Rīga, 14.aug., LETA. Veselības ministrijas (VM) organizētajā sabiedriskajā apspriedē par jauno veselības organizēšanas kārtību no kopumā 144 dažādiem priekšlikumiem ministrija ņēmusi vērā 29, bet vēl trīs ņēmusi vērā daļēji, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

VM atbalstījusi priekšlikumu ļaut internistu aizvietot ģimenes ārstam, neatliekamās medicīnas ārstam vai anesteziologam reanimatologam un citus. Visbiežāk atbalstīto priekšlikumu gadījumā veikti labojumi, kas būtiski nemaina noteikumu saturu, kā arī veikti vairāki redakcionāli precizējumi, līdz ar to noteikumu apmērs un saturs pēc sabiedriskās apspriedes ļoti būtiski nav mainījies.

Lielākajai daļai priekšlikumu sniegts VM skaidrojums par to, kāpēc priekšlikums pagaidām nav īstenojams, bet daļa priekšlikumu nav ņemti vērā. Tas saistīts ar to, ka tika izteikti priekšlikumi par jaunu veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanu, tarifu apmēra izmaiņām un manipulāciju apmaksas nosacījumu izmaiņām. Tomēr, kā norāda ministrija, šādu izmaiņu īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, kā arī nepieciešams veikt detalizētus aprēķinus jaunu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu noskaidrošanai, tāpēc patlaban priekšlikumi jaunu veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai netiek atbalstīti.

Ministrija vairākas reizes pie priekšlikumiem norādījusi, ka jaunajā noteikumu projektā nav paredzēts iekļaut izmaiņas, kam ir būtiska finansiāla ietekme.

Sabiedriskajā apspriedē piedalījās pārstāvji no dažādām organizācijām, tostarp Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Plastiskās ķirurģijas asociācijas. Apspriedē piedalījās arī vairākas slimnīcas - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīga 1. un 2.slimnīcas, Aizkraukles slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bauskas slimnīca, Rīgas dzemdību nams -, kā arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Rīgas veselības centrs, Centrālā laboratorija, nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", Rīgas domes Labklājības departamenta, rehabilitācijas centrs "Līgatne" un SIA "Sanare KRC Jaunķemeri". Apspriedē piedalījās arī Veselības inspekcijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji.

Kā ziņots, VM plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā. Noteikumu projektam "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" no 1.septembra būtu jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam.

Ka norādīja ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.

Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar NVD par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.

Izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas kārtībā saistītas ar pagājušā gada beigās pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.