B. Vanaga, Rīgas Bērnu zobārstniecības poliklīnikas valdes priekšsēdētāja

Ar virsrakstu Nelaime jānovērš! 2006. gada 2. aprīļa laikrakstā Diena mūs uzrunā Bērnu ķirurģijas profesors, Saeimas deputāts Aigars Pētersons, stāstot par ķīmiskiem apdegumiem. Šis izteiciens ir trāpīgs, runājot arī par situāciju zobārstniecībā, vai precīzāk – zobārstniecības profilaksē.

Zobārstniecībā nelaimes novēršana vispirms nozīmē fluorizācijas popularizāciju. Zobiem ir jābūt veseliem, neārstētiem, bet tas panākams vienīgi ar fluoru.

Valstīs, kur fluors kļuvis par ikdienišķu lietu, un zobi ir veseli, par to vairs nav jārunā. Attīstītajās valstīs bērniem pat līdz 20 gadu vecumam vismaz katram otrajam (50%) visi zobi ir veseli (KPE = 0).

Sidnejā 2003. gadā notikušajā kongresā pieņemts mērķis, kādai jābūt zobu veselībai 2010. gadā :

6 gadu vecumā 90% bērnu visiem zobiem jābūt veseliem. 12 gadu vecumā kariesa intensitāte (KPE) nedrīkst pārsniegt 1,0. 65-74 gadu vecumā pieļaujams pilnīgs zobu trūkums mazāk nekā 5% iedzīvotāju.

Latvijā 6 gadu vecumā veseli zobi ir tikai 6-9%, bet KPE 12 gadu vecumā svārstās ap 5,0, nevis ir mazāka par 4,0, kā to mums ietiepīgi stāsta dažādi materiāli.

Latvijas zobārstniecības aprūpes gadagrāmatā 2004. gadā (6. lpp.) KPE 12 gadus veciem bērniem publicēts grafiski - stabiņu veidā, un šie stabiņi ar katru gadu samazinās par 0,1. 2004. gadā it kā sasniegts rādītājs 3,4 (!) Tajā pašā gadagrāmatā (9. lpp.) norādīts, ka KPE 1987. gadā bijis 7,7. Vai tiešām kopš 1987. gada kariesa intensitāte ir samazinājusies uz pusi? Tad jau darba zobārstniecības lauciņā būtu divreiz mazāk!

Nevaru piekrist šādiem rādītājiem. Mana pieredze un pētījumi šajā ziņā krietni vien atšķiras. Jau pati samazināšanās regularitāte - par 0,1 katru gadu - norāda uz kļūdu. Reālie rādītāji gadu ritumā ir svārstīgi, un KPE - lielāks.

Vēlamo uzdodam par esošo! Jebkurš kolēģis, kurš pareizi uzskaita un seko kariesa intensitātes rādītājiem, var pārliecināties, ka gadagrāmatā publicētie dati ir APLAMI. Jāsecina, ka ar statistiku Latvijā ir bēdīgi. Statistikas datu par to, kāds stāvoklis Latvijā ir 65–74 gadus vecu cilvēku mutēs, vispār nav.

Lasot tālāk to pašu gadagrāmatu, nodaļā Mērķi mutes veselībai Latvijā līdz 2010. gadam redzams, ka par mērķi izvirzīts samazināt KPE indeksu 12 gadus veciem bērniem līdz tādam līmenim, lai tas nepārsniegtu 2. Pie tik vājas profilakses, kāda republikā ir pašlaik, tas nav reāli sasniedzams.

Atgādināšu vēlreiz: Latvijā publikācijās un uzstāšanās reizēs fluora tabletes un fluorizētā sāls tiek pieminēti nepiedodami maz! Ikdienā bieži dzirdama pacientu negatīvā attieksme pret fluoru. Arī jaunie ārsti un higiēnisti nav informēti par savlaicīgi uzsāktas fluora lietošanas neaizvietojamo lomu zobu veselības saglabāšanā.

Atgriezīšos pie jau vairākkārt norādītā: nepanākot attīstīto valstu līmeni pirmsskolas vecuma bērniem (90% ar veseliem, neārstētiem zobiem), ir pilnīgi nereāli sagaidīt zobu stāvokļa uzlabošanos 12 gadu vecumā, kā arī pieaugušajiem.

Kādas ir šīs nelaimes sekas zobārstniecībā? Jau 2-3 gadu vecumā jārauj zobi, jo sastrutojuma progresēšanas rezultātā varam zaudēt bērnu.

Minēšu dažus piemērus: pie manis griezās meitene no Popes ciema, kura pie ārsta Ventspilī ir gājusi, bet ārsts par fluoru neko neesot teicis. Rezultātā viņai 17 gadu vecumā KPE ir 18, no tiem 9 zobi ir ar pildītiem kanāliem. Šis gadījums ir tikai viens no daudzajiem, kas ilustrē vispārējo zobu stāvokli un profilakses līmeni Latvijā.           

Cits gadījums. 28 gadus jauna sieviete ierodas pie ķirurga ar sāpošu, pietūkušu apakšējo dzerokli, zobs tiek izrauts un nozīmētas antibiotikas. Atkārtoti ierodoties, pietūkums nav mazinājies, paciente tiek nosūtīta uz Dzirciema ielu, kur vispirms intraorāli - sublingvāli taisīta incīzija, bet pēc tam, stāvokļa nopietnības dēļ, arī ekstraorālā incīzija. Arī šis gadījums beidzās laimīgi.

Jautājumi:

1. Kad paciente pēdējo reizi bijusi pie zobārsta, un vai ārsts teicis, ka zobi izārstēti?

2. Kāpēc paciente regulāri nav gājusi pie ārsta uz savlaicīgu zobu ārstēšanu? Vai maksātnespējas dēļ?

3. Kāpēc nav lietots fluors, jo jebkuram cilvēkam, kurš katru dienu lieto fluoru, kariesa jaunveidošanās tiek pārtraukta, uzlabojas zobu aptverošo audu – parodonta stāvoklis.

Līdzīgi gadījumi ir ne tikai Latvijā. Vācu zobārstniecības žurnāla (ZM) 2006. gada 3. numurā publicēti divi raksti, kuros parādīta infekcijas izplatība no zobiem.

39 gadus vecam pacientam diagnosticēts 1 aknu un 3 smadzeņu abscesi, kuru izcelsmi saista ar strutainu infekciju zobu aptverošos audos. Mutes dobums it kā sanēts: 6 zobiem kanāli pildīti, 9 zobi apvilkti ar kroņiem, vienīgi vienam augšžokļa (zem tilta esošam) dzeroklim smaganu kabata 8 mm dziļa. Ārstēšanas gaitā drenēti 3 smadzeņu un 1 aknu abscess, ekstrahēti 9 zobi, intravenozi dotas antibiotikas, pacients izveseļojies.

Hanoverā 22 gadus jaunam veselam cilvēkam vienā seansā izrauti labajā pusē abi 8. zobi. Pacientam mutē ir 15. un 36. zobu saknes un arī kariozi zobi (tātad zobi nav ārstēti!). Pēc 4 dienām pacients nonāk klīnikā ar perimandibulāru abscesu, pietūkušu mēli, mutes atvēršanas grūtībām (2 cm), rīšanas grūtībām, t^o 38,6. Izdarīta ekstraorālā incīzija, intravenozi dotas antibiotikas. Pēc 3 dienām pacients sūdzas par sāpēm aiz krūšu kaula. Tiek diagnosticēts mediastenīts, torokālie ķirurgi veic sternotomiju, pēc 5 dienām stāvoklis vēl vairāk pasliktinās. Atverot krūšu dobumu – pleiras dobumos strutas, blakus aortai abscess. Cilvēku izglābj, bet viņš slimnīcā ir nogulējis 44 dienas, 30 x ir pārlietas asinis.

Rezumē, ka Vācijā (arī ASV) ļoti bieži ekstrahē 8. zobus, bet šī operācija var dot smagas komplikācijas. Vieglākos gadījumos var būt žokļu lūzums, nervu ievainojums, blakus zobu bojājumi, bet sarežģītākos iespējamas ļoti smagas infekciozas komplikācijas. Lai komplikācijas novērstu, savlaicīgi jānozīmē antibiotikas. Mediastenīts ir smaga komplikācija, kura 30-40% gadījumos beidzoties ar nāvi!

Redzot attīstīto valstu sasniegumus zobu veselības nozarē, izjūtu dziļu nožēlu par stāvokli Latvijā. Šveices zobārstniecības žurnāla 2005. gada 8. numurā rakstīts, ka Austrumeiropā fluora pretinieku aktivitātes pieaugot un līdz ar to nesot panākumu profilaksē. Nožēlojami, bet realitāte!

Fluors jānozīmē no pašām pirmajām dzīvības dienām. Tagad esam Eiropas Savienībā, kāpēc tad nepārņemt attīstīto valstu pieredzi profilakses jomā? Piemēram, Francijā, sākot ar bērna dzīves 2. dienu (tātad gandrīz tūlīt pēc bērna piedzimšanas!) tam nozīmē fluoru saturošus pilienus. Vācijā 1. dzīvības gadā 90% bērnu lietojot D vitamīnu kopā ar fluoru.

Fluors jāuzņem visu mūžu. Mājas apstākļos visiem visu mūžu jālieto tikai fluoru un jodu saturoša sāls. No personīgās pieredzes varu teikt, ka F un J saturošo sāli var droši lietot arī dārzeņu konservēšanā mājas apstākļos. Sāli cilvēks galvenokārt uzņem ar maizi, gaļas, siera izstrādājumiem, bet, tā kā Latvijā pārtikas rūpniecībā nelieto fluoru saturošu sāli, jālieto arī fluora tabletes, lai organisms saņemtu šo mikroelementu optimālā devā.

Pasaulē zobu stāvokļa uzlabošanai rekomendē šādas fluora dienas devas:

Protams, zobi jātīra pēc katras ēšanas ar fluoru saturošām zobu pastām. Zobiem jābūt tīriem un veseliem. Novērsīsim vispārējās organisma slimības, kuru izcelsmē bieži vainojami bojātie zobi!