Pārtikas ietekme uz auglību
Par kaitīgajām vielām, kas no pārtikas iepakojuma nonāk pārtikā un negatīvi ietekmē cilvēka dzimumšūnas un dzimumfunkciju, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un dietoloģe Laila Meija.
"Visi zinām, ka ar pārtiku var ietekmēt ķermeņa formas - gan palielināt, gan samazināt, ar pārtiku var ietekmēt daudzu slimību gaitu, piemēram, cukura diabētu, sirds asinsvadu un nieru slimības, taču izrādās, ka pārtikai ir saistība arī ar reproduktīvo funkciju," atklāj Rīgas Stradiņa universitātes docente.
"Saistība ar šo faktu visvairāk ir pētīts pārtikas iepakojums, proti, kur pārtika tiek glabāta, kādas vielas nonāk pārtikā un kā tas ietekmē dzimumšūnas un dzimumfunkciju."
Viskritiskākie dzīves posmi, kad apkārtējās vides ietekme var radīt izmaiņas tālākajā dzīvē saistībā ar reproduktīvo funkciju, ir bērniņam pirms piedzimšanas, pirmajā dzīves gadā un pusaudža gados.
"Runa ir par plastmasām, proti, plastifikatoru bisfenolu A (BPA). Tas ilgstoši tika izmantots arī zīdaiņu pudelīšu ražošanā, un visvairāk bisfenols A tiek lietots dažādos plastmasas iepakojumos un izstrādājumos, konservu iekšējā pārklājumā u. c. Šī viela negatīvi iedarbojas uz olšūnām, vairogdziedzeri un citiem orgāniem," turpina skaidrot dietoloģe Laila Meija.
"Pēdējā desmitgadē daudz ir pētīta bisfenola A ietekme uz organismu, un, kaut arī dažas iestādes, piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority), atzīst, ka bisfenola A koncentrācija pārtikas iepakojumos u. c. nav bīstami augsta, tomēr ļoti vērā ņemamā ASV Pārtikas un zāļu administrācija (Food and Drag administration) aicina industriju radīt jaunus materiālus, kas nesaturētu bisfenolu A."
Vielas, kas ietekmē endokrīno sistēmu, īpaši testosteronu (vīriešu dzimumhormonus), ir ftalāti, kas ir ēdiena iepakojumā, kosmētikā, automašīnu ādas sēdekļos, bērnu rotaļlietās un citur. "Ftalāti var negatīvi ietekmēt spermas kvalitāti un seksuālo attīstību, līdz ar to arī reproduktīvo funkciju."
Reproduktīvo funkciju ietekmē arī pesticīdi, kas ir augļos un dārzeņos. Ir izveidoti īpaši saraksti, kuros augos pesticīdi uzkrājas vairāk, bet kuros mazāk. "Tie, kuros mazāk uzkrājas, ir sīpoli, avokado, kukurūza, ananass u. c. Vairāk pesticīdu uzkrājas zemenēs, ābolos, paprikā, ķiršos, salātos u. c., tāpēc šos dārzeņus un augļus labāk lietot no biosaimniecībām."
Dietoloģe atgādina, ka šo situāciju ikviens pats var mainīt. Ieteikumi, kas jādara, lai nekaitētu savai reproduktīvajai veselībai saistībā ar produktu uzglabāšanu:
• Izvairīties no plastmasas!
• Neglabāt plastmasas traukos ar bisfenolu A un citām kaitīgām vielām ēdienu ilgstoši. Kaitīgais bisfenols A uz plastmasas traukiem ir atzīmēts ar "7" vai "PC", bet ftalāti - ar skaitli "3" vai "PVC". Droša plastmasa ir tā, uz kuras ir apzīmējums "1".
• Nelietot plastmasas traukus atkārtoti, ja tie tam īpaši nav paredzēti.
• Mazāk lietot konservus!
• Glabāt pārtiku stikla traukos!
• Plastmasu mazgāt uzmanīgi un ar rokām, lai mehāniski nebojātu!
• Neglabāt plastmasas traukos treknu, sālītu vai skābu ēdienu!
• Ja tomēr plastmasas trauks tiek lietots ēdiena glabāšanā, nedrīkst lietot bojātus traukus, tādi ir jāizmet!
• Augļi un dārzeņi rūpīgi jāmazgā vai jāmizo!
• Lapu salātus, ja nav zināma to izcelsme, pirms lietošanas var pamērcēt aptuveni 20 min. vēsā ūdenī, tad daļa pesticīdu paliek ūdenī.
