Par nierēm, ap nierēm un ne tikai
Par nieru veselību stāsta Ināra Bušmane, interniste, LNMAA.
Nieres ir pārsteidzošs un kluss orgāns, kas nodrošina vairākus būtiskus uzdevumus, lai mūsu organisms funkcionētu nevainojami. Galvenie no tiem ir izdalīt šlakvielas no organisma, lieko šķidrumu, veidot urīnu, palīdzēt regulēt asinsspiedienu un saglabāt veselus kaulus, veidot sarkanos asinsķermenīšus, nodrošinot labu hemoglobīna līmeni. Kādēļ kluss orgāns? Nieru slimību simptomi bieži vien izpaužas vēlīni vai arī citu slimību pavadībā vai aizsegā. Par sirdi runā daudz un informācija ir pieejama, sirds tiek apdziedāta gan dziesmās, gan sabiedriskajos medijos medicīniskās informācijas ir daudz. No tiem, kuriem rūp sava veselība, maz būs tādu, kuri nezinātu savu holesterīna skaitli. Bet par nierēm un to veselību joprojām tiek runāts stipri par maz. Kurš ir dzirdējis par nieru skaitli, par nieru funkcionālo spēju rādītāju, GFĀ?
Ir tik savādi, kā mēs rūpējamies par savām automašīnām. Ik gadu braucam uz tehnisko apskati, kopjam, pulējam. Bet attieksmē pret savu veselību, liela daļa sabiedrības ir pavirša. Daļa pat lepojas, ka gadiem nav apmeklējuši ārstu, nav veikuši nekādas pārbaudes, jo nekas nesāpot un esot veseli. Jāpiebilst, ka nieres nemaz tik bieži nesāp, tie biežāk ir citi iemesli sāpēm jostas vietā. Iespējami, ka veseli, bet periodiskas pārbaudes ir nepieciešamas, jo, savlaicīgi atklājot tikai noslieces uz kādu slimību, ir iespēja izvairīties vai attālināt slimības izpausmi, kas ir būtiski svarīgi ilgtermiņa veselības saglabāšanā. Katram indivīdam un sabiedrībai kopumā ir svarīgi tieši veselīgi nodzīvotie gadi, ne tikai paredzamais dzīves ilgums. Latvijā mēs ar to nevaram lepoties, diemžēl. Veselīgi nodzīvoto gadu indeksu nosaka, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Attīstības indikatoru datus. Saskaņā ar tiem, vidējais veselīgās dzīves ilgums Latvijā ir vien 65,1 gads (2018.), kas mūs ierindo vien 72. vietā pasaulē. Eiropas statistikas birojs “Eurostat” ir vēl skarbāks un veselīgās dzīves ilgumu Latvijā lēš ap 55 gadiem sievietēm un 52 gadiem vīriešiem – https://infogram.com/paredzamais-veseligas-dzives-ilgums-baltijas-valstis-1h7v4prnnnr82k0
Latvijas Nieru un multiorgānu aizstājterapijas asociācija (LNMAA) jau vairāku gadu garumā rīko Pasaules Nieru dienai (World Kidney Day) veltītus pasākumus Latvijā ar mērķi vairot sabiedrības zināšanas par nierēm, izpratni par riska faktoriem un lai veicinātu veselības pratību kopumā. Pēc divu gadu pārtraukuma pandēmijas dēļ esam atgriezušies pie šīs tradīcijas. 2022. gada 10. martā ergoterapeits un fizisko aktivitāšu fiziologs dr. med Rūdolfs Cešeiko un interniste Ināra Bušmane sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) podkāstā “Veselības ekspresis” runāja par nieru veselību, akcentējot 8 zelta likumus nieru veselības saglabāšanā, šoreiz liekot īpašu akcentu uz fizisko aktivitāšu būtisko nozīmi nieru un vispārējās veselības saglabāšanā – https://mcdn.podbean.com/mf/download/iwsyjq/VesExp_11_gatavs6cso6.mp3
Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” RSU profesore Jūlija Voicehovska kopā ar internisti, diētas speciālisti, RSU ISK doktoranti Daci Trumpiku, runāja par nieru veselību, riska faktoriem, ko darīt, lai nieru veselību un funkcijas saglabātu ilgtermiņā – https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/nieru-veseliba-kam-japievers-uzmaniba-un-kas-var-liecinat-par-pr.a157171/
Žurnālā “Veselība” marta numurā interniste, diētas speciāliste D.Trumpika rakstīja par to, kādi ēdieni nāk par labu nierēm un no kā vajadzētu atturēties – “Uzturs, kas nekaitēs tavai nieru veselībai”.
Mūsu asociācijas biedri 2021. gada nogalē decembrī Interlakenā, Šveices Nefrologu biedrības 53. ikgadēja konferencē, dalījās ar savu pieredzi, prezentējot klīnisko gadījumu par kardiorenālo sindromu, kas tika publicēts arī žurnālā Swiss Medical Weekly – https://www.swissnephrology.ch/wp/wp-content/uploads/2019/11/AMSSN_2021_Suppl_256_SMWeekly.pdf
Nefroloģija mūsdienās ir nozare, kura ar savām modernajām multiorgānu aizstājterapijas tehnoloģijām spēj palīdzēt gan kardioloģisku, ķirurģisku, pulmonoloģisku, kā arī neiroloģisku pacientu ārstēšanā kritiskās situācijās. Pandēmijas laikā visā pasaulē šīs tehnoloģijas tika lietotas vēl plašāk. Ir svarīgi laikus atpazīt un savlaicīgi uzsākt šo tehnoloģiju izmantošanu, kuras mums ir pieejamas ikdienā. LNMAA turpina izglītojošo programmu ciklu kopā ar Latvijas Ārstu biedrību (LĀB) akūtajā nefroloģijā, šogad aizvadīti jau divi semināri profesionāļiem, kā arī klātienes semināri ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem aprīlī Gulbenē, maijā Madonā.
Laba savstarpēja sadarbība un komandas darbs ir panākumu ķīla. Viss iepriekš minētais ir tikai neliela daļa, kas vērsta uz to, lai skaidrotu sabiedrībai, tajā skaitā arī darba devējiem, ka veseli darbinieki ir valsts attīstības pamats. Ik vienas investīcijas personas veselībā, tajā skaitā arī ne-finansiālās, kā, piemēram, jebkuras fiziskas aktivitātes, ir īpaši būtiskas darbinieka produktivitātes celšanā, viņa fiziskās un garīgās veselības uzturēšanā. Arī darba devējiem ir jāapzinās savu darbinieku centieni rūpēs par savu veselību, tos papildus motivējot veselīgāka dzīves stila izmaiņām. Jo tikai visi kopā – gan veselības politikas veidotāji, gan darba devēji, kā arī katrs sabiedrības loceklis –, veidojot transformējošu, vienotu, strukturētu un skaidru izpratni par vērtībās balstītu veselības aprūpi, varam veicināt veselīgākas sabiedrības veidošanos un nacionālu attīstību ilgtermiņā.
Bērnu nefrologs Dr. Sandra Derkevica
Bruņinieku 5/17. korpuss, Rīga
Tālr. pierakstam 20228848
Nefrologs Dr. Regīna Baufāle
Bruņinieku iela 5/17. korpuss, Rīga
Tālr. pierakstam 67366323 (1. slimnīca)
Mob. tel. 20228848
Nefrologs Dr. Anda Grigāne
Hipokrāta iela 2, Rīga.
RAKUS, Gaiļezers
Nieru slimību un nieru aizstājterapijas klīnika
Tālr. pierakstam 67000610
