Pacienti aicina atrast finansējumu neatliekamām vajadzībām veselības aprūpes budžetā 2021. gadā

Lai mudinātu nekavējoties atrast finansējumu 2021.gada budžetā ārstēšanās pieejamības uzlabošanai iedzīvotājiem, šonedēļ pacientu organizācijas izplatījušas vēstuli lēmumu pieņēmējiem, tostarp, ministru prezidentam, atbildīgo ministriju vadībai un Saeimas frakciju vadītājiem.

Baiba Ziemele, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore, atzīmē: "Latvijas pacientu organizācijas atbalsta finansējuma piešķiršanu mediķu atalgojuma celšanai, kā to paredz 2021.gada budžeta likumprojekts. Taču neatbalstām to, ka pacientu vajadzības ir atstātas novārtā. Neatliekamas prioritātes, kurām joprojām trūkst finanses, ir rindu mazināšana pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, kā arī medikamentu pieejamība. Tāpēc aicinām lēmumu pieņēmējus paredzēt 2021.gada plānotajā veselības aprūpes budžetā palielinājumu un piešķirt papildu finansējumu šīm prioritātēm."

Zināms, ka šobrīd valsts veselības aprūpes budžetā trūkst aptuveni 17 miljoni EUR rindu mazināšanai pie speciālistiem un uz izmeklējumiem un 17 miljoni EUR zāļu nodrošināšanai.* Kopā tas sastāda 34 miljonus EUR, kas ik dienas ietekmē katra Latvijas pacienta dzīvību un veselību. Paredzot, ka pandēmija un tās sekas ietekmēs pasaules un Latvijas veselības aprūpes sistēmu arī nākamajā gadā, būtu ļoti tuvredzīgi nerūpēties par finansējuma palielināšanu veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.

Pasaules Veselības organizācija un citas starptautiskas organizācijas (EURORDIS, Eiropas Kardiologu biedrība, Eiropas Plaušu fonds, u.c.) strikti rekomendē šajā laikā pievērst papildu uzmanību hronisku slimību pacientiem.

Inese Mauriņa, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja, vērtē situāciju: "Vislabākā iespēja pasargāt cilvēkus no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir efektīvi ārstēt pamatslimību, kas nozīmē regulāras ārstu vizītes, pieejamus izmeklējumus, efektīvas zāles un pašu pacientu līdzestību medikamentu lietošanā un dzīvesveida izmaiņās. Ņemot vērā, ka arvien pieaug hronisko slimību pacientu skaits, ir īpaši jādomā, kā aizsargāt šos cilvēkus. Savlaicīgi atklājot un efektīvi ārstējot tādas slimības, kā piemēram, sirds mazspēja, mirdzaritmija, endokrīnās, onkoloģiskās un citas slimības, novērstu pacientu stacionēšanu, ietaupītu slimnīcu un valsts resursus, un pats galvenais – ļautu samazināt invaliditāti un mirušo cilvēku skaitu."

Kopš šī gada 1.aprīļa izmaiņas Kompensējamo zāļu noteikumos veicināja zāļu cenu samazināšanos un uzlaboja pieejamību daļai pacientu, tomēr joprojām ir daudz pacientu, kas nesaņem efektīvus un inovatīvus medikamentus vispār vai pacienta līdzmaksājums ir tik liels, ka pacienti nevar atļauties lietot dārgākos medikamentus vai lieto tikai daļu.

Latvijā joprojām ir garas rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem, savukārt pacientu līdzestības trūkums bieži pagarina ārstēšanās periodu, izmaksas pārsniedz plānoto apjomu gan valstij, gan pacientam, un reizēm ārstēšanās iznākums ir negatīvs. Nepalielinot budžetu pakalpojumu pieejamībai un medikamentu iegādei, vēl vairāk pasliktināsies Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji!

Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme pauž bažas: "Ja netiks atbilstoši nodrošinātas pacientu vajadzības un, ņemot vērā pandēmijas apjomus, kā arī pieredzi ar pakalpojumu ierobežošanu, vissāpīgāk tas skars hronisko slimību pacientus. Tas var sagādāt nopietnas sekas."  

Aicinājumu palielināt finansējumu atbalsta: Latvijas Hemofilijas biedrība, Latvijas Reto slimību alianse, Pulmonālās hipertensijas biedrība, biedrība "ParSirdi.lv", Latvijas sieviešu volontieru biedrība "VITA", Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrības valde, Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība, Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Latvijas Multiplās Sklerozes asociācija, biedrība "AGIHAS", onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks".

*saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Veselības nozares stratēģiskajā padomē 2020. gada 24.septembrī.