba veselība.
“Sociālais ideāls vīrietim prasa būt stipram, spēcīgam, varošam, veselam. No agras bērnības zēniem mēdz teikt, ka viņi nedrīkst raudāt un izpaust savas jūtas, līdz ar to arī aiziet pie ārsta, es teiktu, ka zēnam, ir nedaudz sarežģītāk nekā meitenei, kura drīkst vairāk izrādīt savas emocijas. Rezultātā vīriešiem tas izveidojas kā nosacījuma reflekss, ka labāk pie ārstiem neiet, tādēļ arī kopumā viņi mēdz retāk meklēt palīdzību,” skaidro Prof. Gunta Ancāne, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja, ārste-psihoterapeite.
Tomēr praksē ir vērojams, ka sabiedrībā šī stigma par vīrieša veselību lēnām mainās uz pozitīvo pusi, papildina Agnese Ritene, aptieku apvienības “Mana aptieka” farmaceite un Tukuma centra aptiekas vadītāja: “Ikdienas darbā ir novērots, ka vidēja vecuma pāros sievietes ir tās, kuras galvenokārt rūpējas par vīriešu veselību. Tomēr pēdējā laikā mēs aizvien vairāk pamanām, ka jaunos vīriešos šī tendence vairs nav vērojama un viņi paši uzņemas rūpes par savu veselību.”
Apgalvojumam “man ir laba veselība” vairāk piekrīt arī tie respondenti, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā veselīgu, kā arī tie, kuri uzskata, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu un kuriem ir augstākā izglītība. Pieaugot iedzīvotāju vecumam, samazinās to respondentu skaits, kuri savu veselību vērtē kā labu. 45 gadi ir tas vecums, pēc kura iedzīvotāji savu veselību vērtē būtiski sliktāk.
Lai gan lielākā daļa sabiedrības kopumā savu veselības stāvokli vērtē kā labu, pētījuma rezultāti rāda, ka pēdējā gada laikā ar dažādām veselības problēmām saskārušies 78% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2020. gadā veiktā pētījuma datiem, šogad par 4% pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem ir bijušas muguras un spranda sāpes (38%). Teju katrs trešais iedzīvotājs ir saskāries ar bezmiegu un miega traucējumiem (30%), kā arī locītavu sāpēm (30%). Turklāt salīdzinājumā ar 2020. gadā veiktā pētījuma rezultātiem par tādām veselības problēmām kā bezmiegs, miega traucējumi un locītavu sāpes norāda arvien vairāk cilvēku. Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs saskāries ar asinsspiediena problēmām (28%), bet pozitīvi, ka ar šo problēmu, salīdzinot ar 2020. gada pētījuma rezultātiem, saskārušies par 3% mazāk iedzīvotāju. Katram ceturtajam iedzīvotājam pēdējā gada laikā bijusi paaugstināta temperatūra vai elpceļu saslimšanas.
Katram trešajam joprojām neveselīgs dzīvesveids
Pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrībā nepastāv viennozīmīgs uzskats, kas ir veselīgs dzīvesveids un laba veselība. Lielākā daļa sabiedrības (71%) kopumā apgalvo, ka preventīvi rūpējas par savu veselību, tomēr vairāk nekā puse – 56% – atzīst, ka nedara to regulāri. Tikai 15% velta regulāras preventīvas rūpes savas veselības labā. Lai gan lielākā sabiedrības daļa (63%) savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, tomēr katrs trešais iedzīvotājs savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu.
“Manuprāt, sabiedrībā mēs joprojām runājam pārāk maz par veselīgu dzīvesveidu. Ir ļoti daudz izpratņu un veidu, ko cilvēki saprot ar jēdzienu “veselīgs dzīvesveids”. Tomēr tas ne vienmēr sakrīt ar to, ko mēs, ārsti, uzskatām par veselīgu dzīvesveidu. Ļoti lielā informācijas apjoma dēļ cilvēki joprojām tajā mēdz apjukt,” komentē Dr. Dārta Geižāne, “Capital Clinic Riga” ģimenes ārste.
Viens no veselīga dzīvesveida pamatnoteikumiem ir fiziskās aktivitātes. Pētījuma rezultāti rāda, ka šajā aspektā iezīmējas negatīva tendence. Lai gan šogad aptuveni trešdaļa jeb 35% iedzīvotāju uzskata, ka ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, salīdzinot datus ilgākā laika periodā, redzams, ka kopš 2018. gada fiziski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10%. Katrs ceturtais iedzīvotājs norādījis, ka neveic regulāras fiziskās aktivitātes.
“Ko tad nozīmē fiziskās aktivitātes? Pastāv augstas slodzes aerobās aktivitātes un ir arī zemas slodzes ikdienišķas fiziskās aktivitātes. Ļoti daudziem cilvēkiem šie termini jūk. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ir redzams, ka 39% sabiedrības uzskata, ka ikdienas pastaigas ir pietiekamas. Kaut gan ārsti rekomendē vismaz līdz 150 minūtēm nedēļā augstas aerobās slodzes fiziskās aktivitātes, kas ir nepieciešamas veselīgam ķermenim,” norāda Māris Lūks, aptieku tīkla “Apotheka” izpilddirektors.
Saistībā ar dzīvesveida ieradumiem, šogad veiktā pētījuma rezultātos īpaši iezīmējas tādas veselības problēmas kā bezmiegs un miega traucējumi. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju atzīst, ka nevelta miegam pietiekami daudz laika, katrs ceturtais iedzīvotājs kā kaitīgo ieradumu min neizgulēšanos (25%), bezmiegs un miega traucējumi ierindojas otrajā vietā starp veselības problēmām, turklāt ar šo problēmu sastopas arī gados jauni cilvēki.
Dr. Dārta Geižāne norāda, ka pastāv pasākumu kopums jeb miega higiēna, kuru, regulāri ievērojot, ir iespējams uzlabot miega kvalitāti: “Nevajadzētu vismaz divas stundas pirms miega izmantot jebkāda veida viedierīces, kas izdala zilās gaismas starojumu. Tas stimulē smadzenes, līdz ar to pēc tam smadzenēm ir grūtāk atslābt un iemigt. Papildu tam vajadzētu parūpēties, lai telpa ir klusa un tumša, bez liekiem trokšņiem un apgaismojumiem. Noteikti vajadzētu izvairīties no pārmērīgas ēšanas tieši pirms gulēt iešanas.”
Pētījums parāda, ka joprojām liela daļa sabiedrības – katrs ceturtais iedzīvotājs (24%) regulāri smēķē, katrs piektais (20%) neveselīgi ēd un gandrīz katrs piektais (18%) atzīst, ka pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi. Turklāt kopš 2017. gada krietni vairāk respondentu atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgais ieradums. Šis rādītājs ir pieaudzis teju par trešdaļu (+29%).
Vienlaikus jāatzīst, ka pētījuma rezultāti atklāj arī pozitīvu tendenci – iedzīvotāji cenšas savā ikdienā iekļaut vismaz kādu veselīgu ieradumu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, šogad par 6% pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri diennaktī izdzer vismaz 1,5–2 litrus ūdens (48%), par 5% pieaudzis gan to iedzīvotāju skaits, kuri ierobežo cukura patēriņu (44%), gan arī to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas ierobežot sāls patēriņu (37%). Par 7% pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri, rūpējoties par savu veselību, ikdienā lieto uztura bagātinātājus (32%).
Farmaceitu nozīme un loma pieaug
Iedzīvotāju uzticības līmenis farmaceitiem kā veselības aprūpes speciālistiem arvien turpina pieaugt. Saskaņā ar šī gada pētījuma rezultātiem iedzīvotāju skaits, kuri uzticas farmaceitiem, pieaudzis par 5% un sasniedz jau 87%. Salīdzinot ar pagājušo gadu, divkāršojies to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka farmaceitu nozīme un loma ir pieaugusi.
Turklāt Covid-19 pandēmija un tās izraisītie izaicinājumi veselības aprūpes jomā iedzīvotājus mudināja arvien vairāk pēc palīdzības un padomiem vērsties aptiekās, saņemot farmaceita konsultāciju. Aptieka bieži vien bija tuvākā iestāde, kurā saņemt norādes par veselības aprūpes pakalpojumiem un kā rīkoties dažādās situācijās. Tāpēc pakalpojumu klāsta paplašināšana aptiekās palīdzētu uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka reģionos bieži vien aptiekas ir izteikti pietuvinātas veselības aprūpei. Arī pētījuma rezultāti rāda, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) uzskata, ka kopumā būtu atbalstāma ideja paplašināt aptiekās pieejamo pakalpojumu klāstu.
“Daudzās pasaules valstīs aptieka ir pirmais pieturas punkts pacientam veselības problēmu pamata mērījumu veikšanai un konsultācijām. Ļoti daudzos tirgos jau ir ieviests paplašināto pakalpojumu klāsts. Galvenā farmaceitiskās aprūpes sastāvdaļa ir cilvēku iztaujāšana, izpratne par zāļu lietošanu un potenciālajiem simptomiem, kas var rasties no zāļu nesaderībām, pamata slimību simptomu noteikšana, primārie mērījumi, vakcinācija u.c. Paskatoties uz Latvijas ārstu pieejamības karti 2020. gadā, ir vērojams speciālistu trūkums, līdz ar to sinerģija starp ģimenes ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un farmaceitiem kļūst arvien nozīmīgāka. Farmaceiti un aptiekas ar tādiem bāzes pakalpojumiem var atslogot ģimenes ārstus un citus veselības aprūpes speciālistus, tādējādi, kopā strādājot, palīdzot pacientam,” stāsta Māris Lūks.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.
