Par ieilgušu infekciju – garais Covid-19

Autors: Rīgas veselības centrs

Kas ir garais COVID-19?

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma veselības aprūpes speciālisti ir uzkrājuši pieredzi, un mediķi uzskata, ka Covid-19 infekcija klīniski var noritēt kā:

akūta saslimšana ar noteiktām slimības pazīmēm un simptomiem, kas ilgst līdz 4 nedēļām;
multisistēmu iekaisuma sindroms, kas var sākties 4 līdz 12 nedēļu laikā no slimības sākuma;
ilgtermiņa slimība jeb garais Covid-19 (sauc arī pēc Covid-19 stāvoklis), gadījumā, ja simptomātika saglabājas ilgāk nekā 12 nedēļas (simptomi un to intensitāte laika gaitā var mainīties – norimt/atjaunoties).

Kopumā pasaulē pēc PVO datiem kopš pandēmijas sākumā 2020. gada martā līdz 2022. gada novembrim Covid-19 infekcija skārusi vairāk nekā pusmiljardu cilvēku (1) un parādās arvien vairāk ziņojumu par ieilgušas Covid-19 infekcijas sekām gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pētnieki norāda uz ilgtermiņa simptomu būtisko ietekmi uz pārslimojušo fizisko un psihisko veselību. Ir pierādīts, ka garais Covid-19 var attīstīties infekciju pārslimojušiem jebkurā vecuma grupā, neatkarīgi no akūtās slimības klīniskās ainas (bez simptomiem, viegla, vidēji smaga vai smaga) vai hospitalizācijas statusa akūtajā slimības etapā. Ir noteikts, ka tādi riska faktori kā hroniskas saslimšanas (alerģijas, aptaukošanās, respiratoras saslimšanas, iedzimta/iegūta imūnsupresija), kā arī citas vīrusinfekcijas var veicināt ilgtermiņa Covid-19 simptomu attīstību.

Kādi ir garā COVID-19 simptomi?

Tāpat kā akūtai Covid-19 infekcijai, arī garajam Covid-19 raksturīgs vairāku orgānu un orgānu sistēmu bojājums – ne tikai elpošanas, bet arī sirds un asinsvadu, nervu, kuņģa-zarnu trakta, muskuļu un skeleta u.c. sistēmas bojājums ar raksturīgiem simptomiem vai simptomu kopām (skat. attēlu).

Latvijas ārsti ir izpētījuši, ka visbiežākie ilgtermiņa Covid-19 simptomi bērnu vidū ir šādi: ieildzis nespēks, kognitīvie traucējumi, t.sk., aizkaitināmība, garastāvokļa svārstības, grūtības noturēt uzmanību, kā arī galvassāpes, iesnas, klepus un ožas/garšas izmaiņas. (2)

Savukārt apjomīgā pārskata pētījumā par ilgtermiņa Covid-19 simptomu kopējo izplatību pieaugušajiem konstatēts, ka ievērojama daļa no pārslimojušajiem saskaras ar ieilgušiem simptomiem, kas skar dažādas orgānu sistēmas, un tie ir: nogurums, aizdusa, locītavu un muskuļu sāpes, depresija, trauksme, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās grūtības un bezmiegs. (3) Bieži tiek uzsvērts, ka pacientiem garā Covid-19 gadījumā novēro nervu sistēmas traucējumus, kas izpaužas kā smadzeņu migla jeb koncentrēšanās grūtības, atmiņas pasliktināšanās u.c. ar izziņas funkciju saistīti simptomi (atsevišķi simptomi vai simptomu kopas).

Rehabilitācijas iespējas garā Covid-19 gadījumā

Ikviens cilvēks, kurš inficējies ar Covid-19, salīdzinot ar citām vīrusu infekcijām, biežāk ir riska grupā ilgstošākai darbnespējai un sliktākai dzīves kvalitātei. Tāpēc šobrīd aktuāla ir ne tikai Covid-19 infekcijas profilakse, savlaicīga diagnostika un ārstēšana, bet arī adekvāta pārslimojušo rehabilitācija.

Latvijā ir sākta rehabilitācijas programma Covid-19 pacientiem. Iedzīvotājiem pēc Covid infekcijas ir pieejami gan valsts apmaksāti, gan maksas rehabilitācijas pakalpojumi. (4) Agrīna rehabilitācija tiek sākta jau stacionārā. Ja nepieciešams, pacients var tikt nosūtīts uz specializētiem rehabilitācijas centriem ar diennakts novērošanu, kamēr stabilizēsies kardiopulmonālie rādītāji. Kad pacienta stāvoklis pieļauj rehabilitācijas pakalpojumus ārpus stacionāra, viņam, ņemot vērā vispārējo pašsajūtu un vitālos rādītājus, var tikt nozīmēta rehabilitācija dienas stacionārā. Izvērtējot pacientu, tiek nodrošināta vai nu intensīvā, vai bāzes rehabilitācijas programma. Abās programmās – gan rehabilitācijas stacionārā, gan dienas stacionārā – darbojas multiprofesionāla speciālistu komanda. Tāpat pacientam pēc pārslimota Covid-19 var nozīmēt atbilstoši vajadzībai atsevišķus ambulatorus rehabilitācijas pakalpojumus.

Ņemot vērā iespējamos sarežģījumus pēc akūtās Covid-19 infekcijas, pārslimojušajiem tiek rekomendēts sekot atveseļošanās gaitai un ieilgušu vai atjaunojušos Covid-19 simptomu gadījumā laikus doties pie ģimenes ārsta / ārsta speciālista, lai nodrošinātu atbilstošu palīdzību un atbalstu, tostarp dinamisko novērošanu. (5)

Savlaicīga rehabilitācija – atveseļošanās pamatnosacījums

Rīgas veselības centrs ir sagatavojis praktisku ceļvedi, lai ikvienam pacientam būtu skaidrs, kā ir jārīkojas pēc Covid-19 izslimošanas, lai saņemtu valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus, kādiem simptomiem ir jāpievērš uzmanība un kādas fizikālās medicīnas modalitātes var atvieglot šos simptomus, ar kuriem saskaras pacients. SIA "Rīgas veselības centrs" piedāvā fizikālās medicīnas pakalpojumus (ultraīsviļnu, ultraskaņas un magnētterapijas procedūras) visās veselības centra filiālēs – Bolderājā, Ķengaragā, Imantā, Iļģuciemā, Ziepniekkalnā un Torņakalnā. Procedūras ir pieejamas gan par valsts līdzekļiem, gan arī kā maksas pakalpojums. Filiālē "Ziepniekkalns" pacientiem ir pieejama funkcionālās magnētiskās stimulācijas procedūra, bet filiālē "Bolderāja" – sāls terapija. Lai pārliecinātos, kāda ir tuvākā Rīgas veselības centra filiāle, kurā ir pieejams tev nepieciešamais pakalpojumus, ieskaties Rīgas veselības centra mājaslapā.

Lolita Cibule, SIA "Rīgas veselības centrs" fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, galvenā ārsta vietniece fizikālās un rehabilitācijas medicīnas jomā

Veronika Mironova, 3. gada fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste-rezidente, Rīgas Stradiņa universitāte

1. Skatīt: https://covid19.who.int/
2. Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros. Skatīt: https://www.vm.gov.lv/lv/valsts-petijumu-programma-covid-19-seku-mazinasanai
3. NG188_Evidence_review_5_20201218_r393734.pdf (magicapp.org)
4. Par ambulatoro medicīnisko rehabilitāciju un medicīnisko rehabilitāciju dienas stacionārā pacientiem pēc Covid-19 infekcijas. Skatīt: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mediciniska-rehabilitacija
5. Dinamiskā novērošana – regulāras veselības stāvokļa pārbaudes pacientiem, kuriem noteikts pēc Covid statuss (garais Covid-19), ar mērķi novērtēt un savlaicīgi to diagnosticēt un ārstēt.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.