PET/CT – diagnostikas metode, kas atrod vēzi visprecīzāk. Tagad arī Latvijā!
Kopš 2016. gada marta mūsu cilvēkiem, kuri slimo ar vēzi, vairs nav jāmēro ceļš uz Vāciju, Krieviju, Beļģiju vai citur, lai veiktu PET/CT jeb pozitronu emisijas tomogrāfijas / datortomogrāfijas kombinēto izmeklējumu un ātri tiktu pie precīzas diagnozes. Tagad to var izdarīt tepat Rīgā. Stāsta Nukleārās medicīnas centra "MedVision" radioloģe diagnoste LILITA ROZNERE, kura strādā arī Latvijas Onkoloģijas centrā.
Dakter, vai tiešām PET/CT ir tik unikāla metode – pati precīzākā audzēju diagnostikā? Lasīju, ka ASV esot veikts pētījums: 24 000 pacientu noteica vēzi ar klasiskām metodēm – ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju, biopsiju –, un pēc tam viņus uzreiz pārbaudīja ar pozitronu emisijas tomogrāfu (PET/CT). Rezultātā 36% pacientu radikāli izmainīja ārstēšanu.
Tas ir ievērības cienīgs rādītājs, kas apliecina, ja nebūtu veikts PET/CT izmeklējums, teju 9 tūkstoši pacientu tiktu ārstēti nesekmīgi. Onkoloģijā esmu nostrādājusi 15 gadu un kā ārstējošā ārste bieži vien izjutu, ka PET/CT metode ir vajadzīga, bet ilgus gadus mums tā nebija pieejama. Jutāmies nožēlojami, visapkārt tā ir – Tallinā jau sen, Lietuvā divās valsts klīnikās, Krievijā ir, visur Eiropā –, un Latvija vienīgā, kurā PET/CT nav! Pacientu bija žēl, un mums viņu – ar onkoloģiskām diagnozēm – ir daudz. Tāpēc tagad man ir milzīgs prieks, ka arī Latvijā beidzot ir iespēja izmeklēties ar PET/CT.
Ar ko šis izmeklējums ir pārāks par citiem?
Galvenā atšķirība ir tā, ka PET/CT iekārtā viena izmeklējuma laikā secīgi tiek veikti divi izmeklējumi – datortomogrāfija (CT) un pozitronu emisijas tomogrāfija (PET), kā rezultātā tiek iegūti trīs informatīvi attēli. Pirmais ir CT attēls, kas ataino cilvēka ķermeņa anatomisko struktūru – var redzēt orgānus, tos izmērīt, noteikt veidojumu izmērus. Otrs ir PET attēls – funkcionāls attēls, kurā precīzi, kā lampiņas, izgaismojas audzēja šūnas un redzams, kā tās uzvedas, fizioloģiskos procesus. Pēc tam abi attēli tiek digitāli apvienoti – anatomiskais ar funkcionālo, un tiek iegūts trešais tā saucamais hibrīdattēls, kas ir visbūtiskākais un kurā redzama ļoti vispusīga informācija par audzēju.
Kad pacients jau zina, ka viņam ir ļaundabīgs audzējs – veikta ultrasonogrāfija vai datortomogrāfija, audzējs pierādīts biopsijā –, tad PET/CT izmeklējums ir ļoti vērtīgs, lai konstatētu, vai slimība nav izplatījusies pa visu ķermeni, precīzi noteiktu tās stadiju. PET/CT izmeklē ķermeni no galvas līdz pēdām. Līdz ar to ārstējošie ārsti ātrāk var izlemt, kādā veidā cilvēku tālāk ārstēt.
Ar slimības izplatību jūs domājat metastāzes?
Ne tikai. Piemēram, visai bieži PET/CT izmanto hematologi, kuru darba lauciņš ir asins un asinsrades orgānu ļaundabīgās slimības – limfomas un leikozes, jo šie audzēji jau primāri ir nevis viena perēkļa slimība kā, teiksim, krūts vēzis, bet gan sistēmiska kaite. Ja uzreiz zina, kuros limfātiskajos audos ir vēža šūnas, tas speciālistiem ļoti atvieglo izvēlēties pareizo ārstēšanas taktiku.
Kāpēc vēža šūnas izmeklējumā spīd?
Lai veiktu PET izmeklējumu, pacientam vēnā tiek ievadīts īpašs radiofarmaceitisks preparāts, kas izplatās pa visu organismu un raida signālu diagnostikas iekārtai. Lai precīzi atrastu un pārraidītu informāciju tieši par vēža šūnām, šis preparāts tiek savienots ar glikozi, kuras uzdevums ir uzkrāties tajās šūnās, kas visaktīvāk patērē cukuru. Mēs, ārsti, izmeklējuma rezultātā redzam glikozes patēriņu cilvēka audos – muskuļos, iekšējos orgānos, un tas izpaužas kā zināma veida spīdēšana. Šajā ainā īpaši izceļas ļaundabīgie audzēji – tie pastāvīgi aug, enerģijai patērējot cukuru, tāpēc arī izmeklējuma laikā daudz intensīvāk uzsūc sevī glikozi. Līdz ar to mēs PET/CT izmeklējumā uz vispārēja spīdēšanas fona tos redzam kā izteikti spīdošus punktus. Šādā veidā ļaundabīgie veidojumi atklāj savu atrašanās vietu, izmēru un citu būtisku informāciju.
Vai ārstēšana var ļoti atšķirties, ja nezina precīzu slimības izplatību?
Protams. Viens piemērs. Sievietei atklāj krūts vēzi. Ja ķirurgs vai ārstējošais ārsts zina par vienu konkrētu perēkli, tas ir izoperējams, taču, ja viņš uzzina, ka šai sievietei nav tikai primārais vēzis, bet slimība jau izplatījusies kaulos, limfmezglos un citos orgānos, skaidrs, ka terapija mainās.
Otra indikācija PET/CT izmeklējumam – konstatēt ārstēšanas efektivitāti. Piemēram, jau sākumā tiek paredzēti seši vai deviņi ķīmijterapijas kursi. Tādā situācijā PET/CT izmanto terapijas vidū, piemēram, pēc trim ķīmijterapijas kursiem, un mēs redzam, ka pacientam organismā vairs nav funkcionāli aktīvu audzēja audu – izmeklējumā nekas nespīd, vēzis apturēts! Secinājums? Atlikušos ķīmijterapijas kursus var neveikt. Tātad, pirmkārt, pacienta organisms netiek lieki indēts ar ķīmiju. Otrkārt, tiek ietaupīti līdzekļi – jebkurš ķīmijterapijas kurss ir pietiekami dārgs. Var arī konstatēt, ka konkrētam vēža veidam izmantotas nepietiekami efektīvas zāles, un tad tās savlaicīgi nomainīt pret citām.
Trešā situācija, kad PET/CT izmeklējums ir ļoti vēlams un vērtīgs, – onkoloģiskā pacienta ārstēšanas beigās. Viņam bijusi gan operācija, gan ķīmijterapija, gan staru terapija, viss izdarīts, un tad pēc gada vai arī agrāk – pēc pusgada – var pārbaudīt, vai joprojām viss ir kārtībā, vai nav slimības recidīva – vai patiešām nav nevienas metastāzes. Ar vienu izmeklējumu pietiek, lai to konstatētu.
Vēl gribu uzsvērt, ka PET/CT nekādā gadījumā neatceļ citus izmeklējumus, ko izmanto onkoloģijā. Piemēram, ultrasonogrāfiju un mammogrāfiju krūts dziedzeriem vai ultrasonogrāfiju ginekoloģiskajiem orgāniem, plaušu rentgenu utt. Dažādi izmeklējumi viens otru papildina.
Ko darīt, ja vēzis nespīd?
Katrs pacients pirms procedūras tiek iepriekš novērtēts, vai viņa vēža veidam šis izmeklējums ir piemērots. Mēs neizmeklēsim pacientu, ja skaidri zinām, ka viņa gadījumā PET/CT nav piemērota metode. Pārzinot cilvēka organisma metabolos procesus, ir radīti dažādi radiofarmaceitiskie preparāti, kas ļauj piekļūt arī specifiskiem vēžiem. Tāds, piemēram, ir prostatas ļaundabīgais audzējs, kas glikozi vispār nepatērē, tāpēc prostatas vēža izmeklējumu veicam ar citiem preparātiem – holīnu (18F-Choline) vai galliju (68Ga-PSMA).
68Ga-PSMA šobrīd pasaulē ir atzīts kā visefektīvākais preparāts prostatas vēža diagnostikā – tas ir prostatas specifiskais membrānas antigēns, ļoti jutīgs aģents, kas ne pie kādiem iekaisuma procesiem nepiesaistās, tikai pie prostatas vēža šūnu receptoriem. Ar šo metodi iespējams ne tikai atklāt prostatas vēzi, bet arī izvērtēt tā izplatību, kā arī atšķirt iekaisuma procesus no audzējiem. Īpaši svarīgs izmeklējums ar galliju ir tiem prostatas vēža pacientiem, kuriem slimība atgriežas pēc iepriekš veiktas tradicionālās ķirurģijas vai staru terapijas. Izmantojot galliju iespējams ļoti agrīni identificēt ļaundabīgas šūnas jau tad, kad PSA līmenis ir mazāks par 1,0. Pētījumi rāda, ka gallijs var atrast metastāzes limfmezglos, kas ir mazākas par 5 mm. Šāda atrade var būtiski mainīt ārstēšanas gaitu.
Avots: Journal of Nuclear Medicine. Published on June 25, 2015
PET/CT izmeklējums prostatai ir ļoti vērtīgs, jo uzreiz var uzzināt arī, vai limfmezgli iegurnī jau ir ļaundabīgi, un tad, ja prostatu operē, pie reizes likvidē arī tos. Taču, ja par šo limfmezglu ļauno dabu ķirurgs nezina, tie paliek, izoperē tikai prostatu, un vēzis turpina izplatīties. Turklāt ne vienmēr tas lielākais limfmezgls ir ļaundabīgs, citreiz tieši nelielais satur ļaundabīgas šūnas, un var palikt neizoperēts. Ir svarīgi to zināt.
Cik mazas metastāzes var pamanīt ar PET/CT?
Pēc literatūras datiem, droši no 9 milimetriem. Bet praksē mēs redzam arī mazākus. Limfmezgls – 4 milimetri, bet spīd kā traks! Izmērām radiācijas uzkrāšanās intensitāti, kas ir objektīvs mērījums, un tas rāda, ka mezgls ļoti intensīvi patērē glikozi. Skaidrs, ka tas ir ļaundabīgs.
Par ko Jums šajos mēnešos, kopš strādājat ar jauno iekārtu, ir bijis īpašs profesionāls gandarījums?
Mūsu pirmajam pacientam, kuru izmeklējām ar PET/CT, bija limfoma. Cilvēks ārstēts, un vajadzēja noskaidrot, vai viss izdarīts vai arī jāturpina ārstēšana. Mēs vīrieti noskenējām, un viņš bija, kā mēs sakām, pilnīgi tīrs. Mums bija ļoti liels prieks savam pirmajam pacientam sniegt labas ziņas.
Tajā pašā dienā izmeklējām jaunu sievieti, kurai tika ārstēts hematoloģisks audzējs. Terapijas dēļ radās dažādas komplikācijas, sieviete to visu bija varonīgi pārcietusi, taču datortomogrāfijā joprojām redzēja aizdomīgus perēkļus vēdera dobumā. Bija palielināti limfmezgli, terapijas laikā tie samazinājās, bet nepazuda. Kad veicām PET/CT izmeklējumu, konstatējām, ka šie perēkļi ir metaboli neaktīvi. Tātad palikuši tikai audzēja audi, bet pati slimība vairs nav dzīvotspējīga. Arī šo pacienti mēs varējām iepriecināt ar labām ziņām.
Bet ir arī cita pieredze – mēs pasakām sliktākas ziņas, nekā cilvēks cerējis un nekā ārsts ir gaidījis. Ārstējošais ārsts zina par vienu slimības perēkli, un mēs atrodam vēl trīs četrus, pat vairāk. Diemžēl. Tātad ir labas un sliktas ziņas, bet tās vienmēr ir vērtīgas, jo izmeklējumā noskaidrotais ir fakts, ar kuru ārstējošais ārsts var tālāk strādāt, piemēram, mainīt terapijas taktiku.
Vai ir situācijas, kad PET/CT nav vajadzīgs? Cilvēks grib un var atļauties, bet – principā nav jēgas.
Ir cilvēki, kurus moka kancerofobija vai vienkārši pastiprinātas rūpes par savu veselību, un viņi gatavi ieguldīt naudu un grib izmeklēties, lai gan nekādu indikāciju, lai izmeklētos ar PET/CT, nav. Mēs šos cilvēkus parasti atrunājam un lūdzam konsultēties ar ārstu. PET/CT izmeklējumam ir jābūt mērķtiecīgam – ārsts, kas pacientu nosūta uz procedūru, radiologam diagnostam uzdod konkrētus jautājumus, kas viņu interesē, lai varētu lemt par pacienta tālāko ārstēšanu – vai tā ir terapijas kontrole vai viņu interesē slimības izplatība, vai slimības recidīvs.
Kā nokļūt uz PET/CT izmeklējumu?
PET/CT izmeklējums diagnostikas centrā "MedVision" tiek veikts ar ārsta nosūtījumu – tas var būt gan no ģimenes ārsta, gan onkologa, gan onkoķirurga, gan hematologa, urologa un cita ārsta, kurš uzskata, ka pacientam nepieciešams PET/CT izmeklējums (indikācijas PET/CT izmeklējumam pieejamas www.medvision.lv).
Pacientiem iespējams pieteikties arī pie "MedVision" onkologa, kurš rūpīgi izvērtē pacienta veselības stāvokli, slimības vēsturi, konsultē par nepieciešamajiem izmeklējumiem un tālāko ārstēšanās gaitu, kā arī nepieciešamības gadījumā norīko uz PET/CT izmeklējumu.
"MedVision"
Gardenes iela 13, Rīga, LV-1002
Tālrunis: 27 078 822
E-pasts: info@medvision.lv
Informācija ZL datubāzē
