Parūpējies par savu kaulu veselību
Pasargāt savus kaulus no slimībām ir vienkāršāk, nekā tev šķiet. Uzzini, kā uzturs, fiziskās aktivitātes un citi dzīvesveida faktori var ietekmēt tavu kaulu masu.
Kauliem organismā piešķirtas daudzas nozīmīgas lomas – ķermeņa struktūras nodrošināšana, orgānu aizsardzība, muskuļu piesaistes vietas nodrošināšana, kalcija rezervju uzglabāšana. Neskatoties uz to, ka īpaši svarīgi rūpēties par stipriem un veseliem kauliem ir tieši bērnībā un pusaudžu gados, arī pieaudzis cilvēks var rīkoties tā, lai pasargātu kaulus no slimībām.
Kāpēc svarīgi uzturēt kaulus labā formā?
Tavi kauli nepārtraukti mainās – rodas jauni kaulaudi, savukārt vecie kaulaudi noārdās. Kamēr esi jauns, jauni kaulaudi organismā veidojas ātrāk nekā noārdās vecie, tādējādi ķermeņa masa palielinās. Vairums cilvēku ap 30 gadu vecumu sasniedz maksimālo kaulu masu. Pēc tam pārmaiņas kaulos joprojām turpinās, taču cilvēka kaulu masa drīzāk sarūk nekā pieaug.
Tas, vai tev attīstīsies osteoporoze – saslimšana, kurai raksturīgs tas, ka kauli kļūst vāji un trausli, – atkarīgs no tā, cik liela kaulu masa tev bijusi pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas un tā, cik ātri tu to vēlāk pazaudēsi. Jo lielāka bijusi tava maksimālā kaulu masa, jo lielākas ir tavas kaulaudu rezerves un mazāka iespējamība vēlāk saslimt ar osteoporozi.
Kas ietekmē kaulu veselību?
Kaulu veselību ietekmē virkne faktoru, piemēram:
- ar uzturu uzņemtais kalcija daudzums. Mazs kalcija saturs uzturā izraisa kaulu blīvuma samazināšanos, priekšlaicīgu kaulaudu zudumu, palielinātu kaulu lūzumu veidošanās risku.
- fiziskās aktivitātes. Fiziski mazaktīvākiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar osteoporozi, salīdzinājumā ar fiziski aktīviem vienaudžiem.
- tabakas un alkohola patēriņš. Pētījumu rezultāti liecina par to, ka tabakas smēķēšana vājina kaulus. Līdzīgi – ja dienā regulāri izdzer vairāk nekā divus alkoholiskus dzērienus, palielinās risks saslimt ar osteoporozi. Iespējams, tas tāpēc, ka alkohols izmaiņa ķermeņa spējas absorbēt kalciju.
- dzimums, svars un vecums. Ja esi sieviete, esi pakļauta lielākam osteoporozes riskam, jo sievietēm ir mazāk kaulaudu nekā vīriešiem. Arī tad, ja esi ļoti tievs/-a (ar ķermeņa masas indeksa vērtību, kas vienāda vai mazāka par 19) vai neliela auguma, esi pakļauts/-a lielākam riskam, jo, iespējams, ka tev ir salīdzinoši mazākas kaulu masas rezerves vecumdienām.
- rase un ģenētiskais mantojums. Ja esi baltās rases pārstāvis vai aziātiskas izcelsmes, tev ir lielāka iespēja saslimt ar osteoporozi. Ja kādam no taviem vecākiem vai brāļiem un māsām ir osteoporoze, arī tad esi paaugstināta riska grupā, īpaši tad, ja ģimenes locekļi piedzīvojuši arī kaulu lūzumus.
- hormonu līdzsvars. Pārāk intensīva vairogdziedzera hormona sintēze var būt par iemeslu kaulaudu zudumam. Sievietēm kaulu masa dramatiski samazinās estrogēna līmeņa nokrišanās ietekmē menopauzes laikā. Arī ilgstoši menstruāciju trūkuma periodi (amenoreja) pirms menopauzes iestāšanās palielina osteoporozes risku. Vīriešiem kaulu masas zudums var rasties pazemināta testosterona līmeņa ietekmē.
- ēšanas traucējumi un citas saslimšanas. Kaulu masas zudums var piemeklēt ar anoreksiju un bulīmiju sirgstošos. Turklāt kuņģa izoperēšana (gastrektomija), svara samazināšanas nolūkos veiktas operācijas un tādas saslimšanas kā Krona slimība, celiakija un Kušinga sindroms arī var ietekmēt tava ķermeņa spējas absorbēt kalciju.
- daži medikamenti. Kauliem kaitē ilgstoša tādu kortikosteroīdus saturošu medikamentu kā prednizons, kortizons, prednizolons, deksametazons lietošana. Citu osteoporozes risku potenciāli paaugstinošu zāļu vidū ir aromatāzes inhibitori, ko izmanto krūts vēža ārstēšanā, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori, metotreksāts, dažas zāles lēkmju novēršanai un protonu sūkņu inhibitori.
Ko varu darīt, lai uzturētu savu kaulu veselību?
Lai aizkavētu vai palēninātu kaulu masas zudumu, vari veikt dažas vienkāršas lietas. Piemēram:
- uzturā lieto daudz kalcija. Pieaugušajiem vecumā no 19 līdz 50 gadiem un vīriešiem vecumā no 51 līdz 70 gadiem ieteicamā dienas deva ir 1000 miligramu kalcija ik dienas. Sievietēm pēc 50 gadu vecuma un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas ieteicamā dienas deva sasniedz 1200 mg dienā. Daudz kalcija ir piena produktos, mandelēs, brokoļos, kacenkāpostos, laša konservos, sardīnēs un sojas produktos, kā tofu. Ja īsti nespēj nodrošināt pietiekamu kalcija uzņemšanu ar uzturu, apjautājies ārstam par uztura bagātinātāju lietošanas iespējām.
- pievērs uzmanību D vitamīna uzņemšanai. Tavam organismam D vitamīns nepieciešams, lai organisms spētu absorbēt kalciju. Pieaugušajiem vecumā no 19 līdz 70 gadiem, ieteicamā D vitamīna dienas deva ir 600 starptautiskās vienības (IU) dienā. 71 gadu vecumu sasniegušiem pieaugušajiem ieteicamā dienas deva sasniedz 800 starptautisko vienību (IU). Daudz D vitamīna ir treknās zivīs, piemēram, tuncī un sardīnēs, olu dzeltenumos un vitamīniem bagātinātā pienā. Arī uzturēšanās saules gaismā ir faktors, kas ietekmē organisma spējas sintezēt D vitamīnu. Ja raizējies par to, vai uzņem gana daudz D vitamīna, konsultējies ar ārstu par uztura bagātinātāju lietošanas iespējām.
- ikdienā nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm. Tādi vingrojumi kā staigāšana, lēna skriešana, teniss un kāpšana pa kāpnēm var palīdzēt stiprināt tavus kaulus un aizkavēt kaulu masas zudumu.
- izvairies no pārmērībām dažādu vielu uzņemšanā. Nesmēķē un nedzer vairāk kā divus alkoholiskos dzērienus vienas dienas laikā.
Neatsakies no ārsta palīdzības
Ja esi neziņā par savu kaulu stāvokli un par to, kādi osteoporozes riska faktori tev jāņem vērā, konsultējies ar savu ārstu. Ārsts, iespējams, ieteiks veikt kaulu blīvuma testu. Tā rezultāti ļaus ārstam izvērtēt tavu kaulu blīvumu un noteikt kaulu masas samazināšānās ātrumu. Ņemot vērā šo informāciju un riska faktorus, ārsts novērtēs to, vai tev nepieciešama palīdzība, kas ļautu aizkavēt kaulu masas samazināšanos.
