Pētījums: Aerobiskie vingrinājumi var novērst smadzeņu novecošanos
Sidnejas Universitātes zinātnieki atklājuši, ka aerobiskie vingrinājumi – ilgstoša mērenas intensitātes fiziskā slodze – palēnina procesus, kas novecojot samazina smadzeņu apjomu, tādā veidā palīdzot saglabāt kognitīvās funkcijas.
Aerobika paātrina pulsu un stimulē sirdi pumpēt vairāk skābekļa cauri ķermenim, taču tā neizraisa tūlītēju elpas trūkumu. Pie šādiem vingrojumiem var pieskaitīt skriešanu, riteņbraukšanu un peldēšanu.
Aerobiskajiem vingrinājumiem ir daudz pozitīvu efektu – tie veicina svara zudumu, uzlabo sirds un asinsvadu veselību, mazina trauksmi un uzlabo garastāvokli. Zemas intensitātes vingrinājumus arī nereti izmanto kā vienu no metodēm depresijas ārstēšanā. Tagad austrāļu zinātnieki izpētījuši to, kā vingrojumi var ietekmēt smadzeņu veselību.
Pēc 40 gadu vecuma mūsu smadzeņu apjoms ik pēc 10 gadiem samazinās par aptuveni pieciem procentiem. Dažreiz šis process negatīvi ietekmē kognitīvās funkcijas, vienkārši sakot, prātam zūd "asums".
Pētījuma autors, profesors Džozefs Firts atklāj, ka treniņa laikā mūsu smadzenes izstrādā ķīmisku vielu, kas var atvairīt smadzeņu darbības pasliktināšanos.
Fiziskas aktivitātes uzlabo smadzeņu darbību, stimulējot nervu audu augšanu un palēninot vai pat novēršot kognitīvo funkciju novājināšanos.
Pētījumā piedalījās 737 cilvēki vecumā no 24 līdz 76 gadiem – tika iekļauti gan veseli cilvēki, gan tādi, kas sirgst no dažādām garīgām slimībām. Pētījuma dalībniekiem divas līdz piecas reizes nedēļā bija jāveic dažādi vingrinājumi – riteņbraukšana, skriešana pa skrejceliņu, soļošana.
Tika atklāts, ka aerobikas vingrinājumi palielināja hipokampu – nozīmīgu smadzeņu struktūru, kas atbild par mācīšanās, atmiņas un emocionālā stāvokļa regulēšanu. Tas nozīmē, ka sportošana var apturēt hipokampa samazināšanos līdz ar novecošanu.
Kā norāda Firts, šī pētījuma rezultāti ir nozīmīgs atklājums, kas var palīdzēt izstrādāt jaunas metodes neirodeģeneratīvo traucējumu, piemēram, Alcheimera slimības novēršanai.
