Raksta autore: Laura Pētersone, Rīgas Stradiņa Universitātes medicīnas fakultātes 5. studiju gada studente

Kā vēsta Pasaules Veselības organizācijas dati, glaukoma ir sociāli nozīmīga slimība un viens no galvenajiem neatgriezeniskas akluma cēloņiem visā pasaulē. Glaukomas globālā izplatība veido 8% no visiem akluma gadījumiem, un tā ir viens no biežākajiem redzes zuduma iemesliem.

Tautā glaukomu bieži dēvē par "klusējošo redzes zagli", jo tā sākotnēji attīstās bez izteiktiem simptomiem un pakāpeniski var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Slimība bojā redzes nervu, visbiežāk paaugstināta intraokulārā spiediena (IOS) dēļ, un, ja netiek savlaicīgi ārstēta, var novest līdz aklumam.

Izvērtējot Latvijas iedzīvotāju skaitu un glaukomas izplatību, 2019. gadā Latvijā dzīvoja 1,914 miljoni cilvēku. Ja glaukomas pacienti veido 2–3% no šī iedzīvotāju skaita, tas nozīmē, ka aptuveni 38 000–58 000 Latvijas iedzīvotāju cieš no šīs slimības. Tomēr tikai puse no viņiem saņem valsts kompensētu ārstēšanu, kas nozīmē, ka otra puse nav diagnosticēta. Precīzs glaukomas pacientu skaits Latvijā nav zināms, jo nav izveidota skrīninga sistēma, kas ļautu agrīni atklāt slimību.

Pētījumā “Acs iekšējā spiediena izmaiņas glaukomas pacientiem pēc kataraktas operācijas’’, kas balstīts uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas datiem no 2019. līdz 2024. gadam, tika analizēti 21 pacienta acs dati ar glaukomu un kataraktu. Šie pacienti iepriekš bija saņēmuši dažādas glaukomas ārstēšanas metodes – viena grupa lietoja antiglaukomatozos acu pilienus, bet otrai grupai tika veikta glaukomas operācija. Tika izvērtēts intraokulārais spiediens (IOS) pirms un pēc kataraktas operācijas, salīdzinot, kā dažādas iepriekš pielāgotās glaukomas ārstēšanas metodes ietekmē IOS svārstības pēc kataraktas operācijas. 

Analizējot iegūtos rezultātus, tika konstatēts, ka pēc kataraktas operācijas IOS būtiski samazinājās gan pacientiem, kuri iepriekš lietoja antiglaukomatozos acu pilienus, gan tiem, kuri bija veikuši glaukomas operāciju. Tomēr, salīdzinot spiediena izmaiņas starp abām grupām, tika novērots, ka pacientiem, kuri iepriekš bija veikuši glaukomas operāciju, IOS svārstības bija lielākas. Neskatoties uz šo atšķirību, statistiskā analīze parādīja, ka šīs izmaiņas nav statistiski nozīmīgas.

Svarīgi atzīmēt to, ka gan antiglaukomatozo acu pilienu lietošana, gan glaukomas operācija ir efektīvas metodes IOS kontrolē pacientiem ar glaukomu.

Šie rezultāti uzsver nepieciešamību pēc individuālas pieejas glaukomas ārstēšanai un turpmākiem pētījumiem, lai labāk izprastu, kā dažādas terapijas metodes ietekmē IOS dinamiku pēc kataraktas operācijas.

Atsauces:

https://www.iapb.org/learn/vision-atlas/causes-of-vision-loss
https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/269284/PMC2623060.pdf?sequence=1&isAllowed=y
https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2019-gada
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24974815/
https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/aktualitates-glaukomas-aprupes-procesa-4996