Pacientu un ārstu organizācijas aicina uzlabot dermatologu darba kvalitāti

Noslēdzot šī gada melanomas modrības kampaņu “Dzimumzīme prasa uzmanību”, veselības aprūpes veidotājus aicina izstrādāt skaidrus, vienotus kvalitātes kritērijus valsts apmaksātiem dermatologa pakalpojumiem, kas uzlabotu dermatologu darba kvalitāti un ļautu sekmīgāk diagnosticēt ādas vēzi.

Šogad no maija līdz septembrim melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai" jau trešo gadu organizēja izglītojošu kampaņu ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei, īstenojot daudzveidīgas aktivitātes.

Tostarp  biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi", Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācija un biedrība "Soli priekšā melanomai" šogad pirmo reizi izstrādāja labās klīniskās prakses pamatprasības dermatologiem, lai sniegtu kvalitatīvu aprūpi iedzīvotājiem, kuri vēršas pie speciālistiem agrīnai ādas vēža diagnostikai un dinamiskai novērošanai.

"Soli priekšā melanomai" ir aicinājusi minētās vadlīnijas praksē izmantot ikvienu dermatologu, kļūstot par biedrības iniciētā dermatologu "Baltā saraksta" dalībnieku. Aicinājumam atsaukušies jau 25 dermatologi.

“Pacienti un ārsti kopīgiem spēkiem ir paveikuši lielu darbu, lai Latvijā ādas vēzis tiktu atklāts mūsdienīgi un efektīvi. Taču dermatologu darba kvalitātes uzlabošana nav tikai pacientu aizstāvības un ārstu profesionālo organizāciju atbildība. Tāpēc aicinām arī Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru atbalstīt mūsu centienus un īstenot vairākus būtiskus mūsu ieteikumus pacientu aprūpes uzlabošanai,” saka Olga Valciņa, biedrības “Soli priekšā melanomai” vadītāja.

Minētās prasības apkopotas vēstulē un nosūtītas Veselības ministrijai (VM), Nacionālajam veselības dienestam (NVD) un Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Tās ir šādas:

• Izstrādāt skaidrus, vienotus kvalitātes kritērijus valsts apmaksātiem dermatologa pakalpojumiem, ņemot vērā pacientu un ārstu profesionālo organizāciju ekspertu izstrādātās labās klīniskās prakses pamatprasības. Tas sekmētu dermatologa darba kvalitātes uzlabošanos arī to ārstu vidū, kuri nav atsaukušies biedrības aicinājumam pievienoties labās klīniskās prakses vadlīnijām;
• Rast iespēju dermatologiem, kuri nav līguma attiecībās ar NVD, ļaut nosūtīt pacientu "zaļā koridora" ietvaros vienai konsultācijai, izvairoties no pacienta dzīšanas pa apli pie ģimenes ārsta un tikai tad iekļaut pacientu "zaļajā koridorā". Latvijas dermatologi savā praktiskā darbā pielieto mūsdienīgas ādas audzēju diagnostikas metodes, kuras ļauj ar augstu precizitāti neinvazīvi noteikt ādas ļaundabīgā audzēja esamību. Taču finansēšanas noteikumi pacientus ļauj nosūtīt "zaļā koridora" ietvaros tikai ārstniecības personām, kuras ir līguma attiecībās ar NVD – šo pieeju mainīt ir kritiski svarīgi;
• Melanomas augsta riska pacientiem nodrošināt nepieciešamo pieeju sekundāras melanomas diagnostikai ar ķermeņa virsmas fotografēšanas (kartēšanas) un secīgas ciparu dermatoskopijas metodēm, kuras ir atzītas par ievērojami efektīvākām par vienkāršu izmeklēšanu ar neapbruņotu aci;
• Palielināt valsts apmaksāto dermatologu konsultāciju skaitu pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku ādas slimību;
• Rast iespēju pagarināt dermatovenerologu pēcdiploma izglītības (rezidentūras) laiku līdz  četriem gadiem, kā tas notiek 25 ES valstīs. Tas ļaus ievērojami uzlabot jauno ārstu sagatavošanu praktiskam darbam, t.s. dermatoonkoloģijas jautājumos;
• Rast iespēju izveidot dermatoonkoloģijas apakšspecialitāti, tādējādi Latvijas veselības aprūpes sistēma iegūtu izglītotus speciālistus ādas audzēju, t.sk. melanomas, primārās, sekundārās un terciārās profilakses speciālistus ambulatorā un stacionārā līmeņa aprūpē. No pacientu viedokļa mēs vēlētos skaidri atšķirt tos ārstus, kuri prot strādāt ar pacientiem, kam ir aizdomas par onkoloģisku ādas saslimšanu no tiem, kuriem šādu zināšanu trūkst;
• Izņemt no Latvijā izmantojamo diagnostisko metožu saraksta citoloģiskos izmeklējumus ādas melanocītu un ne-melanocītu veidojumu diagnostikai (C43 un D03, C44 un D04). Pamatojums: šāda diagnostika nav iekļauta NCCN, ESMO, EADO, AAD, EADV rekomendācijās jau vairāk nekā 20 gadus, tai ir vēsturiska nozīme tikai atsevišķās Austrumeiropas valstīs un Krievijas Federācijā. Diemžēl 2015. gada Latvijas Vadlīnijās citoloģiskā metode ir minēta un tiek pielietota. Latvijā apstiprināto diagnostisko metožu sarakstā jābūt neinvazīvām metodēm, piemēram, optiskā un/vai digitālā dermatoskopija vai histoloģiskā (morfoloģiskā) diagnostika;
• Atkārtoti lūdzam pārskatīt dermatologu darba apmaksas tarifus atbilstoši kvalitātes prasībām, jo pakalpojumu sniegšanas prakse dažādās ārstniecības iestādēs joprojām var būtiski atšķirties, īpaši izbraukuma konsultācijās, kurās nereti nav viss pilnvērtīgas pacienta apskates veikšanai nepieciešamais aprīkojums.

Vēstuli VM, NVD un SPKC parakstījis Raimonds Karls, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” vadītājs, Anda Apine, Latvijas Dermatovenerologu asociācijas vadītāja, Olga Valciņa, biedrības „Soli priekšā melanomai” vadītāja.