Osteoporozes ārstēšana
Lūdzu, izskaidrojiet, kā darbojas medikamenti, ar ko ārstē osteoporozi?
Šobrīd osteoprozes ārstēšanai visā pasaulē visplašāk izmanto bisfosfonātu grupas medikamentus.
Bisfosfonātu grupas medikamentu darbībības princips ir sekojošs – tie kavē kaulu noārdošo šūnu (osteoklastu) aktivitāti. Tas dod iespēju šūnām, kuras veido kaulu blīvumu, stiprināt kaulu, tādējādi mazinot trauslumu un lūzumu risku. Šie medikamenti "ieiet" kaulā un to darbības "pēdas" iespējams atrast pat vairākus gadus pēc to lietošanas.
Bisfosfonātu lietošanas īpatnība ir tāda, ka tie ļoti vāji uzsūcas kuņģa zarnu traktā, tāpēc tos nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citu grupu medikamentiem un ēdienu. Lai nodrošinātu zāļu iedarbību, tās lieto tukšā dūšā vismaz pusstundu (30-60 min) pirms ēdienreizes – ēšanas vai dzeršanas, kā arī pirms citu medikamentu lietošanas. Lai novērstu barības vada kairinājumu un nodrošinātu tabletes nokļūšanu tieši kuņģī, bifosfonāts jāizdzer kopā ar glāzi ūdens. Pacientam šajā laikā jāatrodas vertikālā pozīcijā, t.i., stāvus vai sēdus, vēlams kustēties.
Jāatceras, ka, lietojot jebkuru osteoporozi mazinošu medikamentu, obligāti jāuzņem kalcijs un vitamīns D pietiekošā daudzumā (kalcijs ap 1200 mg dienā, bet vitamīns D 800-1000 SV diennaktī)! Lietojot osteoporozes medikamentu, kas satur D vitamīnu, papildus jāuzņem tikai kalcijs.
Kādas ir būtiskākās atšķirības starp medikamentiem?
Atkarībā no aktivitātes bifosfonātu grupas medikamenti atšķiras: pēc devas lieluma tabletē – 70 mg vai 35 mg, vai šķīdumā – 150 mg vai 5 mg, pēc ievadīšanas veida – caur muti (tablete) vai intravenozi (spricējot vēnā), un ievadīšanas biežuma. Bisfosfonāti atšķiras arī pēc savas ķīmiskās struktūras, bet centrālā struktūra ir līdzīga.
Tā, piemēram, jaunums ir bifosfonāta grupas medikaments, kas jau satur pacientam ikdienā nepieciešamo D vitamīna devu.
Cik ilgi jālieto medikamenti, lai novērstu osteoporozes attīstību?
Osteoporozi samazinošie medikamenti jālieto ilgstoši – vismaz piecus gadus. Tikai pēc tam, ja osteodensitometrijas mērījumā pierādījies, ka kaulu minerālā blīvuma rādītājs ir palielinājies un sasniegta kaulu blīvuma fizioloģiskā norma atbilstoši vecumam, pacients pēc ārsta ieteikuma var pārtraukt lietot specifiskos osteoporozi ārstējošos medikamentus, noteikti turpinot papildus uzņemt kalciju un vitamīnu D. Bet, ja atkārtoti nosakot kaulu minerālo blīvumu, tas atkal sāk mazināties, jāatsāk pretosteoporozes specifisko medikamentu lietošana. Var gadīties, ka specifiskā pretosteoporozes terapija jālieto ļoti ilgstoši, pat visu turpmāko dzīvi.
Kādēļ osteoporozes terapija ir tik ilgstoša?
Ikvienam cilvēkam pēc 35 gadu vecuma pakāpeniski sāk samazināties kalcija daudzums kaulos. Sievietēm menopauzē (pēc 50 gadu vecuma) kalcija zudums var būt no 0,3% līdz pat 3-5% gadā. Specifisko pretosteoporozes medikamentu lietošana samazina kalcija izzušanas ātrumu no kaula, tādējādi mazinot traumatisku lūzumu risku. Pārtraucot šo medikamentu lietošanu, kalcija zudums no kauliem turpinās atkarībā no katra pacienta organisma īpatnībām.
Kas notiek, ja pacients pēkšņi pārtrauc lietot medikamentus?
Ja specifisko pretosteoporozes medikamentu pārtrauc lietot pirms ārsta noteiktā laika, vienkārši neiestājas efekts, netiek palielināts kaulu blīvums, turpinās pastiprinātā kaulaudu zušana un saglabājas lūzumu risks pie minimālām traumām.
Ja medikamenta lietošana ir pārtraukta, vai drīkst atsākt terapiju ar to pašu medikamentu? Cik ilgs pārtraukuma laiks neietekmē ārstēšanas rezultātu?
Protams, drīkst turpināt (un jāturpina) lietot to medikamentu, kas lietots iepriekš. Līdz šim nav bijuši pētījumi, kuros meklētu atbildes par iespējamo pārtraukuma ilgumu. Es arī neieteiktu pašiem pacientiem to pētīt.
Pēc cik ilga laika var redzēt osteoporozes terapijas efektivitāti? Kā to nosaka?
Osteoporozes terapijas efektivitāti visvieglāk ir izvērtēt, nosakot kaulu zudes rādītāja īpašo vielu urīnā (DPD – dezoksipiridīns). Bet, lai to izvērtētu, ir nepieciešams zināt, kāds DPD bijis pirms ārstēšanas uzsākšanas. Ja grib izvērtēt terapijas efektivitāti pēc kaulu minerālā blīvuma, pēc 18–24 mēnešu terapijas lietošanas jāveic kontroles rentgena osteodensitometrija. Nav nekādas nepieciešamības (un jēgas) to darīt ik pa 6 vai pat pēc 12 mēnešiem. Šajā gadījumā iegūtie dati būs grūti interpretējami, jo tie saglabāsies pieļaujamās kļūdas robežās ±2% (pieļaujamā vidējā aparāta klūda).
Un vēlreiz atgādinu vispārzināmo patiesību – ja pacients vēlas iegūt precīzu informāciju par atkārtoto mērījumu, tas noteikti jāveic tajā diagnostikas kabinetā, kur veikti iepriekšējie mērījumi un ar to pašu aparatūru, protams, ar noteikumu, ja iepriekšējie mērījumi ir veikti kvalitatīvi! Kabinetos, kur veic nekvalitatīvu rentgena densitometrijas izmeklējumus, pacientiem nav jāatgriežas!
Konsultēja prof. Aivars Lejnieks, endokrinologs
