Sausa, sasprēgājusi āda, neatberžami papēži, varžacis un tulznas – papildus šim pēdu vasaras mantojumam pie brīvības pieradušie pirksti teju saraujas no domas, ka jāatgriežas rudens un ziemas slēgtajos apavos, kad turklāt var būt gaidāma arī ne viena vien jauna apavu pāra ienēsāšana. Kā aprūpēt pēdas pēc aktīvās vasaras un ērti pārkāpt rudens sezonas slēgtajos apavos, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

„Lai gan vasarā pēdu āda un nagi ir vairāk pakļauti ārējās vides iedarbībai, pāreja uz rudens slēgtajiem apaviem tāpat var sagādāt ne mazums izaicinājumu. Kājas ātrāk sagurst, pēdām nepiekļūst gaiss, tās vairāk svīst – visi šie faktori pastiprina pēdu veselības apdraudējumu riskus, tostarp rada labvēlīgu vidi sēnīšu infekcijām un varžacīm, kā arī veicina papēžu ādas plaisāšanu un sabiezējumu veidošanos. Turklāt pat tik nelielam sīkumam kā regulārai un pareizai nagu apgriešanai slēgto apavu sezonā ir jo īpaši būtiska loma – atliek kādam naga stūrim ciešos apavos traumēt audus, un klāt ir ne vien sāpes, bet arī infekcijas risks. Tāpēc par pēdu veselību jārūpējas visos gadalaikos, un īpaša uzmanība tai jāpievērš sezonas apavu maiņas laikā,” stāsta farmaceite.

Pat šķietami nelielas pēdu un nagu traumas var radīt ne vien diskomfortu, bet arī ilgstošas veselības problēmas, tāpēc svarīgākais pēdu veselībai ir profilaktiskas rūpes par tām un tūlītēja problēmu risināšana.

1. Pareiza pēdu un nagu kopšana

Foto: Freepik.com/ freepik

Lai novērstu baktēriju un sēnīšu izplatīšanās risku, kājas ieteicams mazgāt vienu divas reizes dienā ar siltu un maigu ziepjūdeni. Pēc tam tās ir rūpīgi jānoslauka, īpaši starp pirkstiem, un jāuzklāj krēms. Ja kājas pastiprināti svīst, papildus ieteicams lietot pēdu dezodorantu vai izsmidzināmo pretsviedru līdzekli. Pēdu palutināšanai noderēs aptiekās pieejamās speciālās pēdu maskas, kas nodrošinās mitrināšanu, novērsīs papēžu plaisāšanu un mīkstinās pēdu ādu. Ieteicams izvēlēties līdzekļus, kuru sastāvā ir vazelīns, lanolīns, 10 % urīnviela vai kampareļļa, kas mitrinās un dziedēs kairināto ādu. Lai uzlabotu asinsriti un atslābinātu muskuļus, ieteicamas regulāras pēdu masāžas, ko var veikt gan vienkārši ar rokām, gan izmantojot speciālus masāžas ruļļus un bumbas. Svarīgi neaizmirst nagus griezt taisnā līnijā, tā novēršot to ieaugšanu.

2. Stabilitātei un līdzsvaram

Ne tikai pēdu veselībai, bet visa ķermeņa stājai un līdzsvaram nepieciešami atbilstoši apavi – tiem ir jābūt ērtiem, un pirksti nedrīkst būt saspiesti – jo brīvāk tos var kustināt un izplest, jo vairāk tiek nodarbināti pēdas muskuļi un stiprināta tās stabilitāte. Tāpēc apaviem jābūt pareizā izmēra – ne tikai garumā, bet arī platumā. Tāpat zolei jānodrošina laba amortizācija, un papildus var izmantot ortopēdiskās zolītes vai spilventiņus. Jau laikus gatavojoties ziemas apledojušajām ietvēm, neskādēs vingrinājumi pēdu un potīšu muskuļu un saišu stiprināšanai, lai muskulatūra būtu nostiprināta un paslīdēšanas gadījumā labāk spētu pasargāt no izmežģījumiem vai sastiepumiem.

3. Piemēroti apavi videi un laikapstākļiem

Foto: Freepik.com/ wirestock

Siltuma, mitruma, svīšanas un citu faktoru ietekmē var rasties pēdu ādas un nagu izmaiņas, turklāt šāda vide ir labvēlīga dažāda veida sēnīšu infekciju attīstībai. Ņem vērā, ka sēnīšu infekcija ir ļoti lipīga, tāpēc tā viegli var iekļūt ādā, arī izmantojot koplietošanas telpas, piemēram, baseinā, pirtī vai sporta zāles dušā. Lai izvairītos no sēnīšu infekcijām, pēdas nepieciešams rūpīgi kopt, bet, apmeklējot sabiedriskas vietas, vienmēr jāvelk čības. Tāpat arī darbā lieti noderēs elpojoši pārvelkamie apavi, lai visa diena nebūtu jāpavada, piemēram, salijušos āra apavos. Turklāt vienus un tos pašus apavus nevajadzētu valkāt katru dienu, tiem jāļauj izžūt, un tie regulāri jādezinficē ar antibakteriālu līdzekli.

4. Atbilstošu zeķu izvēle

Zeķu izvēle ir svarīga ne tikai sportam un ilgstošiem pārgājieniem, bet arī ikdienā – ieteicams izvēlēties kokvilnas vai vilnas materiāla zeķes. Savukārt aktīvākai ikdienai un lielākām slodzēm var noderēt sportam paredzētās zeķes – tām ir labāka amortizācija un mitruma absorbcija, kas palīdzēs saglabāt kājas sausas un novērst nepatīkamus aromātus. Tāpat, konsultējoties ar speciālistu, var valkāt kompresijas zeķes – ārstnieciskās būs piemērotas, ja ir problēmas ar kāju vēnu veselību, bet profilaktiskās var lietot, ja ir ilgstoši stāvošs vai sēdošs darbs.

5. Tulznu profilakse, ienēsājot jaunus apavus

Foto: Freepik.com/ aopsan

Tulznas var rasties, valkājot nepiemērotus, vēl neienēsātus apavus, tāpat arī ādai ilgstoši atrodoties mitrā vidē vai arī piedzīvojot neierastu slodzi. Ja tulzna jau ir radusies, to noskalo ar ūdeni, dezinficē un nožāvē, noteikti nevajag nogriezt ādu virs pūslīša. Pēc tam tai uzlīmē speciālu gela vai silikona prettulznu plāksteri, kas aizsargā no berzes, mazina sāpes, uztur mitrumu un veicina dzīšanu. Tulznai pārplīstot, pirms plākstera uzlīmēšanas brūci nepieciešams dezinficēt. Noderēs antiseptiski brūču krēmi vai spirtu nesaturoši dezinfekcijas līdzekļi. Lai izvairītos no tulznām, papēžus vai citu ādas zonu var nosegt ar plāksteri vai arī izmantot speciālu aptiekās pieejamu prettulznu rullīti – uzklātā viela izveido aizsargkārtu un profilaktiski novērš tulznu rašanos. Lai jaunus apavus padarītu elastīgākus, var izmantot speciālu tam paredzētu aerosolu vai putas.

Kad meklēt ārsta palīdzību?

„Lai parūpētos par pēdu veselību, ir svarīgi laikus diagnosticēt problēmu un to atbilstoši ārstēt. Ja uz pēdām izveidojušies izteikti sabiezējumi, ir dziļas plaisas, sāpīgi sacietējumi, ieauguši nagi vai nedzīstošas brūces, noteikti jādodas pie podologa. Tāpat ārsta palīdzība būs nepieciešama tad, ja ir kārpas vai varžacis, ko nav iespējams izārstēt mājas apstākļos, novērojams pirkstu kauliņa izvirzījums vai sāpes. Lai gan pēdu ādas vai nagu sēnītes saslimšanu sākuma stadijā iespējams lietot bezrecepšu preparātus – ziedes, šķīdumus vai krēmus –, ja problēma kļūst hroniska, tie vairs nespēs veikt savu funkciju, un būs nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta,” piekodina farmaceite.