Nozare: Veselības aprūpē jāveido veselīga partnerība
Veselības aprūpe Latvijā varēs attīstīties, tikai ieviešot publiskās un privātās partnerības modeli, jo jau šobrīd valsts sedz tikai 60% no veselības aprūpes izdevumiem.
Pieaugošā slodze Latvijas veselības sistēmai, ko radījusi Covid-19 pandēmija, būtisks slimnieku skaita pieaugums ar pandēmijas laikā ielaistām hroniskām saslimšanām, kā arī saspīlētā ģeopolitiskā situācija, kas valstij uzliek pienākumu novirzīt lielus finanšu resursus iekšējai un ārējai aizsardzībai, rada lielu spiedienu uz Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja tuvākajā laikā tās finansēšanā netiks iesaistīts privātais sektors, var izrādīties, ka valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā arī turpmāk saglabāsies tikpat ierobežota, konferencē “Nākotnes veselība” uzsvēra veselības aprūpes nozares eksperti.
Sabiedrības veselības stratēģija līdz 2027. gadam paredz nozīmīgas darbības un jēgpilnus sasniedzamos rādītājus, tomēr, kā konferences laikā pauda vairāki veselības aprūpes nozarē strādājošie valsts un publiskā sektora pārstāvji, šajā dokumentā norādītie finanšu, cilvēkkapitāla un tehnoloģiskie resursi, kas nepieciešami plāna īstenošanai, Ministru kabinetā netika apstiprināti. Šis fakts uzliek par pienākumu meklēt alternatīvus finanšu resursu piesaistes veidus.
Pasaules Veselības organizācija 2019. gadā aplēsusi, ka pacientu maksājumu apjoms par veselības pakalpojumiem Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā 2016. gadā pārsniedzot 40%. Lai šo plaisu kompensētu un pacientu iemaksu apmērs būtu salīdzināms ar stāvokli citās Eiropas valstīs, būtu nepieciešami no 800 miljoniem līdz vienam miljardam eiro. Publiskās-privātās partnerības programmas ļauj piesaistīt privāto kapitālu lielā apmērā, un tas savukārt valstij ļautu šādi atbrīvotos līdzekļus novirzīt pakalpojumu sniegšanai, medikamentu iegādei un izmeklējumu veikšanai, iepludinot veselības aprūpes sistēmā būtiskas ārpusbudžeta investīcijas.
“Šobrīd spilgtāk nekā jebkad agrāk ir redzams, ka veselības aprūpes sistēmas dzīvotspējas nodrošināšanai privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešama pastāvīga stratēģiska mēroga sadarbība. Par to, cik efektīva var būt šāda sadarbība, pārliecinājāmies Covid-19 laikā, kad tieši privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji nodrošināja cilvēkresursus, ātru, elastīgu reakciju un pielāgošanos strauji mainīgai situācijai, piedāvājot nepieciešamo laboratorisko izmeklējumu apjomu, vakcināciju, utt. Pašlaik esam sarežģītā situācijā, un arī nākotne nesola neko labu – valsts rīcībā esošo līdzekļu veselības aprūpei būtiski vairāk nekļūs, bet sistēmas slodze tikai aug. Sabiedrībai ir jāsaņem kvalitatīva medicīniskā palīdzība, vienlaikus nenostādot valsti izvēles priekšā, kam dot priekšroku – tautas veselībai vai drošībai. Šajā situācijā risinājums ir veidot publiskās-privātās partnerības projektus, iesaistīt sistēmas finansēšanā un uzturēšanā uzņēmējus. Kā norāda arī veselības ministrs Daniels Pavļuts, labs piemērs ir valsts un privātā sektora kopīgi paveiktais Covid-19 pandēmijas laikā, pierādot šādu sadarbību pievienoto vērtību. Tiesa, tas jādara nekavējoties, jo pretējā gadījumā par vilcināšanos ar dzīvībām un savu veselību maksās pacienti,” norāda Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2022. gada informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem par valsts un pašvaldību vajadzību nodrošināšanai nepieciešamo projektu īstenošanu publiskās un privātās partnerības ietvaros” publiskās-privātās partnerības attīstība Latvijā joprojām ir gausa, turklāt veselības aprūpe netiek minēta starp prioritārajām nozarēm, kuru problēmas būtu risināmas šādā formātā. Tomēr pēc veselības aprūpes nozares ekspertu domām, publiskā un privātā partnerība ir efektīvākais un reālistiskākais līdzeklis, kā palielināt veselības aprūpes sistēmai pieejamos resursus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību reģionālā un nacionālā mērogā. Publiskā un privātā sektora ilgtermiņa sadarbība palīdzētu nodrošināt sabiedrības vajadzības, publiskajam un privātajam partnerim apvienojot un izmantojot tam pieejamos resursus. Lai rastu efektīvākos sadarbības mehānismus, veselības aprūpes nozares eksperti aicina politikas veidotājus, likumdevējus, darba devējus un uzņēmējus nekavējoties apvienot spēkus un nākotnē paredzēt iespējas risināt veselības aprūpes izaicinājumus privātās-publiskās partnerības formātā.
