Narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē apspriedīs jauno narkotiku apkarošanas plānu
Rīga, 6.jūn., LETA. Ministru kabinetā plkst.13 notiks Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēde, kurā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā apspriedīs Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020.gadam, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija (IeM).
Sadarbībā ar veselības un citu nozaru ministrijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām sagatavotā plāna projektā iezīmējas būtiska narkotiku pieprasījuma samazināšanas stiprināšana, norāda IeM. Lielāks uzsvars veltīts pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, piemēram, tādu profilakses programmu īstenošanu, kuru efektivitāte ir pierādīta citās valstīs, atkarību ārstniecības programmu dažādošana, pusaudžu sociālās rehabilitācijas jautājuma sakārtošana.
Plāna projektā ietverti daudzi tuvākajos divos gados īstenojami pasākumi, tostarp, priekšlikums par šīs starpnozaru politikas izstrādes un īstenošanas koordinācijas atbildības nodošanu no IeM Veselības ministrijas pārziņā, lai iezīmētu un nostiprinātu narkomānijas ierobežošanas un narkotiku kontroles politikas attīstības līdzšinējā kursa maiņu.
Latvijā, kopš 1998.gada, kad tika aizsākta stratēģiska narkotiku ierobežošanas politikas izstrāde un koordinācija, atbildīgā iestāde valstiskā mērogā ir bijusi IeM un līdz šim narkotiku ierobežošanas politika bijusi vairāk vērsta uz narkotiku pieejamības un piedāvājuma samazinājumu, skaidroja ministrijā.
Latvijas, kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika tiek izstrādāta, ievērojot ES politikas plānošanas dokumentus. Līdz ar ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2005.-2012 gadam apstiprināšanu, ES dalībvalstīs novērojama paradigmas maiņa uz līdzsvarotāku pieeju, daudz lielāku uzmanību veltot veselības un sociālo risku un kaitējuma mazināšanas aspektiem, norāda IeM.
Līdz ar to plāna projekta akceptēšanai un veiksmīgai īstenošanai būtu jāievada pakāpeniska gan politikas prioritāšu vispārējas pieejas maiņa, gan sabiedrības attieksmes maiņa pret problēmu no represīvo risinājumu uz preventīvo un veselības aizsardzības jomas aktivitāšu stiprināšanu, piebilda IeM.
