NTSP apakšpadome aicinās mediķiem ļaut strādāt vairāk virsstundu, par visām maksājot dubultā
Rīga, 23.nov., LETA. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome aicinās uz laiku ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā, izriet no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS).
Viņa norādīja, ka apakšpadome aicinās pagarināt Ārstniecības likuma pārejas noteikumu darbības termiņu, ar kuriem paredzēts no nākamā gada samazināt virsstundu apmēru.
Pēc Čakšas paustā, tas ļaušot mediķiem strādāt lielāku stundu skaitu, tomēr par šo jautājumu diskusijas vēl notiekot.
Vienlaikus apakšpadome aicinās pašreizējo valdību un 13.Saeimu ar likumdošanas aktiem risināt mediķu atalgojuma jautājumu kopumā.
Ministre norādīja, ka joprojām nav skaidrības, kas notiks ar valdības veidošanas procesu, tomēr šī iemesla dēļ nedrīkst ciest ne pacienti, ne nozarē strādājošie. Čakša uzsvēra, patlaban jāpieņem svarīgi lēmumi, kā virzīties uz priekšu.
Kā ziņots, Latvijas Slimnīcu biedrība brīdinājusi par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku.
ST atzinusi, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par "pagarināto normālo" darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Iepriekš Saeima lēma pakāpeniski atteikties no "normālā pagarinātā" darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017.gada līdz 2019.gadam, bet rezultātā tika noteikts - no 2018.gada līdz 2020.gadam.
ST atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.
Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. ST secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91.panta pirmajā teikumā paustajam vienlīdzības principam.
Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.
