Pētījums: Covid-19 laikā Latvijā strauji pieauga jogas popularitāte
Pēc "Garmin", vienas no pasaules vadošajām tehnoloģiju kompānijām, lietotnes "Garmin Conect" – tajā reģistrējušies vairāk nekā 10 miljoni cilvēku visa pasaulē – datiem pandēmijas laikā par 12% kritās pasaules iedzīvotāju aktivitāte, vadoties pēc kopējā veikto soļu skaita. Savukārt par 24% pieauga veikto soļu skaits konkrētu treniņu laikā. Kompānija savu pētījumu veica aprīlī, kad tika sasniegts Covid-19 izplatības pīķis, lai noskaidrotu tās ietekmi uz cilvēku fiziskajām aktivitātēm. Latvijā, savukārt, aprīlī visiecienītākais treniņu veids bija jogas nodarbības.
Globālā pandēmija, kad lielākajā pasaules daļā cilvēki, tika aicināti sociāli distancēties un palikt mājās, ietekmēja ikviena dzīvi – gan to kā strādājam, gan atpūšamies. Tas, ka cilvēki šajā laika periodā ir kļuvuši mazkustīgāki, ir acīmredzami, taču, izpētot datus dažādos griezumos, atklājas interesanta aina. Lielākā daļa informācijas, kas parādās lietonē attiecībā uz cilvēku noietajiem soļiem, ir no augšupielādētajām aktivitātēm, piemēram, soļošanas, skriešanas, pārgājieniem, velo braukšanas utt. Ja skatāmies uz datiem, kuri lietotnē tiek ielādēti konkrētu treniņu ietvaros, nevis vienkārši dienas laikā noietajiem soļiem, redzams 24% pieaugums. Tas norāda, ka cilvēki ārkārtējā situācijā vairāk pievērsās dažāda veida treniņiem, kompensējot ikdienas kustību trūkumu.
Attiecībā uz Baltijas valstīm, Latvijā šī gada aprīlī ikdienas aktivitāšu jeb kopējais noieto soļu daudzuma kritums sasniedza 25–30%, bet aktivitāte treniņu laikā pieauga par 10–15%. Lietuvā kritums bija 15–20%, bet aktivitāte treniņu ietvaros pieauga tāpat kā Latvijā. Savukārt Igaunijā situācija bija vislabākā – kopējs soļu skaita kritums bija 15–20%, bet to pieaugums treniņu laikā 20–15%.
Salīdzinot šī gada aprīli ar attiecīgo laika period pērn, pandēmija ir ietekmējusi, kā cilvēki pasaulē izvēlas treniņus. Ņemot vērā, ka tika slēgtas sporta zāles, apturēti jebkādi grupu treniņi, kā arī daudzi joprojām spiesti strādāt no mājām, kas ierobežo aktivitātes kā tādas, cilvēki sāka izvēlēties dažādus inovatīvus veidus kā tomēr nodrošināt sev fizisko slodzi. Kā jau minēts, Latvijā īpašu popularitāti guva jogas treniņi, savukārt mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi – vairāk izmantoja iespēju atrasties dabā, dodoties pārgājienos.
Skatoties uz pasaules tendencēm – vispopulārākais treniņu veids Covid-19 laikā, kuru izmantoja 50% pasaules iedzīvotāju, bija iekštelpu kardio-treniņi ar riteņbraukšanas trenažieriem. Salīdzinoši pagājušā gada aprīlī vairāk nekā 50% no aktivitātēm šajā kategorijā bija izturības treniņi sporta zālēs. Tas liecina par to, ka cilvēki bija spiesti pāriet no treniņiem sporta zālēs uz treniņiem mājās.
Otrais populārākais treniņu veids pandēmijas laikā bija pastaigas, kuras lielāko atzinību guva starp Kanādas, Austrālijas, Norvēģijas, Īrijas, Islandes, Grieķijas, Nīderlandes, Austrijas un vairāku Āfrikas valstu iedzīvotājiem. Tas ir saprotams, jo šajās valstīs pārgājieni un pastaigas ir tradicionāli atpūtas veidi, kā arī ārkārtējas situācijas ierobežojumi tajās bija visai stingri.
Pandēmija ir veicinājusi cilvēku izvēli par labu vieniem treniņu veidiem, citus atstājos otrajā plānā. Piemēram, peldēšana ir gandrīz izzudusi no kopējās aktivitāšu kartes. Turklāt šī tendence jau bija vērojama pirms Covid-19. Savukārt šī gada aprīļa dati rāda ievērojamu peldēšanās aktivitātes samazināšanos visa pasaulē - no Amerikas līdz Tālajiem Austrumiem. Neapšaubāmi, peldēšana tomēr ir sezonāls sporta veids un lielā mērā atkarīgs no laika apstākļiem. Taču pozitīvi, ka tie cilvēki, kuri pagājuša gada aprīlī peldēja, šogad nodarbojas ar skriešanu vai riteņbraukšanu, proti, ir nomainījuši sporta veidu nevis attiekušies no fiziskām aktivitātēm vispār. Tāpat kritumu piedzīvojuši tādi sporta veidi kā pārgājieni un golfs, arī šajā gadījumā šogad cilvēki atraduši citas alternatīvas.
Kopumā, pēc divu mēnešu datu analīzes, tehnoloģiju kompānija nonāca pie pozitīva secinājuma – sports un aktīvs dzīvesveids vienmēr atradis savu ceļu pie cilvēkiem. Kā ikviens no mums, tā arī profesionāli sportisti adaptējās pašreizējai situācijai, meklē iespējas sportot, taču "neatmet ar roku" aktīvajam dzīvesveidam dažādu ierobežojumu dēļ.
