Par klīnisko universitāšu slimnīcu gatavību COVID-19: LLSA atklātā vēstule Ministru prezidentam un veselības ministrei

Latvijas Lielo slimnīcu asociācija izsūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un veselības ministrei Ilzei Viņķelei par klīnisko universitāšu slimnīcu gatavību COVID-19. 

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) biedru sapulcē, kas norisinājās šā gada 17. martā, tika lemts par gatavības stāvokli visās klīniskās universitātes slimnīcās (KUS) – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā (RAKUS), Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā (BKUS). Slimnīcas pieņēmušas virkni dažādus pasākumus un mērus saistībā ar piesardzības pasākumiem, lai ierobežotu COVID-19 izplatību un rūpētos ne tikai par pacientu drošību, bet arī par ārstniecības personāla drošību. COVID-19 krīzes mazināšanas pasākumi ir kopīga atbildība, kuras pamatā ir valdības, veselības nozares un visas sabiedrības aktīva rīcība un iesaiste.

LLSA vērš uzmanību uz sekojošiem jautājumiem, kuri jārisina operatīvi:

1. Lai maksimāli samazinātu cilvēku pārvietošanos un socializēšanos, esam apturējuši lielāko daļu plānveida pakalpojumu. Aicinām šim piemēram sekot arī parējās veselības iestādes. Kā norāda infektologi, tieši ambulatorie pakalpojumi ir ar augstāko inficēšanās risku. Zināms, ka daudzi klīnisko universitāšu slimnīcu darbinieki paralēli strādā vairākās darba vietās, tādēļ, lai novērstu situāciju, ka saskarsme un inficēšanās notiek citās medicīnas iestādēs, ir jāievieš vienlīdzīgi ierobežojumi valstiskā līmenī.

2. Esam būtiski samazinājuši sniegto pakalpojumu apjomu, bet saglabājam gatavības līmeni sniegt nepieciešamo palīdzību infekcijas skartajiem. Līdz ar to pastāv bažas par slimnīcu ienākumu sarukumu, vienlaicīgi saglabājoties vai pat palielinoties izdevumiem. Ārstniecības personālam ir jāsaņem garantijas un skaidri signāli, ka viņu ieguldītais laiks un bīstamais darbs tiks adekvāti finansiāli atalgots. Tajā pašā laikā jārada taisnīgs kompensācijas mehānisms kolēģiem, kuru iespējas sniegt pakalpojumus, līdz ar to arī saņemt atlīdzību par paveikto, ierobežo epidēmijas izraisītie ierobežojumi. To iespējams īstenot esošā normatīvā regulējuma ietvaros, piešķirot tam papildu finansējumu (Ministru kabineta noteikumu Nr. 851. "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem", 3. pielikums "Speciālā piemaksa ārstniecības personai un transportlīdzekļa vadītājam par darbu, kas saistīts ar īpašu risku", 3. punkts. Ārstniecības iestādēs un struktūrvienībās infekcijas un tuberkulozes slimnieku ārstēšanai, radioloģijas, rentgena un apdegumu ārstēšanas struktūrvienībās, kurās ir paaugstināts risks veselībai. (līdz 25%)). Aicinām saglabāt līgumos ar Nacionālo veselības dienestu noteikto ikmēneša finansējumu neatkarīgi no sniegto pakalpojumu apjoma.

3. Visas klīnisko universitāšu slimnīcas šobrīd ir uzsākušas zaudējumu un papildu izdevumu uzskaiti, kur ietilpst atceltie pakalpojumi, apmācības, virsstundas, papildu aizsarglīdzekļu iegāde un citi ieguldījumi personāla un pacientu drošības līmeņa paaugstināšanā, kuri šobrīd pārsniedz sākotnēji plānoto darbam ikdienas režīmā. Aicinām nodrošināt finansējumu slimnīcām vismaz līdzšinējā apjomā, nesamazinot to dēļ sarukušajiem ambulatorajiem un plānveida pakalpojumiem, lai slimnīcām būtu finanšu līdzekļi gatavības režīma uzturēšanai - personāla darba samaksai un medicīnas preču iegādei.

4. Jau esošajā krīzes fāzē būtiski trūkst cilvēkresursi, tādēļ īpaši svarīgi ir piesaistīt brīvprātīgos. Steidzami, balstoties uz ārkārtas situāciju, nepieciešams mehānisms, kas paredz tiesisko ietvaru, lai klīnisko universitāšu slimnīcas var nodarbināt brīvprātīgos. Pašreiz "Brīvprātīgā darba likums" liedz valsts kapitālsabiedrībām piesaistīt brīvprātīgos.

5. Ņemot vērā augstu inficēšanas riska pakāpi medicīnas personālam, kuriem arī ir ģimenes, ir jāpiedāvā iespēja nedoties mājās, bet izmantot viesnīcas pakalpojumus. Krīze tiešā veidā skar tūrisma nozari, šeit ir iespējami risinājumi, piesaistot privāto sektoru.

6. Šobrīd slimnīcu kapacitāte ir ļoti ierobežota – vajadzīgajā apjomā trūkst individuālās aizsardzības līdzekļi (IAL) un dezinfekcijas līdzekļi. Ņemot vērā krīzes globālo raksturu, rosinām centralizēt IAL iegādi un izdali. Kā arī iesaistīt uzņēmējus, kuri var nodrošināt sejas masku un citu IAL ražošanu lokāli.

7. Lai nodrošinātu ārstniecības personāla aizsardzību, kas tiešā veidā atsaucas uz pacientu veselību, rosinām rast iespēju un apmaksāt presimtomātisku darbinieku izmeklēšanu, īpaši tiem darbiniekiem, kuri strādā Neatliekamās palīdzības un intensīvās terapijas nodaļās.

8. Būtiski paredzēt iespēju pēc akūtas ārstēšanas nodot pacientu tālākam ārstniecības procesam slimnīcām reģionos. Reģionālās slimnīcas var sniegt lielāku atbalstu medicīnas iestādēm Rīgā, lai šobrīd KUS noslodze tiktu mazināta un tās būtu gatavas liela skaita pacientu vienlaicīgai uzņemšanai.

9. Jāņem vērā, ka, strauji palielinoties saslimušo skaitam, arī slimnīcu spēja sniegt palīdzību var tikt būtiski ierobežota. Tikai rīkojoties proaktīvi, ir iespējams ierobežot COVID-19 tālāku izplatību, visas sabiedrības interesēs ir jāizvērtē nepieciešamība ieviest stingrākus karantīnas pasākumus ar mērķi ierobežot cilvēku pārvietošanos, jo, tieši kontaktējoties, notiek inficēšanās.

Valts Ābols, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs