Par vienoto ambulatorās aprūpes finansēšanas modeli

Jau kopš šā gada sākuma Veselības ministrijas darba grupa izstrādā vienoto ambulatorās veselības aprūpes finansēšanas sistēmu. Šīs grupas darbā piedalās arī abu ģimenes ārstu asociāciju pārstāvji – S. Veide un L. Kozlovska. Pašreiz ir sagatavots jauns projekts, kas veidots uz abu pašreiz esošo finansēšanas modeļu bāzes. Pamatojums – no Veselības ministrijas puses: jau 2 gadu garumā politiskais pasūtījums par šo vienotā modeļa izveidi Latvijā, no asociāciju puses – vienas Latvijas ģimenes ārstu daļas neapmierinātība ar pašreiz laukos esošās finansēšanas kārtības nestabilitāti, jo dažus mēnešus gadā šo ģimenes ārstu prakses nesaņem finansējumu nemaz vai saņem ļoti maz. Par iemesliem šoreiz nerunāsim.

Jaunā finansēšanas kārtība paredz nodalītu primārās veselības aprūpes (PVA) un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes (SAVA) naudu. Ir arī t. s. mainīgā daļa, no kuras var piepelnīt gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti savas kompetences un specialitātes nolikumaietvaros. PVA daļa ir samērā stabila un sastāv no 3 galvenajām pozīcijām – dažādas piemaksas, prakses minimālais fiksētais maksājums un kapitācijas nauda, kas ietver sevī arī kvalitātes daļu. Fiksētais minimālais prakses maksājums noteikts divu minimālo mēnešalgu apmērā ar tādu mērķi, lai, ceļoties tai, paaugstinātos arī šis maksājums un nodrošinātu prakses minimālo finansiālo stabilitāti. Mainīgajā daļā ir noteikts to manipulāciju saraksts, kuras, no vienas puses, ārstam apmaksā papildus, bet, no otras puses, var kontrolēt kontroldienesti Šajā daļā paredzēta arī dažu ekspresdiagnostisko metožu apmaksa pie noteiktām diagnozēm.

Runājot par piemaksām, tās tāpat ir noteiktas par iedzīvotāju blīvumu, attālumu līdz slimnīcas centram, ģimenes ārstu sertifikātulīdz ar atbilstošu iedzīvotāju struktūru. Ir piemaksa par bērnu aprūpi, gan kompensējot nesaņemto pacientu iemaksu, gan ievērojot šīs aprūpes noslogojumu apmeklējuma biežuma ziņā. Beidzot jauna piemaksa būs visiem tiem ģimenes ārstiem, kuru praksēs reģistrēts daudz smagu pacientu. Šīs piemaksas PVA ārstam par hronisko slimnieku aprūpi pie zināmām diagnozēm tiks noteiktas, gan vadoties no dažu šo slimnieku reģistru datiem, gan izvērtējot izrakstītās kompensējamo medikamentu receptes, gan apkopojot ģimenes ārstu nodotos šo pacientu aprūpi apliecinošos talonus noteiktā laika periodā. Kvalitātes piemaksas, kas paredzētas 15% apmērā no kapitācijas naudas, atkal tiks sadalītas kvartāla un gada kvalitātē. Katru mēnesi tiks izvērtēta arī ģimenes ārsta darba aktivitāte, kas ietvers sevī tādus rādītājus kā apmeklējumu skaits uz 100 reģistrētiem pacientiem, apmeklējumu skaits epizodē un ģimenes ārsta prakses darba organizācija.

Gada kvalitātes kritērijos noteikti rādītāji, kas apliecina ģimenes ārsta profilaktisko darbu – vakcinācijas, profilaktisko apskašu, onkocitoloģijas rādītāji. Fluorogrāfa pārbaudes vairs nav paredzētas kā skrīnings. Šā dokumenta projekta ietvaros ir izstrādāta arī uz pierādījumiem balstīta profilaktiskā programma, cenšoties ņemt vērā tās reālās izmaksas. Programmā bērnu profilaktisko apskašu biežums saistīts ar valstī noteikto imunizācijas programmu, un akcents likts uz  ģimenes ārsta konsultācijas kvalitāti un atbildību. Okulista apskate ir paredzēta 1,3 un 6–7 gadu vecumā. Pēc viena gada vecuma un arī pieaugušajiem noteikta profilaktiskā pārbaude pie ģimenes ārsta vienreiz gadā. Runājot par vēža skrīningiem, profilakses programmas ietvaros onkocitoloģiskā iztriepe sievietēm jāveic no 20 līdz 35 gadu vecumam; ja iegūtie rezultāti atbilst normai, tad iztriepi atkārto ik 3 gadus. No 35 līdz 70 gadu vecumam dzemdes kakla skrīningu ar onkocitoloģisko iztriepi veic vienu reizi gadā. Digitāli rektāli sievietes un vīrieši jāizmeklē vienu reizi gadā no 40 gadu vecuma, bet fēču izmeklēšana uz slēptajām asinīm jāveic vienu reizi gadā no 50 gadu vecuma. Krūts vēža skrīnings ar mammogrāfijas metodi paredzēts sievietēm no 50 līdz 69 gadu vecumam vienu reizi divos gados, PSA asinīs vīriešiem no 50 līdz 69 gadu vecumam  vienu reizi 3 gados.

Rezumējot par jauno AVA finansēšanas modeli jāsaka, ka tajā ir paņemts labākais no abiem iepriekšējiem modeļiem, kā arī visi tie pamatprincipi no t. s. jauktās kapitācijas finansēšanas sistēmas, kas tiek piemēroti Eiropas attīstītajās valstīs. Taču diemžēl finansējums, kā vienmēr Latvijā, nesedz pakalpojuma cenu... Tādēļ arī LĢĀA konferencē 25. septembrīLatvijas ģimenes ārsti atbalstīja savus kolēģus anesteziologus viņu prasībās palielināt darba apmaksu, kā arī noteikt valstī ilgtermiņa veselības aprūpes politiku ar skaidri noteiktu finansēšanas palielināšanas kārtību šai nozarei. Šīs prasības un atbalsts tika rezolūcijas veidā nosūtītas Saeimai, premjeram un Valsts prezidentei.

L. Kozlovska