NMPD: Dienests ir gatavs strādāt arī ārkārtas medicīniskajā situācijā
Rīga, 16.nov., LETA. Kaut arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālais centrs šonedēļ strādā ārkārtas režīmā, dienests ir gatavs operatīvi reaģēt uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem, aģentūrai LETA apgalvoja dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Viņa informēja, ka saistībā ar NMPD Rīgas reģionālajā centrā izsludināto ārkārtas medicīnisko situāciju dienestā ir izveidota un darbojas Ārkārtas vadības grupa, kuras uzdevums ir vadīt situāciju un izstrādāt krīzes pārvaldības risinājumus, lai nodrošinātu dienesta spēju Rīgā operatīvi reaģēt uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem.
Kā norāda NMPD direktore Liene Cipule, kaut arī jau nedēļu Rīgā tiek strādāts ārkārtas režīmā, līdz šim nodrošināta izsaukumu nepārtrauktība. "Mēs pārorganizējam savu darbu un darām visu, lai maksimāli koncentrētu dienesta resursus uz dzīvībai kritisku izsaukumu izpildi. Tajā pašā laikā apzināmies, ka daļa no pasākumiem ir īstenojami īslaicīgi, tāpēc mums jāturpina meklēt tādus risinājumus, kas dienestam ilgtermiņā nodrošinātu nepieciešamos personālresursus un saglabāt operativitāti, reaģējot uz izsaukumiem," uzsvēra Cipule.
NMPD Ārkārtas vadības grupa ir izvērtējusi dienesta iekšienē īstenojamus pasākumus, tostarp mediķu piesaisti no citiem reģioniem, brigāžu pārdislokāciju no atsevišķiem punktiem, konsultatīvā atbalsta stiprināšanu izsaukumu pieņemšanā un citus aspektus.
Grupas darbības rezultātā no šodienas Rīgā brigāžu darbā ir iesaistīti mediķi no Latgales reģiona, kas ļaus ik dienu papildus nodrošināt vismaz divu brigāžu darbu. Arī citos reģionos ir apzināti mediķi, kuri papildus plānotajām dežūrām savā reģionā nepieciešamības gadījumā būtu gatavi doties uz Rīgu.
Vienlaikus Ārkārtas tālruņa 113 dispečercentrā ir paplašināts konsultatīvais atbalsts, un arvien vairāk situācijas tiek atrisinātas, sniedzot medicīnisku padomu pa tālruni. Jau šobrīd par aptuveni 12% ir samazinājies brigāžu izsaukumu skaits, zvanītājus konsultējot vai pārvirzot uz alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem, uzsvēra dienestā.
Pēc Cipules paustā, pateicoties tam, ka dienests ir vienots, tas spēj tik sarežģītu situāciju pārvaldīt. "Ik minūti monitorējam operatīvo situāciju visā valstī, kas ļauj daudz veiksmīgāk ārkārtas situācijās izmantot un pārorganizēt kopējos dienesta resursus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem," sacīja NMPD vadītaja.
Tāpat sadarbībā ar VM šobrīd tiek strādāts pie izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredz paplašināt brigādēs strādājošo ārstniecības personu loku. NMPD rosina normatīvo aktu ietvarā dot iespēju brigādi vadīt arī dienestā strādājošajiem ārstiem, kuri ir nokārtojuši speciālu kompetenču atbilstības pārbaudi.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.
Kā žurnālistiem sacīja dienesta direktore Cipule, patlaban dienestā notiek "masveida mediķu aizplūšana", kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.
Satraukumu par iespējamo atalgojuma nepalielināšanu nākamgad paudušas arī Latvijas lielākās slimnīcas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji apgalvoja - ja nākamgad netiks palielināts mediķu atalgojuma finansējums, universitātes slimnīcu darbiniekiem samazināsies ienākumi.
Tikmēr veselības ministre Anda Čakša aģentūrai LETA pauda viedokli, ka patlaban veselības aprūpē notiek apzināta haosa radīšana.
Viņa uzsvēra, ka visi politiskie spēki ir solījuši finansējumu veselības aprūpei, kura ir prioritāte, turklāt, viņas ieskatā, ministrija izdarījusi visus priekšdarbus, kas nepieciešami, tostarp informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielināšanu iesniegts valdībā, bet finansējums virsstundu apmaksai - jau iestrādāts budžetā.
