Par invaliditātes ekspertīzi personām no 18 gadu vecuma
Publicitātes foto
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) no 2015. gada 1. janvāra invaliditāti nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805). Minētie noteikumi tika izstrādāti, balstoties uz VDEĀVK no 2010. līdz 2014. gadam īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (turpmāk – projekts) rezultātiem, un paredz invaliditāti noteikt, izvērtējot ne tikai veselības traucējumus, bet arī to radītās sekas uz cilvēka funkcionēšanu (aktivitātes un dalība saskaņā ar Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju – SFK).
Personai no 18 gadu vecuma, kura pretendē uz invaliditāti, bez iesnieguma un ģimenes ārsta nosūtījuma VDEĀVK jāiesniedz arī funkcionālo spēju pašnovērtējums (MK noteikumu Nr. 805 1. pielikums). Aizpildot anketu, personai jānovērtē savas spējas veikt būtiskas ikdienas dzīves darbības, kas aptver tādus SFK domēnus kā saprašana un komunikācija, mobilitāte, pašaprūpe, mājas dzīve un darbs. Lai atvieglotu pašnovērtējumu, persona var izmantot metodiskos norādījumus anketas aizpildīšanai, kuri tai pievienoti (anketa un tās aizpildīšanas metodiskie norādījumi pieejami arī VDEĀVK mājaslapā www.vdeavk.gov.lv sadaļā "Ekspertīzei nepieciešamie dokumenti"). Personai jāuzņemas pilna atbildība par anketā sniegtās informācijas pareizību. Jāņem vērā, ka eksperts izvērtē personas pašnovērtējumu kontekstā ar tai diagnosticētajiem veselības traucējumiem un ir tiesīgs izdarīt galīgo vērtējumu.
Kritēriji veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanai ietverti MK noteikumu Nr. 805 5. pielikumā. Novērtējot veselības traucējumus un to smagumu, eksperts analizē slimības simptomus, fizikālās izmeklēšanas datus un laboratoriski instrumentālās izmeklēšanas datus. Lai spriestu par personas funkcionālo spēju ierobežojumu, eksperts, atkarībā no veselības traucējumu veida, izvērtē specifiskās garīgās funkcijas, sensorās funkcijas un sāpes, sirds-asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas, nervu-muskuļu-skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas, mācīšanos un zināšanu lietošanu, komunikāciju, mobilitāti, pašaprūpi un mijiedarbību un attiecības ar citiem cilvēkiem.
Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai darbības ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), eksperts ņem vērā funkcijas vai darbības ierobežojuma izteiktību, darbības veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.
Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu.
Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 805 nosaka, ka invaliditātes ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes (definēti arī nosacījumi, kuros ekspertīze jāveic personas klātbūtnē), lai eksperts veselības traucējumus un funkcionālās spējas varētu novērtēt pēc iespējas objektīvāk, ir ļoti būtiski, lai ģimenes ārsti sagatavotu kvalitatīvus nosūtījumus uz VDEĀK. Lai atvieglotu ārstu darbu, sagatavojot kvalitatīvu nosūtījumu uz VDEĀVK, ārsti tiek aicināti izmantot ieteikumus nosūtījuma uz VDEĀVK aizpildīšanai un veselības traucējumu novērtēšanas kritērijus (izstrādāti projekta ietvaros), kuri pieejami VDEĀVK mājaslapā www.vdeavk.gov.lv sadaļā "Ekspertīzei nepieciešamie dokumenti".
