Par gaisa kvalitāti iekštelpās atbildību šobrīd neuzņemas neviens

Lai pievērstu sabiedrības un likumdevēju uzmanību izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotās renovācijas, kā arī nepilnīgo ventilācijas sistēmu izbūves un ekspluatācijas sekām, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) 18. martā rīkoja atkārtotu nozaru ekspertu diskusiju "Gaisa tīrība iekštelpās un energoefektivitāte."

Iepriekšējā nozares ekspertu diskusijā, kas notika 3. martā, LĀB kopā aicināja mediķus, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvjus, darba drošības un vides veselības, kā arī apkures un ventilācijas sistēmu ekspertus. Lai gūtu plašāku skatījumu, uz otro nozares ekspertu diskusiju 18. martā tika aicināti arī būvnieku, inženieru un arhitektu profesionālo asociāciju pārstāvji.

Dažāda līmeņa pētījumi pierāda, ka masveidīgā izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotā renovācija, kurā ir nepilnīgas ventilācijas sistēmas, negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Renovācijas darbu gaitā namu vecās ventilācijas caurules un šahtas nereti tiek aizmūrētas, bet jaunu mākslīgās ventilācijas sistēmu iekārtošana, izbūve un ekspluatācija ir dārga. Tāpēc būvniecības vai renovācijas darbu pasūtītājs, ekonomējot un plānojot izmaksas un nedomājot par nekaitīguma, energoefektīvitātes un ilgtspējīguma prasībām būvniecībā, bieži atsakās no ventilācijas sistēmas ierīkošanas.

Gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu darbību, apgrūtinot gan mācību procesu, gan darba ražīgumu.

Novērots, ka renovētajās un jaunieceltajās ēkās, kurās nav domāts par īpašām ventilācijas sistēmām, cilvēki kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties.

Mediķi atzīst, ka iekštelpu gaisa piesārņojums ir viens no slimību cēloņiem. LU asoc. prof. Alvils Krams diskusijā atgādināja, ka gaisa kvalitāte īpaši svarīga bērniem, kam plaušu sistēma nav līdz galam attīstījusies: "Svaiga gaisa trūkums atstāj paliekošas sekas uz cilvēka organismu, tas daudzkārt palielina iespēju saslimt ar astmu. Gaisa kvalitātes ietekme uz cilvēka veselības stāvokli nav mērāma dienas vai mēneša laikā, tā sekas atklājas ilgtermiņā." Gaisa piesārņojums iekštelpās ir astotais slimību izraisītājs pasaulē. Ne tik vien ogļskābās gāzes jeb CO₂ saturs gaisā ir svarīgs, cik vispārējs gaisa piesārņojums, ko veido piesārņojuma mikrodaļiņas un dažādi aromātiski gaistošie savienojumiem no mēbelēm, krāsām, lakām, tīrīšanas līdzekļiem u.c.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Andra Feldmane norādīja, ka šobrīd ir atvērts Būvniecības likums, un visas nepieciešamās prasības tajā var iestrādāt: "Bērnu veselība ir simtreiz vērtīgāka par 20 – 25% dzīvojamo un sabiedrisko ēku sadārdzinājumu, ierīkojot atbilstošas ventilācijas sistēmas."

Diskusijas dalībnieki atzina, ka Latvijā ir saistošas gan Latvijas būvnormatīvu (LBN) prasības, gan standartu prasības (LVS, EN un ISO standarti), tomēr to ievērošana paliek uz projektētāju, būvnieku un pasūtītāju sirdsapziņas.

Nepietiekami tiek novērtēts arhitektu sniegums, iespējas jau plānošanas stadijā paredzēt visu nepieciešamo, novēršot nemitīgas izmaiņas būvniecības stadijā.

Vienlaikus tika akcentēta "lētākā piedāvājuma" negatīvā ietekme publiskajos iepirkumos un valsts neieinteresētība tajos, kas renovācijas un būvniecības projektos liek atteikties no kvalitatīvu ventilācijas sistēmu izbūves, kā arī no tālākās to ekspluatācijas, jo tas palielina komunālos maksājumus. Tomēr Eiropas un starptautisko standartu un vadlīniju izpildi attiecībā uz gaisa kvalitātes prasībām iekštelpās neuzrauga neviena institūcija.

Tehnisko ekspertu uzņēmuma "Inspecta Latvia" vadītājs Pēteris Druķis diskusijā uzsvēra: "Standarti nav izdomāti, lai tos ignorētu. Standarts ir etalons un atskaites punkts katram darbu veicējam, zemāka kvalitāte objektā nedrīkst būt." Diskusijas eksperti bija vienisprātis, - atbildību par būvi nevar uzvelt tikai pasūtītājam, kurš nav šis jomas speciālists.

Katram ēkas veidotājam – pasūtītājam, arhitektam, projektētājam un būvniekam ir jāuzņemas atbildība par savu darbu.

Šobrīd Izglītības iestāžu higiēnas prasības regulē 2002. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm", kas nosaka temperatūru un apgaismoju mācību telpās un citas prasības, tomēr gaisa kvalitātes rādītāju šajos noteikumos nav.

Tāpēc LĀB pēc nozaru ekspertu diskusijas rosina veikt izmaiņas atbilstošos Ministru kabineta noteikumos, tostarp ēku gaisa apmaiņas normatīvu izstrādi, lai nodrošinātu obligātus standartus vismaz pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestāžu renovācijas un ekspluatācijas noteikumos.