Šīs mīklainais nosaukums kļūst arvien populārāks.
 

Dr. DACE MELKA
* Ginekoloģe Latvijas Jūras medicīnas centrā, medicīnas sabiedrībā Ars un Matules, Melkas un Ligeres privāklīnikā.
* Nodarbojas ar jāšanu hobija līmenī, pašai ir arī savs zirgs - Maxwell jeb vienkārši Maksis.

– Pirms nācu pie jums, dakter, palasīju, ko par šo tēmu runā sievietes interneta forumos. No viena grāvja otrā: bailes un - ai, neko nevajag lietot, ja nu vienīgi homeopātiju...

– Vislētākais un vienkāršākais ceļš, kā mēģināt tikt līdz kādam viedoklim, - Googlē uzklikšķināt "endometrioze"... Bet īstenībā, noteikt, kas tad ir kādu sūdzību pamatā, ir pietiekami sarežģīti un nebūt vienmēr, ja sievieti moka stipras sāpes mēnešreižu laikā, vainojama endometrioze. Šī dia­gnoze jāpierāda, jāapstiprina ar izmeklējumiem, un, ja tas izdarīts, tad mēs, ginekologi, izskaitļojam, kāda stadija, ir vai nav jāārstē.

Tāpēc pirmais pareizākais solis būtu vērsties pie tiem speciālistiem, kas zina drēbi - kas biežāk nodarbojas ar endometriozes problēmām. Protams, poliklīnikas un jebkuram ginekologam iespējams darboties arī kā labam, profesionālam pārmijniekam: viņš saprot, ka pats šo problēmu nevarēs atrisināt, un pacienti nosūta pie kolēģa, kurš to varbūt varēs labāk izdarīt. Taču... lai tā rīkotos, ir jābūt ļoti godīgam: "Es nezinu, bet aizejiet pie daktera Vītola vai pie dakteres Lietuvietes, Melkas - viņi izdomās, ko darīt..." 

Kas tad ir endometrioze? Slimība vai stāvoklis, kas rodas tad, kad ārpus dzemdes atrodas dzemdes gļotādai līdzīgi audi. Dažādu procesu rezultātā tie izvietojas uz vēderplēves, olnīcās, olvados, uz olvadiem, zarnās, uz zarnām, urīnpūslī, arī rētās pēc ķeizargrieziena, citās pēcoperāciju brūcēs. Nereti tie atrodas uz vairākiem orgāniem vienlaikus.

– Tātad šie audi nevis nokļūst tur no dzemdes, bet tie tur vienkārši ir?

– Ne gluži. Vispār pastāv trīs galvenās smagas endometriozes formas: iegurņa vēderplēves endometrioze, olnīcu endometrioze un retrocervikālā endometrioze, kad perēkļi atrodas starp dzemdi un taisno zarnu. Katrai no tām ir cita izcelsme, katra izraisa savas sūdzības, un arī sekas katrai ārstētai vai neārstētai endometriozei ir citas.

Visbiežāk sastopama VĒDERPLĒVES ENDOMETRIOZE, kas salīdzinoši norit visvieglāk un visretāk jāārstē. Normāli dzemdes gļotādai mēnešreižu laikā caur dzemdes kaklu un maksti jāizdalās ārā, tomēr daļa - pavisam nedaudz - no menstruālām asinīm caur olvadiem iekļūst vēdera dobumā, un tad ir kādi pavisam konkrēti faktori, kuru ietekmē šīs dzemdes gļotādas šūnas nevis aiziet bojā, bet piestiprinās pie vēderplēves un sāk savu attīstības ciklu. Tas noved pie saaugumiem, sāpēm un pat neauglības. Šie veicinošie faktori ir dažādi: ginekoloģiskas un vēdera dobuma operācijas, kas traumē olvadus, dzemdes piedēkļu iekaisumi, dažādi dzemdes kakla sašaurinājumi, kas traucē mēnešreižu asinīm izdalīties laukā... Bet citreiz no šā visa nav nekā un tik un tā sievietei uz vēderplēves atrodas endometrozes perēkļi.

OLNĪCU ENDOMETRIOZEI ir cita izcelsme. Kad mammas vēderā ap grūtniecības septīto nedēļu topošajai meitenītei sāk attīstīties sievišķie dzimumorgāni, olnīcas un arī endometrijs jeb dzemdes gļotāda veidojas no viena avota - no tā sauktā dīgļepitēlija. Nu, lūk, un ar laiku olnīcu virskārtas šūnas pārveidojas, tās kļūst līdzīgas dzemdes gļotādas šūnām un arī uzvedas atbilstoši hormonālajam ciklam - te uzaug, te noārdās, asiņo. Vienīgi šim epitēlijam nav, kur izdalīties, tāpēc tas iespiežas vēl dziļāk olnīcas audos, veidojot tādus kā cistveida iespiedumus, kas ar laiku kļūst lielāki, un rodas endometrioze.

– Tātad cistiņas?

– Jā, tikai atšķirībā no citām normālām olnīcu cistām šai - endometroīdai cistai - nav kapsulas, un tāpēc, ja veic operāciju, to ir ļoti grūti izlobīt. Šīs cistiņas mēdz iekaist, plīst - tās rada ap sevi iekaisīgu auru, ja tā drīkst izteikties.

– Bet kā sieviete jūtas?

– Sākumā, kamēr šīs cistiņas ir mazas – līdz puscentimetram, centimetram diametrā –, sieviete jūtas normāli. Ja endometroīdas cistas kļūst lielākas, līdz 4 centimetriem, var parādīties ļoti stipras sāpes pāris dienu pirms mēnešreizēm vai to laikā, arī sāpes seksa laikā.

Savukārt, ja ir trešā - RETROCERVIKĀLĀ - endometriozes forma, kad dzemdes gļotādai līdzīgās šūnas izvietojas starp dzemdi un taisno zarnu, bieži vien pievienojas arī vēdera izejas problēmas. Caureja un aizcietējumi, īpaši pirms mēnešreizēm un tām sākoties. Šīs endometriozes izcelsme ir pavisam cita: tā arī rodas embrioloģiskajā attīstības periodā un diemžēl, ja audu perēkļi nepadodas ārstēšanai un rada sūdzības, tie jāoperē. Operācijas gaita ir sarežģītāka, ja perēkļi izvietoti grūti pieejamās vietās, piemēram, tuvu taisnajai zarnai, urīnpūslim...

– Bet vienmēr endometrioze nav jāoperē?

– Nē. Godīgi sakot, bieži vien mēs pat nenojaušam, kam tā ir - varbūt pat man vai jums! Sieviete jūtas labi, dzemdē bērnus, viss kārtībā, un tikai netīšām, operējot viņu pilnīgi citā sakarā, pēkšņi ieraugām saaugumus: bijušas četras dzemdības un ir pirmās vai otrās pakāpes endometrioze... Loģiski jautājums: ko darīt - ārstēt vai ne? Nē, nav jāārstē. Pietiek, ka perēklīšus izņem, un viss. Bet varbūt arī nemaz nevajag ņemt?

Svarīgākais saprast: ja sieviete jūtas labi, endometriozi neviens īpaši nemeklē. Visbiežāk endometriozi atrodam tad, kad sieviete pati atnāk pie ārsta un sūdzas par mokošām sāpēm iegurnī vai neauglību. Apmēram trešajai daļai sieviešu, kas nevar palikt stāvolī, neauglību izraisa endometrioze, jo tā veicina saaugumu veidošanos iegurnī, kas nosprosto olvadus, mazina to caurlaidību, traucē olvadu kustīgumu. Endometroīdās cistas rada pro­blēmas olnīcām.

– Endometriozei ir četras stadijas...

– ...un pacientes bieži vien jauc - viņas domā, ja jau kaut kas sadalīts stadijās, tad tas ir vēzis... Nē, no endometriozes perēkļiem ļaundabīgi audzēji attīstās ļoti, ļoti reti. Tik reti, ka par to nav pat vērts šeit runāt. Un nav arī tā, ka neārstēta pirmās un otrās stadijas endometrioze pāriet trešajā un ceturtajā. Dakteris nevar pārmest: "Nu jā, mēs jums atradām trešo ceturto stadiju - kur jūs bijāt ātrāk, kāpēc nenācāt?" Tā arī nav.

Ja ir pirmās divas endometriozes stadijas, bieži vien pietiek ar veidojumu izņemšanu, piededzināšanu, un viss kārtībā, sieviete ir vesela, sūdzību vairs nav un perēkļi no jauna arī vairs neveidojas. Pirmais palīgs varētu būt arī hormonālās kontracepcijas tabletes - ja vien nav kāds iemesls, kura dēļ tās nav ieteicamas. Šie medikamenti nomāc dzemdes gļotādai līdzīgo šūnu vairošanos. Tātad var lietot kontracepcijas tabletes un endometriozi neoperēt, tikai novērot. Paskatāmies vienreiz ultrasonogrāfijā, otrreiz. Ja endometriozes cista stāv uz vietas - kā tās izmērs bija viens vai divi centimetri diametrā, tā arī ir -, endometrioma nav jāņem laukā. Bet tad ārstam jābūt arī pārliecinātam, ka veidojums olnīcā tiešām ir endometrioma, ne kas cits.

Savukārt, ja ir trešā vai ceturtā endometriozes stadija, sieviete jāārstē nopietni, un pati pareizākā taktika šādā gadījumā ir ļoti rūpīga endometriozes perēkļu vai masīvo saaugumu izņemšana. Ja tas izdodas, arī medikamentozā terapija pamazām vairs nav vajadzīga.

– Un, ja paliek mazs gabaliņš, tad aug atkal jauni perēkļi?
– Ja paliek mazs gabaliņš, neaug – pēc veiksmīgas ārstēšanas slimība parasti neatkārtojas; ja paliek lielāki audu gabaliņi, tad aug.

Ceturtajā stadijā jāspēj izņemt pietiekami daudz perēkļu, lai sieviete justu uzlabojumu. Nopietnu izmaiņu gadījumā dažkārt nepieciešama arī papildu ārstēšana - specifisku hormonu injekcijas, kas jāveic četrus līdz sešus mēnešus. Kādreiz, ja mums pēc operācijas rodas pamatotas aizdomas par recidīviem, ka slimība varētu atkārtoties, vai arī ja sieviete kategoriski atsakās no operācijas, arī tad viņai jālieto zāles. Taču, vēlreiz saku – ja nebūs izņemti visi endometriozes perēkļi, pie smagām endometriozes formām sāpes un citas sūdzības turpināsies un cerēt, ka tikai ar zālēm vien izārstēsies, nevar. Vēl vairāk – ja sieviete tuvojas menopauzes vecumam, bet sūdzības ir mokošas, operācijas apjoms varētu būt liels -dzemdes izņemšana, olnīcu izņemšana, kas ir galējais ārstēšanas variants. Ar domu: nebūs dzemdes, nebūs olnīcu, nebūs hormonālu svārstību, nebūs arī problēmu... Tas tā - vienkārši izsakoties.

Trīs centimetrus liela cista reti iekaisīs vai plīsīs, bet, ja tā būs 6 vai 7 centimetrus liela, tad gan viss kaut kas var notikt. Uzskata, ka endometriomas jāoperē, sākot no 3-4 centimetriem diametrā. Līdz tam tās var novērot, lietot hormonālās kontracepcijas tabletes - īpaši, ja sieviete vēlas izsargāties no grūtniecības.

– Bet sievietēm ar endometriozi iesaka - tieši otrādi - neatlikt bērniņa radīšanu!

– Loģiski, jo, pirmkārt, arī grūtniecība uz laiku var novērst slimības simptomus, mainās hormonālais līmenis. Tāpēc, ja ir nelielas endometriomas cistas līdz 3 centimetriem un sieviete plāno grūtniecību - lai plāno un, ja sanāks, super! Parasti arī sanāk. Otrkārt, kāpēc bērniņa radīšanu neiesaka atlikt - slimojot ar endometriozi ilgāku laiku un to neārstējot, var tik tiešām rasties neauglība.

Kādreiz sievietes brīnās: ir neauglība, endometriomas, ķirurgs veiksmīgi izoperē un pēc tam diezgan ātri iesaka ārpusķermeņa apaugļošanu (IVF). Kāpēc? Tāpēc, ka ir pierādījies: ja sievietei četru līdz sešu mēnešu laikā pēc šādas operācijas neiestājas grūtniecība dabiskā ceļā, tad visdrīzāk nepaveiksies arī pēc sešiem un astoņiem. IVF speciālisti Latvijā ir ļoti pieredzējuši. Šīs manipulācijas laikā jāiegūst daudz olšūnu, lai apaugļošanu vispār varētu veikt. Bet tad, kad mēs esam sievietei izoperējuši pāris lielas endometriomas, kuras jau tā līdz operācijai ir samazinājušas viņas olšūnu skaitu, labāk darboties ar esošajām, nevis gaidīt un cerēt uz brīnumu. Olšūnas jāiegūst uzreiz, kamēr olnīcās nav izveidojušies pēcoperācijas saaugumi, turklāt kādreiz mēdz būt arī endometriozes recidīvi - perēklīši, cistiņas atjaunojas, un tad ārstēšanās jāsāk no sākuma.

Kas MAZINĀTU risku saslimt ar endometriozi?

* Vēlamas un plānotas grūtniecības - bērniņa gaidīšanas laikā endometriozes aktivitāte mazinās.
* Pēc mazuļa piedzimšanas jācenšas pēc iespējas ilgāk viņu barot ar krūti - tas būs veselīgi ne vien bērnam, bet arī māmiņai.
* Ilgstoša pareiza hormonālās kontracepcijas tablešu lietošana, jo tās nomāc dzemdes gļotādas augšanu, nerada hormonālas svārstības.

Anda Vīksna