Rīga, 29.jūn., LETA. Pagājušajā gadā 56,7% gadījumu iedzīvotāju mirstības cēlonis bija asinsrites sistēmas slimības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.

Kopumā pērn miruši 28 443 cilvēki, kas ir nedaudz vairāk nekā vēl pirms gada, kad bojā gāja 28 209 cilvēki. Lielākā daļa jeb 83,9% bijuši vecāki par 60 gadiem, bet 129 no bojā gājušajiem bijuši bērni līdz 14 gadu vecumam. 52,9% no mirušajiem bija sievietes, bet 47,1% - vīrieši.

Pērn asinsrites slimību dēļ miruši 15 838 cilvēki, kas ir par 28 cilvēkiem mazāk nekā pirms gada. Visvairāk jeb 6960 iedzīvotājiem nāvi izraisījušas sirds išēmiskās slimības, tostarp akūts miokarda infarkts, akūta koronārā mazspēja un hroniska sirds išēmiska slimība.

Kā skaidro Nacionālajā veselības dienestā, sirds išēmisko slimību izraisa hroniskas izmaiņas asinsvados, kas apgādā sirds muskuli ar skābekli. Sirds asinsvados uzkrājas holesterīna nogulsnējumi, pakāpeniski sašaurinot asinsvadus. Slimības sekas var būt stenokardijas lēkmes, infarkts, kā arī tā var izraisīt pēkšņu nāvi.

Pēc SPKC datiem, asinsrites slimību vidū daudzu jeb 5423 iedzīvotāju mirstības cēlonis bija cerebrovaskulārās jeb smadzeņu asinsvadu slimības, tostarp insults, no kura miruši 2115 cilvēki, smadzeņu infarkts un intrakraniāla hemorāģija.

Vienlaikus 21,6% mirušo nāves cēlonis bija audzējs. Lielākā daļa no cilvēkiem, kas miruši audzēja dēļ, miruši tieši ļaundabīga audzēja dēļ, tostarp no bronhu un plaušu, kolorektālās daļas, krūšu, kuņģa, prostatas, aizkuņģa un citu ķermeņa daļu ļaundabīgiem audzējiem.

Tāpat pērn iedzīvotāji gājuši bojā dažādu ārēju nāves cēloņu dēļ, no kuriem visbiežākais bijis pašnāvība. Pērn pašnāvību izdarījuši 353 cilvēki, kas ir par 11 cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Otrs biežākais ārējais nāves cēlonis bija kritiens, proti, kritiena dēļ bojā gājuši 214 cilvēki, kas ir par 30 gadījumiem vairāk nekā 2016.gadā. Pērn iedzīvotāju nāves cēlonis 196 gadījumos bija saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei, 154 - transporta nelaimes gadījums, 131 - noslīkšana un slīkšana, 119 - nosalšana, 107 - saindēšanās ar alkoholu, bet vardarbīgā nāvē bojā gājuši 74 cilvēki.

Kā atzinusi Veselības ministrija (VM), sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma Latvijā, un to apliecina augstie mirstības, saslimstības un hospitalizācijas rādītāji, turklāt šīs slimības ir arī visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā.

Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību radītās sekas, svarīgi uzlabot profilaksi un agrīnu diagnostiku tieši primārās veselības aprūpes līmenī, jo tieši tā ir nozīmīga veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, veidojot pamata līmeni veselības aprūpes sistēmā, uzskata VM.

Šī iemesla dēļ VM izstrādājusi programmu sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai. Jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei", ar kuru ministrija iecerējusi pilnveidot sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu.

Ministrija iecerējusi ieviest un attīstīt sirds un asinsvadu slimību profilaksi iedzīvotājiem 40, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā atbilstoši starptautiski atzītai SCORE metodei jeb sistemātiskā koronārā riska izvērtēšanai, kas tiek izmantota fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko desmit gadu laikā.

Paredzēts, ka ģimenes ārsta praksē pacientam tiks noteikts kardiovaskulāro saslimšanu risks, pielietojot SCORE metodi. Pirms sirds un asinsvadu slimības riska noteikšanas pacientam tiks veikta saslimšanas un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšana, sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena noteikšana, vidukļa apkārtmēra un ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšana, kā arī sirds un miega artēriju auskultācija.

Noteikumu projekts paredz arī noteiktus pasākumus turpmākai pacienta veselības aprūpei atkarībā no noteiktā kardiovaskulāro saslimšanu riska, ietverot gan diagnostiskos izmeklējumus, gan rekomendācijas, kā arī turpmāko novērošanu līdz nākamajai riska noteikšanai.

Papildus izstrādātas arī detalizētas rekomendācijas jeb algoritmi pacientu aprūpei un terapijai, ņemot vērā noteiktos riskus - pacienta dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta.