Pētījums: cilvēki ar uztura bagātinātājiem aizstāj ēdienreizes

"Uztura bagātinātāji galvenokārt tiek pielietoti nelīdzsvarota vai nepilnīga uztura bagātināšanai, tomēr daudzi tos lieto primārās profilakses nolūkos, nezinot to darbības principus," tā šodien 6. māsu zinātniski pētnieciskajā konferencē, prezentējot pētījumu "Sabiedrības zināšanas par uztura bagātinātājiem un to lietošanas pamatojums", norādīja klīnikas "Gaiļezers" Terapijas nodaļas māsa, Veselības zinātņu bakalaure māszinībās Natālija Vinogradova.

Pētījumā, kas tika veikts pērnā gada pavasarī, jautājot par uztura bagātinātāju lietošanas iemesliem, 85% respondentu norāda, ka tos lieto profilakses nolūkā, lai pasargātu sevi no saslimšanām, 10% lai neizsauktu hronisku slimību atkārtošanos, savukārt pārējie - lai aizstātu ēdienreizes. Cilvēki ir gatavi katru mēnesi tērēt lielas naudas summas uztura bagātinātajiem, lai sasniegtu iecerēto efektu.

76% aptaujas dalībnieku nesaskata atšķirību starp medikamentiem un uztura bagātinātājiem, uzskatot, ka ar tiem var ārstēt dažādas slimības. Uztura bagātinātāji tiek lietoti, lai stiprinātu imunitāti (41%), attīrītu organismu (23%), osteoporozes profilaksei un ķermeņa masas samazināšanai (13%), kā arī aterosklerozes profilaksei (10%).Tomēr lielākā daļa arī atzīst, ka uztura bagātinātāji ir jālieto uzmanīgi, jo iespējams tos pārdozēt. N. Vinogradova norāda, ka uztura bagātinātāji ir bioloģiski aktīvas vielas, tāpēc lietojot tos haotiski un pārsniedzot devas, var rasties dažādas nevēlamas blakus parādības, tāpēc iepriekš noteikti ir jākonsultējas ar ārstu. Tam piekrīt arī 61% respondentu, bet 39% uzskata, ka viņi paši var izvērtēt situāciju.

Autore arī norāda, ka liela loma ir reklāmai, jo tieši tā daudzos gadījumos ir bijusi par pamatu uztura bagātinātāju iegādei. Atbildība ir jāuzņemas arī ražotājiem, kas izstrādājumiem piedēvē vitamīnu īpašības un sola brīnumainu efektu dažādu slimību uzveikšanai. 53% pētījuma dalībnieki norāda, ka informāciju ir ieguvuši no reklāmas medijos, 26% no draugiem un paziņām, bet 12% no ģimenes ārsta. N. Vinogradova: "Pozitīvs faktors tomēr ir tas, ka lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka šādi preparāti ir jāiegādājas aptiekās nevis no tirdzniecības aģentiem."

Šodien no plkst. 10:00 līdz 17:00, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā "Gaiļezers" norisinās 6. zinātniski pētnieciskā konference "Māsas prakses pētniecības pieredze", uz kuru ir aicinātas māsas no visiem Latvijas reģioniem. Līdz ar Latvijas māsu konferenci aizsākas klīnikas "Gaiļezers" jubilejas mēneša pasākumi.

Informāciju sagatavoja:
Inguna Potetinova
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas
Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja