Pētījums: Latvijas iedzīvotāji joprojām kūtri veic profilaktiskos izmeklējumus un pārbaudes

Kā liecina jaunākais "Mana aptieka & Apotheka" Veselības indeksa pētījums, pēdējā gada laikā iedzīvotāju veselības pašvērtējums krities par 12 %, bet pēc 45 gadu vecuma vairs tikai katrs otrais (54 %) savu veselību vērtē kā labu. Tomēr, neraugoties uz veselības pašvērtējuma pasliktināšanos, pētījuma dati rāda, ka joprojām Latvijas iedzīvotāji nepietiekamu uzmanību velta tādiem profilaktiskiem izmeklējumiem kā holesterīna un cukura līmeņa noteikšanai asinīs, lai savlaicīgi diagnosticētu veselības problēmas. Satraucošs ir fakts, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju redzi pēdējo reizi pārbaudījuši pirms trīs gadiem vai senāk.

Lai saglabātu veselību, liela nozīme ir preventīviem pasākumiem, kas ietver sevī ne tikai veselīga dzīvesveida īstenošanu, bet arī regulāru profilaktisko izmeklējumu veikšanu, kam ir nozīmīga loma savlaicīgā veselības problēmu identificēšanā. Veselības indeksa pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām kūtri veic profilaktiskos izmeklējumus, pat neraugoties uz to, ka paši savas veselības novērtējumā ir kļuvuši skeptiskāki, proti, pērn par 11 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savu veselību vērtē kā sliktu. Likumsakarīgi, ka gados vecāki cilvēki, kuri daudz biežāk saskaras ar veselības problēmām, tādiem profilaktiskiem izmeklējumiem kā asinsspiediena mērīšana, holesterīna un cukura līmeņa noteikšana asinīs velta daudz lielāku uzmanību, tomēr arī gados jaunākiem cilvēkiem šīs pārbaudes būtu jāveic regulārāk.

“Pret profilaktiskajām pārbaudēm būtu jāizturas ievērojami atbildīgāk. Jaunam cilvēkam, kuram nav nekādu sūdzību par veselību, regulārs ģimenes ārsta apmeklējums profilakses nolūkos nav nepieciešams, bet no 40-45 gadu vecumā ģimenes ārsts reizi gadā būtu jāapmeklē arī profilakses nolūkā. Ģimenes ārsts iztaujās pacientu par vispārējo veselības stāvokli, iespējams, nozīmēs uz papildu izmeklējumiem, izmērīs arteriālo asinsspiedienu, kas ir viens no veselības pamatrādītājiem un raksturo sirds saraušanās spēku, ātrumu un asinsvadu elastību, un šis rādītājs būtu jāzina katram iedzīvotājam. Arteriālā asinsspiediena norma pieaugušiem cilvēkiem ir 120/80 mmHg. Lai iegūtu pilnīgu informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārsts pacientu individuāli novērtē un nozīmē uz konkrētām analīzēm. Analīžu panelī vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanai pamatā analizē pilnu asins ainu, iekaisuma marķierus, glikozes regulāciju (t.sk. glikozes līmenis), kardioloģiskos marķierus (t.sk. holesterīna līmeni), aknu testus, aizkuņģa dziedzeri, nieru testus, vairogdziedzera hormonus, vitamīnu testus (t.sk. kalciju, D vitamīnu). Atkarībā no pacienta vecuma papildus tiek ieteikti izmeklējumi vēža skrīningam. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ļoti būtiskas ir regulāras redzes pārbaudes – līdz 40 gadu vecumam vienu reizi divos gados, pēc 40 gadu vecuma – vismaz vienu reizi gadā. Regulāri veiktie profilaktiskie izmeklējumi ļauj laikus pamanīt izmaiņas veselībā. Jo ātrāk problēma tiek diagnosticēta, jo vienkāršāk ir to ārstēt un atgūt veselību,” norāda aptieku apvienības “Mana aptieka” farmaceite “Tukuma Centra aptieka” vadītāja Agnese Ritene.

Asinsspiediena mērīšana – visbiežāk veiktais profilaktiskais izmeklējums

Pētījuma ietvaros jautājot iedzīvotājiem par pēdējā gada laikā veiktajiem profilaktiskajiem izmeklējumiem, visbiežāk nosauktais izmeklējums ir asinsspiediena mērīšana. To veikušas divas trešdaļas respondentu jeb 68 % Latvijas iedzīvotāju. Tā kā Latvijā mirstība no kardiovaskulārajām slimībām aizvien ir viena no augstākajām Eiropā, jāņem vērā, ka regulāra asinsspiediena kontrole ir arī būtiska terapijas daļa tiem, kuri cieš no hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena. Biežāk asinsspiediena mērījumus pērn veikušas sievietes (72 % no aptaujātajām sievietēm), nekā vīrieši (63 % no aptaujātajiem vīriešiem). Likumsakarīgi, ka, pieaugot vecumam, asinsspiediena kontrolei tiek pievērsta lielāka uzmanība. Gados jaunu cilvēku vidū, vecuma grupā 18-24 gadi, asinsspiedienu pēdējā gada laikā noteicis vien katrs trešais jeb 36 % jauniešu, vecuma grupā 25-34 gadi asinsspiedienu mērījis katrs otrais jeb 56 % iedzīvotāju, bet vecuma grupā 55-63 gadi- 79 %, savukārt 64-75 gadu vecuma grupā – jau 85 %.

Par 7 % vairāk cilvēku pērn veikuši asins analīzes

Pozitīva tendence vērojama veikto laboratorisko izmeklējumu dinamikā. Kopumā 63 % iedzīvotāju Veselības indeksa pētījumā ir atbildējuši, ka pēdējā gada laikā ir veikuši asins analīzes, kas ir par 7 % vairāk nekā 2019. gadā. Iespējams, ka pārbaudīt savus veselības rādītājus daļu cilvēku pamudināja pārslimotais Covid-19 vīruss. Salīdzinoši biežāk pēdējā gada laikā asins analīzes veikušas sievietes – to atzina 70 % no visām aptaujātajām sievietēm un 55 % no visiem aptaujātajiem vīriešiem. Tomēr joprojām ir pamats uzskatīt, ka ne visi iedzīvotāji pietiekamu uzmanību velta savas veselības profilaksei, jo saskaņā ar pētījuma rezultātiem katrs desmitais iedzīvotājs pēdējo reizi asins analīzes veicis pirms trīs gadiem vai pat senāk. Apzinīgāk pret laboratoriskajiem izmeklējumiem izturas gados vecāki cilvēki. Pēdējā gada laikā vecuma grupā 18-24 gadi asins analīzes veica 41 % respondentu, vecuma grupā 45-54 gadi – 64 %, savukārt vecuma grupā 64-75 gadi jau 75 % iedzīvotāju.

Holesterīna un cukura līmeni asinīs pārbaudījis vien katrs otrais iedzīvotājs

Neraugoties uz to, ka ārsti rekomendē ikvienam pieaugušajam reizi gadā noskaidrot holesterīna un cukura līmeni asinīs, Veselības indeksa pētījuma rezultāti rāda, ka pēdējā gada laikā šos rādītājus noteicis vien katrs otrais Latvijas iedzīvotājs – holesterīna līmeni asinīs pārbaudījuši 48 % respondentu, savukārt cukura līmeni asinīs – 49 %. Arī attiecībā uz šo profilaktisko veselības izmeklējumu veikšanu, sievietes bijušas apzinīgākas un aktīvākas, proti, 53 % no visām aptaujātajām sievietēm pēdējā gada laikā noteikušas holesterīna līmeni asinīs un 52 % sieviešu noteikušas cukura līmeni asinīs, kamēr vīriešu vidū to darījuši attiecīgi 43 % un 45 %. Kā liecina pētījuma dati, pieaugot iedzīvotāju vecumam, proporcionāli pieaug arī interese noskaidrot savu holesterīna un cukura līmeni asinīs: vecumā 18-24 gadi 2022. gadā tikai 15 % respondentu noskaidroja holesterīna līmeni asinīs un 17 % cukura līmeni asinīs; 45-54 gadu vecuma grupā 49 % noteica holesterīna līmeni asinīs un 47 % cukura līmeni asinīs; 64-75 gadu vecuma grupā 72 % veica analīzes holesterīna līmeņa noteikšanai asinīs, bet 71 % veica analīzes cukura līmeņa noteikšanai asinīs.

40 % iedzīvotāju redzi pārbaudījuši pirms trīs gadiem vai senāk

Neraugoties uz to, ka arvien vairāk laika cilvēki velta darbam un atpūtai pie datora, arvien vairāk cilvēku atzīst, ka pārmēru aizraujas ar virtuālo vidi, diemžēl pētījuma dati rādi, ka redzes pārbaudei cilvēki nav veltījuši pietiekamu uzmanību. No visiem aptaujātajiem tikai 28 % iedzīvotāju pēdējā gada laikā veikuši redzes pārbaudi. Satraukumu raisa fakts, ka 40 % respondentu norādījuši, ka pēdējo reizi redzi pārbaudījuši pirms trīs gadiem vai pat senāk. Salīdzinoši biežāk pēdējā gada laikā redzes pārbaudi veikušas sievietes (31 % no visām aptaujātajām sievietēm), Rīgā dzīvojošie iedzīvotāji (30 %), kā arī cilvēki ar augstiem ienākumiem (36 %).

Veselības indekss ir daudzveidīgs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.