Latvijā nepieciešama mērķtiecīga cukura diabēta programmas izstrāde un īstenošana.

Lai gan cukura diabēts ir smaga saslimšana, kas prasa ļoti nopietnu attieksmi, cilvēki nepietiekami pievērš uzmanību tā ārstēšanai un profilaksei. Turklāt, Latvijā trūkst speciālistu un nav izstrādāta valsts līmeņa cukura diabēta kontroles programma. Kā diskusijas laikā norādīja Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Dr. med. Ilze Konrāde, patiesībā ar cukura diabētu Latvijā slimo vismaz divreiz vairāk iedzīvotāju nekā šobrīd oficiāli reģistrētie pacienti - 65 000.

Ģimenes ārsti "Latvijas Faktu" veiktajā pētījumā atzīst, ka 44% gadījumu insulīna terapija un 28% gadījumu terapija ar tabletēm tiek sākta novēloti. Tas skaidrojams gan ar faktu, ka pacienti ārstu apmeklē tikai galējas nepieciešamības gadījumā, jo vizīte pie ārsta izmaksā dārgi (53% aptaujāto), gan tādēļ, ka baidās doties vizītē pie ārsta un uzzināt par savām slimībām (74,7%).

Ekspertu komentāri par diabēta problemātikas pētījumu rezultātiem:
 "Pētījuma rezultāti liecina, ka ģimenes ārstiem pietrūkst zināšanu par cukura diabēta diagnosticēšanu un kontroli. Plašākas zināšanas par cukura diabētu ir tiem ģimenes ārstiem, kuriem ir vairāk pacientu.  Visiem ģimenes ārstiem būtu jāiziet mācību kursi un jāiegūst sertifikāts, kas apliecinātu iegūtās zināšanas kvalitatīvi ārstēt cukura diabētu. Ja patlaban vairāk kā puse ģimenes ārstu pacientu glikohemoglobīna rādītāju nosaka tikai divreiz gadā, tas ir par maz. Ir jāzina, ka glikohemoglobīna līmenis jānosaka trīs reizes gadā, tāpat kā jāzina, ka ikvienam cukura diabēta pacientam vismaz reizi gadā ir jāapmeklē speciālists," diskusijā uzsver endokrinologs prof. Aivars Lejnieks.

Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane uzsvēra, ka sabiedrība ir vairāk jāinformē par iespējām saņemt kompensējamos medikamentus, uzsverot: "Diabēta ārstēšanai no valsts budžeta gadā tērē 16 miljonus latu. Svarīgi, lai pacientu nebiedētu iespējamās ārstēšanās izmaksas."

Kā atzina Latvijas Diabēta federācijas prezidente Dr.med. Indra Štelmane: "Lai arī pētījumā redzam, ka sabiedrībā ir informētība par cukura diabētu, joprojām valda mīti, kas sabiedrībā rada nepamatotas bažas, piemēram, cukurslimība sākas no cukura ēšanas, savukārt 71% Latvijas iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka diabēts ir slimība, kad regulāri jāinjicē insulīns."

Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane: "Aptaujas dati liecina, cilvēki cenšas mazināt personisko atbildību par veselību uzsverot saslimšanas ārējos faktorus, piemēram, ģenētisku iedzimtību. Tomēr daudz ir atkarīgs no veselīgs dzīvesveida, sportiskās aktivitātes un sabalansēta uztura, ko cilvēki nesaprot vai nevēlas saprast."
 
Būtiskākie pētījuma rezultāti:
- 65% Latvijas iedzīvotāju biedē cukura diabēta diagnoze;

- 55% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā nav pārbaudījuši cukura līmeni asinīs (ikvienam iedzīvotājam līdz 45 gadu vecumam ir jāveic pārbaude vismaz reizi trīs gados un vismaz reizi gadā pēc 45 gadu sasniegšanas);

- Tikai 17% aptaujāto, kuri paši vai kāds radinieks slimo ar cukura diabētu, uzskata, ka diabēta aprūpes kvalitāte ir laba (47% - tā ir viduvēja, 14 % - slikta);

- Diabēta gadījumā visvairāk iedzīvotāji baida  izmaiņas ierastajā dzīves veidā (43%) un ārstniecības izmaksas (34%). Ārstniecības izmaksas salīdzinoši vairāk uztrauktu gados vecākos un finansiāli mazāk nodrošinātos iedzīvotājus, savukārt izmaiņas ierastajā dzīvesveidā salīdzinoši vairāk uztrauktu gados jaunākos un finansiāli nodrošinātākos aptaujas dalībniekus, kā arī respondentus ar augstāko izglītību.

- Gandrīz pusi aptaujāto, kuri paši vai kāds radinieks slimo ar cukura diabētu, neapmierina nodrošinājums ar valsts apmaksātiem medikamentiem (43%) un speciālistu konsultācijām (43%);

- Lielākā neapmierinātība ar ārstniecības iestāžu izvietojumu un pieejamību ir Kurzemē (47% aptaujāto neapmierina iestāžu izvietojums un pieejamība), mazākā neapmierinātība ir Vidzemē (19%);

Latvijā pašlaik ir gandrīz 65 000 reģistrētu cukura diabēta pacientu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu pasaulē gandrīz 4 miljonu pacientu nāve tieši saistīta ar cukura diabētu – katru gadu no diabēta nomirst tikpat daudz cilvēku kā no HIV/AIDS. Latvijā joprojām liela daļa cukura diabēta pacientu netiek savlaicīgi atklāti. Tas rada veselības komplikācijas, pazemina dzīves kvalitāti un ievērojami palielina ārstēšanas izdevumus.

Lāsma Trofimova