Onkoloģe: Vēzi var izraisīt no cilvēka neatkarīgi faktori, tomēr daļēji saslimšanas risku iespējams mazināt

Rīga, 11.okt., LETA. Vēzis ir saslimšana, kas rodas no daudziem faktoriem, tostarp no cilvēka neatkarīgiem, tomēr daļēji vēža risku iespējams mazināt, aģentūrai LETA pavēstīja rezidente onkoloģijā-ķīmijterapijā Ļubova Blumberga.

Viņa skaidroja, ka vienu atsevišķu faktoru, kas izraisa vēzi, nav iespējams izdalīt - tas būs gan uzturs, gan fiziskās aktivitātes, gan ieradumi kopumā. Vēzis ir multifaktoriāla saslimšana, un, pat ievērojot pareizu dzīvesveidu un ēšanas paradumus, tas vēl nenozīmē, ka cilvēks nekad nesaslims.

"Te jāņem vērā gan ģenētiskie faktori, gan dzīves laikā uzkrātās mutācijas - ar gadiem onkoloģisko saslimšanu risks pieaug. Piemēram, daudziem vīriešiem krietni gados jau būs predispozīcija prostatas vēzim. Paši nevaram ietekmēt arī vidi, gaisa kvalitāti un radiāciju, tāpat arī mūs ietekmē vīrusi, piemēram, dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss," norādīja Blumberga.

Pēc viņas paustā, ar uzturu vislabāk var mazināt risku saslimt ar resnās zarnas un kuņģa-zarnu trakta vēzi, un daļā gadījumu dzīvesveidam ir ietekme arī uz krūts vēzi. Blumberga norādīja, ka plaušu vēža risku vistiešākajā veidā mazina nesmēķēšana. Arī alkohols ir kaitīgs faktors, un, runājot tieši par onkoloģisko slimību profilaksi, alkoholu būtu jāizslēdz no savas dzīves vispār, uzskata onkoloģe.

Vienlaikus viņa informēja, ka ultravioletais starojums ir viens no būtiskiem riska faktoriem, kas var izraisīt melanomu, tāpēc arī no tā lielās devās būtu jāizvairās. Visvairāk gan jāuzmanās cilvēkiem ar 1. un 2.ādas fototipu, proti, tiem, kam ir gaiša āda un mati. Viņiem vislabāk būtu doties ārpus mājas, sargājot sevi ar saules aizsargkrēmu, arī ziemā, ja laiks ir saulains.

Runājot par uzturu, Blumberga pauda, ka tas latviešiem ir sāpīgs jautājums, jo cilvēkiem ļoti garšo gaļa. Vienlaikus zinātnieki esot pierādījuši, ka liels sarkanās gaļas patēriņš veicina zarnu vēža risku. Gaļas lietošanu nevajadzētu izslēgt pavisam, taču nedēļas deva būtu jāierobežo līdz aptuveni 500 gramiem pagatavotas gaļas. Tāpat Blumberga norāda, ka būtu vērtīgi izvēlēties liesāku gaļu un ēst to tvaicētu vai vārītu, nevis ceptu eļļā, kūpinātu vai grilētu, turklāt pavisam izslēdzami būtu gaļas izstrādājumi, jo šajos produktos vērtīgu uzturvielu vairs nav nemaz, palicis tikai sāls, tauki un citi "sliktumi". Tāpat jāēd šķiedrvielas - augļi, dārzeņi, brūnie rīsi un nerafinēti graudaugu produkti.

Blumberga sacīja, ka visvairāk vajadzētu izvairīties no ātrajiem ēdieniem un "tukšām" kalorijām, kas veicina svara pieaugumu, jo arī liekais svars un aptaukošanās ir viens no lielākajiem vēža riska faktoriem. Sevišķi bīstami ir viscerālie tauki jeb tie, kas nogulsnējas vēdera rajonā, jo šie tauki ir hormonāli aktīvi un rada labvēlīgu fonu noteiktiem vēža veidiem.

Blumberga norāda, ka arī sāli vajadzētu lietot mazāk nekā pie mums esot ierasts. "Ir aizdomas, ka augsts sāls patēriņš tiek asociēts ar augstāku kuņģa vēža saslimstību. Protams, sāls veicina arī sirds-asinsvadu slimību risku, un no liela sāls daudzuma ir vienas vienīgas nepatikšanas," skaidroja ārste.

Pēc viņas paustā, pētījumos pierādīts, ka slimību, tostarp onkoloģisko saslimšanu, profilaksei, nepieciešams būt fiziski aktīvam vismaz 30 minūtes dienā. "Man nav datu par Latvijas situāciju, taču redzēju datus par Lielbritāniju - tur šo aktivitāšu apjomu īsteno nedaudz vairāk nekā 30% vīriešu un 20% sieviešu. Tas ir ļoti, ļoti maz. Turklāt, tas ir tikai viens no faktoriem, kurš palīdz samazināt onkoloģisko slimību risku, un arī to pašu mēs neievērojam," uzsvēra Blumberga.