medicine.lv skaitļos

Lietotāji online305
Aktīvie uzņēmumi12824
Nozares raksti1640
Ekspertu atbildes21477
Paliatīvā aprūpe: Kādas ir būtiskākās problēmas šajā jomā? : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Paliatīvā aprūpe: Kādas ir būtiskākās problēmas šajā jomā?

Autore: Tamāra Kļaveniece, Valsts asinsdonoru centra Donoru nodaļas vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente 

2018. gadā paliatīvajai aprūpei valdība atvēlēja papildu 10 miljonus no budžeta līdzekļiem, taču no tiem bija iespējams izmantot vien aptuveni trīs miljonus, jo izrādījās, ka Latvijas slimnīcās nav tik daudz paliatīvās aprūpes gultu. Paliatīvā aprūpe, kas mēnesī var izmaksāt aptuveni 1000 eiro, nepieciešama krietni lielākam cilvēku lokam, nekā šobrīd to spēj nodrošināt. Šobrīd rindā ir aptuveni 78 000 onkoloģiskie pacienti, nemaz nerunājot par citiem. Valsts asinsdonoru centra Donoru nodaļas vadītāja un Biznesa augstskolas Turība absolvente Tamāra Kļaveniece uzsver, ka būtiskākā problēma paliatīvajā aprūpē ir vietu trūkums pacientiem, kā arī speciālistu deficīts nozarē. Eksperte piebilst, ka problēma būtu jārisina valdības mērogā – tas ir veids, kā panākt reālas izmaiņas.  

Būtiskākā problēma – vietu trūkums pacientam

Pieejamo vietu skaits nav pietiekams, lai cilvēki saņemtu viņiem nepieciešamo atbalstu. Sagaidot rindu, aprūpē var pavadīt maksimums 10 dienu ilgu ciklu, kas ir gaužām maz un situāciju neatrisina. Tālāk cilvēkus vienmēr nodod tuviniekiem. Paliatīvās aprūpes pakalpojumi ir ļoti nepieciešami, to pierāda statistika. Pacientu skaits ar katru gadu pieaug, nevis samazinās. Vēl viena no problēmām ir nepietiekamais informācijas apjoms pacientiem un viņu tuviniekiem. Bieži vērojama situācija, kad tuvinieki nav informēti, kur vērsties pēc palīdzības un saņemt pakalpojumu. Ko iesākt, kur doties, kas palīdzēs? Šie ir biežāk uzdotie jautājumi, jo viss galu galā balstās uz piederīgo pleciem, kuri cenšas rast situācijas risinājumu pašu spēkiem. Tāpat trūkst arī speciālistu – gan ārstu, gan medicīnas māsu, gan aprūpes personāla, kas ne tikai nodarbotos ar medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, bet arī sniegtu sociālo un psiholoģisko atbalstu slimniekam un tuviniekiem.

Nepieciešama plašāka cilvēku loka iesaistīšana

Vidējais laiks, ko pacients pavada paliatīvajā aprūpē, sagaidot brīvo vietu, ir septiņas dienas. Ko tik īsā laikā varam panākt? Nevarētu gan teikt, ka paliatīvā aprūpe nav kvalitatīva, bet nozare kopumā pamatīgi jāattīsta. Ir nepieciešama plašāka cilvēku, institūciju loka iesaistīšana, lai procesu virzītu pozitīvākā gultnē. Tas nav tikai ārsta vai medicīnas māsas darbs, jāiesaistās arī citiem, piemēram, aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem, dažkārt pat kapelānam, kas sniegtu nepieciešamo psiholoģisko atbalstu.

Trūkst pareizas komunikācijas

Banner 280x280

Nesen kādā intervijā medicīnas māsas ar sešu gadu darba pieredzi Norvēģijā Kristīne un Edgars Ķiguri, norādīja, ka ārstiem Latvijā trūkst cilvēciskuma. Šim apgalvojumam es nevēlos piekrist. Cilvēciskuma netrūkst, trūkst pareizas komunikācijas un laika, ko veltīt katram individuāli, skaidrojot situāciju. Veidojas informācijas deficīts. Ja tuvinieki tiktu apmācīti, kā pareizi apieties ar pacientu, iespējams, situācija jau tagad būtu citādāka. Jāveic darbs ne tikai ar pacientu, bet arī ar piederīgajiem. Mūsdienās, kad informācija ir tik viegli atrodama un nododama, komunikācijas trūkuma dēļ nedrīkst veidoties sarežģījumi. Norvēģijā paliatīvajā aprūpē ir pavisam citi resursi, skaitliski vairāk ārstu un medicīnas māsu, māsu palīgu. Latvijā nevaram piesaistīt tik lielu speciālistu skaitu, un šis faktors iespaido kopējo situāciju. Darbinieku zināšanas ir pietiekamas un atbilstošas, bet zināšanu apjoms neatrisina fizisku cilvēku trūkumu nozarē.

Valdības līmenī risināma problēma

Paliatīvās aprūpes jautājums jārisina valdības līmenī. Jārod papildu finansējums un jāprot noturēt darbiniekus Latvijā, lai nerastos tik liels speciālistu iztrūkums – personāla, ārstu, medicīnas māsu, sociālo un citu darbinieku. Jāpiebilst, ka vietu skaita trūkuma rezultātā visu atbildību par pacientu nākas uzņemties tuviniekiem, bet ne visi to var atļauties un izturēt. Pacientam palīdzība ir nepieciešama 24 stundas diennaktī, un lielākā daļa tuvinieku ir strādājoši, kas to padara neiespējamu. Ko darīt, kad cilvēks ir pabeidzis iespējamo 10 dienu kursu? Kāds ir tālākais risinājums? Kur tuviniekiem ievietot pacientu, ja viņiem pašiem nav iespējas parūpēties par cilvēku visu diennakti? Arī pie šī jautājuma vēl pamatīgi jāstrādā, kopējiem spēkiem tas jāatrisina.

Iesaistās arī sabiedrība

Palīdzība ir nepieciešama daudziem. Ar onkoloģiskām kaitēm sirgstošiem pacientiem, cilvēkiem, kuri guvuši dažādus smagus ievainojumus, tāpat tiem, kuri pārcietuši insultus. Lielākā sabiedrības daļa nemaz neapzinās reālo situāciju, jo pašiem nav nācies ar to saskarties. Par problēmām paliatīvās aprūpes nozarē periodiski tika runāts arī iepriekš, bet runas noklusa un atrisinājums izpalika. Nozares pārstāvji jau pirms pāris gadiem uzsvēra, ka trūkst vietu un speciālistu, atduroties pret finansējuma neesamību. Šobrīd jautājumu arvien vairāk aktualizējusi sabiedrība, kas viennozīmīgi virza procesus uz priekšu.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

  • rosa 15.05.2019 11:35
    rakstā nav norādīts pacientu skaits, kuriem ir nepieciešama šāda aprūpe, un kuru faktiski nodrošina mājās. cik noprotu runā tikai par slimnīcām un vietu skaitu, bet tas nav risinājums tiem tūkstošiem pacientu, kuri ir mājās uz tuvinieku pleciem!

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Jaunības eliksīrs: kompleksa atjaunošanas programma GESR klīnikā

Jaunības eliksīrs: kompleksa atjaunošanas programma GESR klīnikā

Mūsdienu pasaulē rūpes par izskatu un veselību iegūst aizvien lielāku nozīmi, un katra sieviete cenšas pēc iespējas ilgāk saglabāt jaunību un skaistumu. Uzziniet, kā atgūt jaunību un pašpārliecību ar progresīvu pārveidošanās tehnoloģiju palīdzību estētiskās medicīnas un skaistumkopšanas klīnikā GESR!

Baudi svaigu maltīti, gatavojot retāk!

Baudi svaigu maltīti, gatavojot retāk!

Glabājot pārtikas produktus vakuumā, produkti ilgāk ir svaigi, saglabājot savu smaržu un uzturvērtību. Iespēja ilgāk saglabāt svaigus pārtikas produktus ļaus jums retāk apmeklēt veikalu un iegādāties lielāku daudzumu produktu, ieekonomējot gan jūsu laiku, gan finanses. Kas ir VacSy®, un kādas ir VacSy® vakuuma pārtikas uzglabāšanas sistēmas priekšrocības?

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Ādas izskatu ietekmē mūsu dzīvesveids, ēšanas paradumi, veselības stāvoklis, kaitīgie ieradumi, ģenētika un daudzi citi faktori. Labā ziņa – ikviena no mums var parūpēties par savu sejas ādu un aizkavēt ādas novecošanos – uzziniet vairāk par gaismas terapiju ar Bioptron!

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Testa rezultāti: Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvāja testēt pēdu krēmu “Urea 20” sausai pēdu ādai.

Testa rezultāti: "Dr. Leopolds" krēms AMICOS un gels "KERELAST 30+" sausas un sabiezējušas ādas kopšanai

Testa rezultāti:

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar "Dr. Leopolds" piedāvāja testēt komplektu - krēmu "Amicos" sausai un sabiezējušai ādai un KERELAST 30+" gēlu sabiezējušas ādas un nagu kopšanai.

Testa rezultāti: Aknu sargs

Testa rezultāti: Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvāja izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvāja testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika nodrošina pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā, slimību novēršanā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.