Parakstīs memorandu Par bērnu slepkavošanas apturēšanu Ukrainā ar ANO Bērnu tiesību konvencijas rīku
(Memorandum On Stopping Killing Children in Ukraine Applying the United Nations Convention on the Rights of the Child)
Memoranda iniciālā parakstīšana un preses konference notiks 2022. gada14. aprīlī, Zaļajā ceturtdienā, pulksten 13.00 Latvijas Universitātes Mazajā Aulā/Senāta zālē (tiks precizēts).
Vēlāk pievienosies pārējo Baltijas valstu dalībnieki. Dokuments tiks ievietots starptautiskā platformā parakstiem. Memorandu atbalstam gaida "Glābiet bērnus" sadarbības partneri Ukrainā.
Memoranda mērķis - likt ES, ANO, NATO un citu valstu blokiem turpmāk izvērtēt un pieņemt lēmumus attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu no ANO Bērna tiesību Konvencijas kā saistošas dalībvalstīm skatupunkta.Tas ļautu kara noziegumus traktēt daudz smagāk un lemt izšķirīgāk no bērnu kā prioritātes tiesību perspektīvas, kā arī rosinātu izveidot garantiju sistēmu aizsardzībai pret jebkuru agresiju bērniem nākotnē. Ikviens arī aicināts iesaistīties pierādījumu vākšanā un iesniegšanā bērnu vietā.
Lielākie cietēji karos un no tā sekām ir bērni. Pēkšņi, 2022. gada 24. februārī, izrādījās, ka 80 gadus kopš II Pasaules kara nedarbojas neviens mehānisms, kas pasargātu no slepkavošanas tos Eiropas bērnus, kuri dzīvo ārpus ES un NATO relative “drošajiem mūriem”.
2022. gada 14. aprīlī aprit 30 gadi, kopš Latvija ratificēja 1989. gada ANO Bērna tiesību Konvenciju (BTK).
Šo Konvenciju tikko kā 1990. gadā nodibinātā biedrība “Glābiet bērnus” iztulkoja un iesniedza ratificēšanai LR Augstākajai Padomei (vēl okupētas Latvijas parlamentam) un kopīgi ar leģendāro žurnālisti Veltu Puriņu uzsāka raidījumu sēriju un bērnu tiesību maratonus LTV, uz kā pamatiem kopā ar sabiedrību būtībā tika būvēta bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā uz šīs Konvencijas principiem.
Taču Konvencija mūsu valstu dažādo savienību un bloku un tā dalībnieku vadītāju rokās jau 30 gadus nav izmantota kā iespējams bērnu militāras aizsardzības un garanta rīks.
Arī aizsardzības nozarē bija savlaicīgi jāpilda ANO Bērnu tiesību Konvencijas norma, ka tieši bērni ir prioritāte visu līmeņu lēmumos šīs Konvencijas dalībvalstīs. Bija jāuzbūvē moderna drošības sistēma, kas garantēs visu bērnu drošību visās Konvenciju ratificējušās valstīs.
Šo mehānismu arī vēl neviena no ar Krievijas-Ukrainas karu tieši vai netieši saistītām institūcijām nav iedomājusies izmantot savas esošās/potenciālās darbības aspektā - principu vadīties no bērna labāko interešu un bērna problēmu kā prioritāri risināmu skatpunkta. Tā ir kļūda, par ko maksās dārgi ne vien Ukrainas bērni paaudzēs, bet arī bērni “izdevīgāko” bloku valstīs. Visai mūsu reģiona (un ne tikai) bērnu drošībai arī šis ir izšķirošs jautājums, reizi pa visām reizēm starptautiskā tribunālā izvērtēt Krievijas(PSRS) noziegumus pret cilvēci, tādējādi apturot to. Pēdējais brīdis reorganizēt ANO, kas šobrīd neatbilst notikumu gaitas ietekmēšanai - valsts, kas turama aizdomās, nedrīkst balsot, paturot veto tiesības, NATO 5. pantam ir jāparedz papildiespēja par ārkārtas palīdzības sniegšanu kara noziegumu nepieļaušanai pret bērniem ārpusbloka demokrātiskās valstīs.
Memoranda Iniciatīvas grupa: "Glābiet bērnus", Pediatru asociācija, Latvijas Universitāte, 1991. g. Barikāžu biedrība, Latvijas Tautas fronts muzeja valde.
