Pētījums: 75% iedzīvotāju ar gremošanas traucējumu novēršanu saistītus preparātus lieto, izjūtot diskomforta vai smaguma sajūtu pēc maltītes
Diskomforts vai smaguma sajūta pēc maltītes ir biežākais iemesls gremošanas fermentu lietošanai – lielākā daļa sabiedrības jeb 75% pētījumā* atzīst, ka šos preparātus ir lietojuši, izjūtot diskomforta vai smaguma sajūtu pēc maltītes. Katrs trešais iedzīvotājs (33%) ir norādījis, ka tos lietojis gāzu un vēdera uzpūšanās dēļ, savukārt katrs piektais iedzīvotājs (22%) – sajūtot sāpes kuņģī pēc maltītes. Puse jeb 50% respondentu arī norāda, ka nekad nav apmeklējuši gastroenterologu, visbiežāk to atzīst tieši gados jaunākie iedzīvotāji (18–24 gadus veci).
Pētījums apliecina, ka gremošanas traucējumus Latvijas iedzīvotāji uztver kā privātu un arī gana delikātu problēmu, cilvēki reti runā par vēdera sāpēm, caureju, diskomfortu vai spiedošu sajūtu vēderā, pārmērīgu gāzu veidošanos vai citiem simptomiem, bet vienlaikus dzīves laikā tos ir izjutis gandrīz ikviens.
“Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka gremošanas traucējumi nav nekas nopietns un bīstams, dažkārt dzīvojot ar apziņu – ja problēma īpaši neietekmē dzīves kvalitāti, tad tas nav nekas īpašs un par to var neuztraukties, iedzeršu kādu tabletīti vai tēju, un viss pāries. Tomēr bieži vien, īpaši cilvēki pēc 50 gadu vecuma, nepamana pārmaiņas ķermenī un organismā, piemēram, svara zudumu, vēdera izejas un citas izmaiņas, kas patiesībā liecina, ka kaut kas nav kārtībā un ir jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista,” norāda gastroenterologs, endoskopists dr. Hosams Abu Meri.
Visbiežāk iedzīvotāji preparātus, kas novērš gremošanas traucējumus, mēdz iegādāties konkrētai vajadzībai, un tas notiek neregulāri. Šādu atbildi ir norādījuši 45% no respondentiem. Tāpat pētījums parāda – jo nesenāk bijusi pēdējā vizīte pie gastroenterologa, jo regulārāk (vismaz reizi 6 mēnešos) iedzīvotāji mēdz iegādāties šos preparātus. Lai gan lielākā daļa jeb 75% Latvijas iedzīvotāju, kuri ir lietojuši kādu no gremošanas traucējumu novēršanas preparātiem, tos iegādājas paši sev, 31% tomēr norādījuši, ka iegādājušies tos citiem pieaugušiem ģimenes locekļiem. Biežāk preparātus sev, citiem pieaugušiem ģimenes locekļiem vai bērniem iegādājas sievietes, savukārt vīrieši biežāk šos preparātus paši neiegādājas, tos viņu vietā nopērk kāds cits. Pētījuma dati liecina arī, ka, pieaugot preparātu iegādāšanās biežumam sev, pieaug respondentu īpatsvars, kuri ir apmeklējuši gastroenterologu vai nu pēdējo 12 mēnešu laikā vai pirms viena diviem gadiem.
Jautājumā par to, kam iedzīvotāji uzticas par gremošanas traucējumu risinājumiem, pārliecinošs vairākums uzticētos ģimenes ārsta ieteikumiem – kopumā tiem uzticētos 97%, gastroenterologa ieteikumiem – 96%, bet farmaceita ieteikumiem aptiekā – 95%.
“Gremošanas traucējumi ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ iedzīvotāji ierodas pēc palīdzības aptiekā, jo tieši farmaceita konsultācija nereti ir visātrāk un ērtāk pieejama. Ir gadījumi, kad pēc izvaicāšanas par novērotajiem simptomiem uzreiz kļūst skaidrs, kas tos būtu varējis izraisīt un kuri no aptiekas produktiem izmantojami to novēršanai. Tomēr ir arī tādas situācijas, kad iesakām nekavējoties vērsties pie ārsta vai speciālista. Novērojams, ka daļa iedzīvotāju arī profilaktiski domā par ar gremošanas traucējumu novēršanu saistīto preparātu iekļaušanu mājas aptieciņā. Dažkārt tas ir saistīts ar ceļojumiem vai sezonāliem svētkiem,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Ieva Virza.
Pārliecinošs vairākums iedzīvotāju jeb 93% respondentu norādījuši, ka zina tādu ar gremošanas traucējumu novēršanu saistīto preparātu formu kā tabletes. Gandrīz puse respondentu (49%) zina par pulvera formu, savukārt 14% – minitabletes, bet tikai 9% – minimikrosfēras. Vairākums jeb 62% iedzīvotāju kopumā zina, ar ko iedarbības ziņā atšķiras dažādu preparātu formas. Savukārt aptuveni trešdaļa respondentu (31%) norādījuši, ka neko par to nezina. Kā liecina pētījums, labākas zināšanas par dažādu formu preparātu atšķirību iedarbības ziņā novērojamas gados vecāku respondentu grupā (55–63 gadi, 64 gadi un vairāk). Tāpat novērojams, ka, pieaugot preparātu iegādāšanās biežumam, pieaug zināšanu līmenis par preparātu iedarbību.
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, kurš ir lietojis kādu no gremošanas traucējumu novēršanas preparātiem, ir apmeklējis gastroenterologu. 8% to pēdējo reizi ir apmeklējuši pēdējo 12 mēnešu laikā, 12% – pirms līdz 2 gadiem, bet 27% – senāk. Biežāk gastroenterologu nekad nav apmeklējuši gados jaunākie iedzīvotāji (18–24 gadus veci), ģimenē latviski runājošie respondenti un ārpus Rīgas dzīvojošie respondenti.
*Par pētījumu
SIA “Mylan Healthcare” (“Viatris” grupas uzņēmuma) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par preparātu, kas novērš gremošanas traucējumu simptomus, iegādi un lietošanu tika veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS”. Šī gada janvārī tika aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1048 cilvēki, vecumā no 18 gadiem, kuri ir lietojuši ar gremošanas traucējumu novēršanu saistītus preparātus.
