Atsaucoties uz šā gada 23.oktobrī "Latvijas avīzē" publicēto maldinošo informāciju, ka ātrās palīdzības brigādes vairs neved pacientus ar vieglākām traumām uz traumpunktiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests uzsver, ka pacientu hospitalizācijas kārtība nav mainījusies.

Šā gada pavasarī visā valstī noteiktā vienotā hospitalizācijas kārtība nodrošina pacientiem un cietušajiem vislabāko tūlītējo medicīnisko aprūpi veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Proti, ja vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība, NMP brigāde nogādā pacientu tuvākajā atbilstošā profila slimnīcā, kur viņam nekavējoties var veikt visus nepieciešamos izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu.

Joprojām pacienti palīdzības saņemšanai tiek nogādāti arī traumpunktos. Ja izsaukuma laikā brigādes mediķi konstatē, ka palīdzību var sniegt traumpunktā (piemēram, ja ir vienkāršs lūzums, locītavu mežģījums, jāsašuj neliela brūce u.c.), tad mediķi pacientu nogādā tuvākajā traumpunktā. Jāuzsver, ka traumpunktos sniedz ambulatoru steidzamu palīdzību, kur iedzīvotāji arī paši var vērsties jebkurā diennakts stundā. Brigādes mediķi uz tiem nogādā pacientus tad, ja ir pilnīga pārliecība, ka hospitalizācija nebūs nepieciešama un palīdzību var sniegt uz vietas traumpunktā. Izšķirošais ir pacientam noteiktā diagnoze un veselības stāvokļa smagums.

NMP dienests pauž satraukumu par situāciju, ka, paļaujoties uz nepārbaudītu vai nepatiesu informāciju, kas šobrīd ir izskanējusi, cilvēki baidītos saukt palīdzību. Mediķu pienākums ir glābt cilvēku veselību un dzīvību, nevis spēlēties ar tām, spekulējot ar maldinošu informāciju.

Satraucošs ir arī fakts par biežajiem gadījumiem, kad pacienti ir nogādāti atsevišķās aprūpes slimnīcās, kur pavadījuši vairākas dienas un viņiem nav nodrošināta vajadzīgā palīdzība. Pēc tam ātrās palīdzības brigādēm nākas šādus pacientus pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcām, kur viņiem nodrošina atbilstošu izmeklēšanu un ārstēšanu. Tāpēc NMP dienests šobrīd pārbauda arī informāciju par NMP brigāžu iesaistīšanu pacientu pārvešanā no šīm slimnīcām uz augstāka līmeņa slimnīcām, kā arī apkopo un detalizēti analizē visu informāciju par hospitalizētajiem pacientiem un pacientiem, kuri nonāk traumpunktos.

NMP dienests ir izveidots šā gada jūlijā un jau šajā īsajā laikā sadarbībā ar profesionālajām ārstu asociācijām un specializētajiem centriem ir paveikts liels darbs, izstrādājot vienotas vadlīnijas brigāžu mediķiem palīdzības sniegšanai pacientiem, kas būtiski uzlabo kritiski smagu pacientu aprūpi. Kopīgi ar Mikroķiruģijas centru dienests jau ir ieviesis Baltijas valstīs operatīvāko medicīniskās palīdzības sistēmu smagi cietušajiem, kuriem traumu rezultātā ir daļēja vai pilnīga locekļu amputācija. Šie pacienti jau šobrīd no izsaukuma vietas nekavējoties tiek nogādāti Rīgā, lai ārstēšana izdotos pēc iespējas ar vislabāko rezultātu. Tāpat sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību NMP dienests izstrādājis vadlīnijas brigāžu mediķiem palīdzības sniegšanai pacientiem infarkta gadījumos. Tas būtiski uzlabos šādu pacientu atveseļošanās prognozes un turpmākās dzīves kvalitāti. Drīzumā šīs vadlīnijas tiks ieviestas visu NMP brigāžu darbā. Tāpat tiks ieviestas arī citas sadarbībā ar profesionālajām asociācijām izstrādātas vadlīnijas brigāžu mediķiem, piemēram, palīdzības sniegšanai pacientiem ar garīgās veselības traucējumiem, pacientiem ar neiroloģiskām saslimšanām, smagām politraumām u.c.

Papildus informācijai: Atgādinām, ka visā Latvijā ātro palīdzību var izsaukt, zvanot pa tālruni 113. Uz šo tālruni var piezvanīt gan no fiksētā, gan arī mobilā telefona. Ātrā palīdzība saucama, ja ir notikusi nelaime, trauma vai pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis, apdraudot veselību vai dzīvību.

Ar mediķiem iesakām konsultēties arī tad, ja ir notikusi kāda pēkšņa veselības problēma, bet nav īsti pārliecības, saukt ātro palīdzību vai nē. Pacients vai viņa tuvinieki ne vienmēr var izvērtēt, cik nopietna veselības liksta ir piemeklējusi, tāpēc NMP dienesta dispečers, kurš ir mediķis, palīdzēs saprast situāciju un, ja būs nepieciešams, nosūtīs brigādi palīgā. Ja brigāde tomēr nebūs nepieciešama, dispečers telefoniski savienos ar NMP dienesta dežūrārstu, kurš jau detalizētāk centīsies noskaidrot situāciju un ieteiks, kā rīkoties.

Ilze Bukša,
NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja