Nākotnes profesija - sabiedrības veselības speciālists

Ikdienas valodā ar veselību parasti saprotam pretēju stāvokli slimībai, taču izrādās, ka veselība ir kas vairāk - tā ir fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespēka neesamība. Rīgas Stradiņa universitātē jau 20 gadus tiek apmācīti speciālisti, kuru mērķis ir rūpēties par sabiedrības veselību un mūsu visu kopējo dzīves kvalitāti.

Mēs ļoti labi zinām, ko dara ārsti. Viņi ārstē slimības. Bet ar ko nodarbojas sabiedrības veselības speciālisti? Vairāk par šo profesiju un tās pielietojumu stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes mācībspēki - Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis, asociētā profesore Anita Villeruša un lektore Inese Stars.

Kas īsti ir sabiedrības veselība un ar ko nodarbojas šīs nozares speciālisti?

Ģirts Briģis: Medicīnā primārais objekts ir indivīds, sabiedrības veselības jomā primārais objekts ir sabiedrība kopumā. Sabiedrības veselība ietver sevī 3 galvenos virzienus - veselības veicināšanu un profilaksi, rūpes par vides veselību (piemēram, ūdens un pārtikas kvalitāti, veselībai labvēlīgiem darba apstākļiem) un veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu (piemēram, dažādu likumdošanas iniciatīvu ierosināšanu). Vienkāršāk sakot, sabiedrības veselības speciālisti reizē gan aizsargā iedzīvotājus no veselības riskiem, gan rūpējas par veselībai labvēlīgas vides un apstākļu nodrošināšanu.

Kādās tieši jomās strādā jūsu absolventi?

Inese Stars: Visbiežāk tās ir dažādas valsts iestādes, piemēram, Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija un citi. Aizvien biežāk absolventi izvēlas strādāt arī privātajā sektorā (klīnisko pētījumu firmas, farmācijas kompānijas u.c.) Tā kā studiju programmā tiek apgūtas ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas, mūsu studenti ir ļoti labi sagatavoti reālajai dzīvei, tāpēc darba devēji labprāt piedāvā viņiem darbu.

Dažkārt studentiem valsts eksāmens vienlaicīgi mēdz kļūt arī par darba interviju, studentiem pašiem pat to nenojaušot, jo gala pārbaudījumu komisijās vienmēr ir iekļauti darba devēji, kuri piedalās studentu zināšanu un prasmju novērtēšanā.

Anita Villeruša: Ja beidzot mācības studenti var atrast darbu, tā ir studiju programmas labākā reklāma. Mēs sadarbojamies ne tikai ar valsts iestādēm, bet arī ar veselību veicinošajām Latvijas pašvaldībām un vairākām nevalstiskajām organizācijām. Privātajā sektorā galvenie darba devēji ir darba aizsardzības sektorā strādājošie uzņēmumi.

Ar ko būtu jārēķinās studentiem, kuri nolēmuši studēt sabiedrības veselību?

Anita Villeruša: Ir jārēķinās ar to, ka studija programmā nāksies apgūt ļoti dažādus priekšmetus, gan humanitāros, gan eksaktos, tāpēc studentiem jābūt ļoti vispusīgi attīstītiem.

Inese Stars: Es 10 gadus atbildēju par studiju programmas tehnisko izpildi, un man bija iespēja redzēt studentu izaugsmi - ja pirmajā studiju gada daži no studentiem līdz galam nesaprata, kas ir sabiedrības veselība un ko ar iegūto zināšanu bagāžu īsti darīt, tad jau pēc trešā studiju gada mācību praksēm pavisam reāli saprata, kā iegūtās zināšanas iespējams izmantot praktiskajā dzīvē un ko ikdienā dara sabiedrības veselības speciālists. Darbības lauks, pabeidzot šo studiju programmu, ir ļoti plašs - visa veselība, tāpēc domāju, ka katram studentam ir iespēja atrast savu specializācijas jomu.

Kas šajos 20 gados ir mainījies sabiedrības veselības jomā Latvijā?

Ģirts Briģis: Pirmkārt, pie mums ir nonākusi pavisam jauna zinātņu nozare, kuras iepriekš Latvijā nebija. Padomju gados gan pastāvēja sociālā medicīna, taču tā bija ļoti ideoloģizēta, un tai bija maz sakara ar sabiedrības veselību. Šajos 20 gados esam daudz ko sasnieguši - ir mainījusies sabiedrības izpratne par veselību un pieaugusi individuālā atbildība, ir veikta virkne pētījumu un ieviestas vairākas likumdošanas iniciatīvas, piemēram, ierobežota smēķēšana publiskās vietās.

Anita Villeruša: Ja sabiedrības veselības speciālisti labi dara savu darbu, mēs viņus ikdienā nepamanām, tomēr tas, ka varam būt droši, piemēram, par ūdens kvalitāti, kuru dzeram, vai pārtiku, kuru iegādājamies, ir, pateicoties faktam, ka kontrolējošie dienesti, kuros strādā arī mūsu absolventi, darbojas profesionāli.

Šajos gados esam daudz mācījušies no ārvalstu kolēģiem, un studiju programmas gan bakalauriem, gan maģistriem ir tikušas nepārtraukti uzlabotas un pilnveidotas. Reaģējot uz darba tirgus prasībām, ir izveidoti jauni akadēmiskie priekšmeti, piemēram, medicīnas tiesības, globālā sabiedrības veselība, lietvedība vai medicīniskās statistikas datu apstrāde izmantojot jaunākās datorprogrammas u.c. Studiju procesā lielu akcentu liekam arī uz politikas veidošanas un izstrādes procesu, jo apzināmies, ka daļa no veselības jomā esošajām problēmām būtu risināmas, lielāku uzmanību pievēršot tieši veselības sistēmas uzlabošanai.

Kāpēc ir svarīgi novirzīt līdzekļus ne tikai slimību ārstēšanai, bet arī veselības veicināšanai?

Anita Villeruša: Pasaules prakse ir apliecinājusi, ka, ieguldot naudu slimību profilaksē un veselīga dzīvesveida veicināšanā, palielinās iedzīvotāju dzīves ilgums un dzīves kvalitāte. Piemēram, Kanādā, kura uzskatāma par vienu no pirmajām valstīm veselības veicināšanas ieviešanā, 1% no veselības budžeta tiek novirzīts veselības veicināšanai. Arī vairākas Eiropas valstis arvien vairāk sāk apzināties veselības veicināšanas jomas nozīmīgumu. Piemēram, Lietuvā katrā skolā strādā sabiedrības veicināšanas speciālists, kurš novērtē skolas vidi un skolēnu vajadzības veselības uzlabošanā, un tālāk tās risina ar mērķtiecīgi veselību veicinošiem pasākumiem un programmām.

Domāju, ka nākotnē sabiedrības veselības speciālisti kļūs aizvien pieprasītāki arī Latvijā. Šobrīd vairākās Latvijas pašvaldībās veselības veicināšanas jomā strādā cilvēki, kuri nav ieguvuši speciālu izglītību, tāpēc viņu organizētie pasākumi vairāk ir īslaicīgi, kampaņveidīgi. Mēs vēlētos, lai veselības veicināšana tiktu nodota profesionāļu rokās, tādējādi sekmējot pārdomātu, uz pierādījumiem balstītu, noteiktām vecuma grupām orientētu un nepārtrauktu veselības veicināšanas programmu īstenošanu, kas gala rezultātā panāks veselīgāku dzīvesveidu visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Reizēm studentu noslēguma darbi pēc to uzrakstīšanas iegulst atvilktnēs un vairs netiek cilāti. Vai Jūsu absolventu pētnieciskie darbi sniedz kādu praktisku pienesumu sabiedrībai?

I.Stars: Studenti studiju procesā apgūst prasmes meklēt un izmantot pierādījumus sabiedrības veselības politikas un prakses pilnveidošanai. Ikgadus vērtīgas atziņas tiek iegūtas no studentu bakalaura darbiem. Lūk daži secinājumi:

• 2014.gada Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma dati liecina, ka pēdējo 30 dienu laikā e-cigaretes ir smēķējuši 10% Latvijas 7., 8., un 9. klašu skolēni. E-cigaretes biežāk bija lietojuši tie pusaudži, kuri bija bija mēģinājusi lietot jebkuru citu tabakas produktu, kā piemēram, cigaretes vai ūdenspīpes.

• 2013./2014.gada Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma rezultāti liecina, ka spēles elektroniskajās ierīcēs darba dienās vismaz četras stundas dienā spēlē 19% zēnu un 7% meiteņu, bet brīvdienās šis īpatsvars ir vēl lielāks - attiecīgi 33% zēnu un 13% meiteņu. Skolēni, kuri ikdienā elektroniskajās ierīcēs spēlē spēles vismaz četras stundas dienā, biežāk sūdzas par grūtībām iemigt un aizkaitināmību vai sliktu garastāvokli.

• 2014. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptaujas dati liecina, ka kopumā ar ģimenes ārstu ir apmierināti 65% Latvijas iedzīvotāju. Zemāks apmierināto iedzīvotāju īpatsvars vērojams, analizējot ģimenes ārsta darba organizatoriskos faktorus atsevišķi. Jaunāko respondentu vidū ir lielāka neapmierinātība ar ģimenes ārsta darba organizāciju un komunikācijas prasmēm.