Nevaru atcerēties!
Atmiņa ir spēja saglabāt un atjauno agrāk redzēto, dzirdēto un sajusto. Cilvēkiem novecojot, var parādīsies atmiņas traucējumi, kas tikai nedaudz ietekmē ikdienas dzīvi: rodas grūtības vajadzīgajā brīdī atcerēties nepieciešamos faktus, taču nedaudz vēlāk tie atmiņā tomēr «uzpeld». Neizdodas apgūt jauno, un reizē pakāpeniski zūd esošās zināšanas. Aizmirstas fakti, kas apgūti pēdējie, bet atmiņas no jaunības saglabājas, kā tikko pieredzētas. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo izteiktāki var būt atmiņas traucējumi.
Gados veciem cilvēkiem atmiņas pasliktināšanās parasti saistīta ar aterosklerozi, kad sašaurinās asinsvadi un pasliktinās smadzeņu apgāde ar asinīs esošo skābekli un citām nepieciešamajām vielām. Taču atmiņas pasliktināšanās iemesli var būt pilnīgi nesaistīti ar vecumu, bet gan ar pārstrādāšanos, nogurumu, stresu, un to veicina arī nepareizs dzīvesveids: mazkustīgums, neveselīgs uzturs, smēķēšana un alkohols. Novērots, ka cilvēki iet pie ārsta, ja sāp kāja, roka vai novērojama kāda cita vaina. Taču ar sūdzībām par sliktu atmiņu cilvēki samierinās. Tā ir nepareiza attieksme! Ja atmiņa pasliktinās strauji, to pavada citas problēmas, piemēram, bezmiegs, reiboņi, acu miglošanās, tad noteikti jākonsultējas ar ārstu. Izmeklēšanā varēs noskaidrot problēmas patieso cēloni, un tas ļaus ārstam izvēlēties piemērotāko terapiju. Atmiņas zudumi parasti ir maz atgriezeniski vai pilnīgi neatgriezeniski, tāpēc ir vērts domāt, kā savu atmiņu uzlabot pašam. Jācenšas iet sabiedrībā, lasīt grāmatas, risināt krustvārdu mīklas, nezaudēt interesi par notiekošo. Var iesaistīties interešu klubiņos, apmeklēt valodu kursus, braukt ekskursijās. Lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus, jo, piemēram: — E grupas vitamīni uzlabo un stiprina atmiņu; — B grupas vitamīni der nervu stabilitātei un stresa novēršanai; — ginkga koku lapu ekstrakts veicina asins cirkulācijas uzlabošanos smadzenēs; — magnijs mazina nervu šūnu uzbudināmību. Kārtīgi izgulēties – vismaz 6 līdz 8 stundas.
Izkustēties svaigā gaisā, iespēju robežās atvēlot laiku pastaigām un fiziskajām aktivitātēm. Mēģināt «lauzt» ikdienas paradumus, aktivizējot un stimulējot nervu šūnas: ķemmēt matus ar otru roku, iet uz veikalu pa citu ceļu, nekā pierasts, slaucīt putekļus ar kreiso roku, un tamlīdzīgi.
"Kas gudrajam vēl var būt svarīgāks par labu atmiņu?" retoriski jautājis izcilais 17. gadsimta angļu valstsvīrs Džordžs Sevils Halifakss: laba atmiņa ir kā dārga manta, ko vērts censties saglabāt pēc iespējas ilgāk.
Avots: Avīze "Mana Veselība"
SIA Aptiekas un Partneri
Dzelzavas iela 120G, Rīga
Tālr.: 67817767
www.manaaptieka.lv
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
