Pētījums: Mušas pārnēsā vairāk slimību nekā iepriekš tika uzskatīts
Daudziem ir zināms, ka mušas pārnēsā slimības un baktērijas, taču jaunākais Riodežaneiro Federālās universitātes zinātnieku veiktais pētījums atklājis, ka to slimību pārnēsāšanas potenciāls ir vēl lielāks nekā tika uzskatīts iepriekš.
Rezultātu iegūšanai pētnieki analizēja vairāk nekā simts mušu ķermeņa daļu baktēriju sastāvu, aptverot trīs kontinentus. Izpētē tika iekļautas pilsētas, lauku un dabīgā vidē uzturošās mušas.
Pētījuma vadītāja, profesore Ana Karolina Junkveira norāda, ka šis ir pirmais šāda veida pētījums, kurā tika atklāts pilns mikrobu DNS saturs kukaiņos. Mušu mikrobu pārnēsāšanas patiesais potenciāls vēl nekad iepriekš nav bijis pilnībā analizēts un izprasts.
Zinātnieki mušās atklāja 33 veidu baktērijas, no kurām daudzas ir patogēni, kas var izraisīt saslimšanas. Viņi atklāja īpaši lielu Helicobacter pylori baktērijas izplatību – tas ir patogēns, kas var izraisīt peptiskās čūlas, un ir riska faktors kuņģa vēža attīstībā.
Mušas pārnēsā slimības, jo tās barojas no pūstošām, trūdošām vielām un fekālijām, kurās ir arī daudz baktēriju.
Vislielākā mikrobu koncentrācija ir mušas kājās un spārnos. Turklāt – ikviens mušas solis atstāj aiz tās veselu mikrobu koloniju, ja šī virsma veicina baktēriju attīstību. Tādēļ zinātnieki liek aizdomāties par to, vai ir vērts ēst ēdienu, kurš kādu laiku palicis nenoklāts un uz tā, iespējams, uzsēdusies muša.
