Noslēdzas pieteikumu pieņemšana ES fondu projektā par ārstniecības personu piesaisti Rīgā Covid-19 seku mazināšanai
Veselības ministrija noslēdz pieteikumu pieņemšanu ES fondu projektā par ārstniecības personu piesaisti Rīgā Covid-19 pandēmijas laika krīzes seku mazināšanai. Pieteikumu pieņemšana tiek slēgta, jo ir izlietots šim mērķim pieejamais finansējums.
Pieteikumi no ārstniecības personām – māsām, māsu palīgiem, ārstu palīgiem un ģimenes ārstiem Rīgā šā projekta ietvaros vairs netiks pieņemti no 2023. gada 1. aprīļa.
Covid-19 pandēmijas krīzes laikā, lai ārstniecības iestādēm piesaistītu papildu personālu, Veselības ministrija aicināja māsas, māsu palīgus un ārsta palīgus – gan jaunos speciālistus, gan cilvēkus, kas vēlas atgriezties profesijā – par savu darba vietu izvēlēties kādu no stacionāriem Rīgā vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (turpmāk - NMPD). Lai risinātu ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, projektā varēja pieteikties un atbalstu saņemt arī pensijas vecuma ģimenes ārsti, kuri nodeva savu praksi jaunajiem ārstiem.
Lai motivētu ārstniecības personas strādāt valsts sektorā, speciālistiem no ES fondiem ar mērķi mazināt pandēmijas krīzes sekas veselības nozarē bija iespējams izmaksāt vienreizēju finanšu atbalstu. Kopumā Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts ārstniecības personām darbam Rīgā un atveseļošanās pasākumi veselības nozarē" šādu kompensāciju saņēma 314 speciālisti, kas ir vairāk nekā sākotnēji tika plānots. Atbalsta saņēmējiem tagad noteiktais laika posms, vismaz 5 gadi, ir jānostrādā NMPD vai slimnīcā – ārstniecības iestādēs, kur iedzīvotājiem nodrošina valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Kopš projekta sākuma, 28 ārsta palīgi piesaistīti darbam NMPD, 122 māsas un 154 māsu palīgi darba vietām stacionārajās ārstniecības iestādēs, kā arī 5 ģimenes ārsti nodevuši savu praksi, zināšanas un pieredzi 5 jaunajiem ārstiem. Ārstniecības personu pieteikumi, kas būs saņemti līdz 1. aprīlim, tiks izskatīti.
Veselības ministrija īsteno un arī turpmāk plāno piesaistīt ES fondu finansējumu un īstenot aktivitātes ar mērķi piesaistīt personālu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pacientiem Rīgā un reģionos.
“Covid – 19 izraisītā situācija bija liels pārbaudījums veselības aprūpes sistēmai un mediķiem gan Rīgā, gan pārējās Latvijas ārstniecības iestādēs, ņemot vērā noslodzi un izdegšanu. Šajā krīzes situācijā tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu Covid – 19 pacientu ārstēšanu, piemēram, slimnīcas pārorganizēja savus cilvēkresursus, tika piesaistīti citu specialitāšu ārsti un māsas, rezidenti un medicīnas studenti, uzrunātas privātā sektora ārstniecības iestādes par ārstniecības personu piesaisti un diasporas mediķi. Šobrīd projekta izvirzītie mērķi ir sasniegti, Rīgā piesaistīti vairāk kā 300 mediķu. Tomēr situācija ar māsu un ārstu palīgu nodrošinājumu, kā arī ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu joprojām saglabājas sarežģīta un turpmākajā periodā, rodot papildus Eiropas Sociālā fonda finansējumu, plānojam turpināt šāda veida atbalsta pasākumus mediķu piesaistei,” saka Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.
Kompensācijas personāla piesaistei aktīvi izmantoja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (turpmāk – RPNC). ”Izmantojām šo programmu kā vienu no iespējām ārstniecības personu piesaistei un noturēšanai. Tās ietvaros kompensācijas saņēma 71 mūsu centra ārstniecības persona. Un visi projektā iesaistītie māsu palīgi, kā arī māsas šobrīd turpina darbu slimnīcā,” novērtēja Rīgas RPNC valdes locekle Agnese Vaļuliene.
Jau vēstīts, ka Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts ārstniecības personām darbam Rīgā un atveseļošanās pasākumi veselības nozarē" tika sākts Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gada martā. Projekta kopējais finansējums sasniedza 3 miljonus eiro. Kopumā ārstniecības iestādēm projekta ietvaros bija jāpiesaista 270 speciālisti.
Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 9.2.7.0/21/I/001 "Atbalsts ārstniecības personām darbam Rīgā un atveseļošanās pasākumi veselības nozarē” tika līdzfinansēts no REACT-EU finansējuma pandēmijas krīzes seku mazināšanai.
