Mūzika slimniekam un slimnīcai
Mūzikas psiholoģes Dr. Māras Zilgalves vadībā Krāslavas ģimnāzijas 12.klases skolniece Laura Tračuma sadarbībā ar Krāslavas rajona centrālo slimnīcu un poliklīniku 2004./05.gada ziemā veica pētījumu par fona mūzikas ietekmi uz slimnieku pašsajūtu.
Tika intervēti 62 pacienti 12 – 66 gadu vecumā ķirurģijas, terapijas, ginekoloģijas, bērnu un rehabilitācijas nodaļās. 24 bija vīrieši, 38 - sievietes.
Palātās atskaņoja skaņu ierakstu izdevniecības Andante funkcionālās mūzikas darbu Es nevaru salasīt, ko pats esmu uzrakstījis. Laikam biju noguris. Tā ilgums ir 1 stunda. Skaņdarba mērķis ir radīt patīkamus, atslābinošus un emocionāli komfortablus apstākļus.
Pēc tam pacienti tika aptaujāti. 82% atzina, ka piemērota mūzika uzlabo pašsajūtu, rada refleksējošu efektu un nomierina. 3 pacienti mūzikas klausīšanās laikā pat esot aizmirsuši par savu slimību. Uz jautājumu "Vai piekrītat, ka ārstniecības iestādē nomierinoša fona mūzika uzlabo atmosfēru?" 84% respondentu atbildēja apstiprinoši. Interesanti, ka 5 vīrieši vecumā virs 60 gadiem mūziku klausīties nevēlas vispār – ne ārstniecības iestādēs, ne ikdienā.
Līdzīgu pētījumu šai jomā 2002.gadā veica mūzikas psihologi Diana Karow un Günter Rötter no Vācijas*. Laboratorijas apstākļos, piedaloties 34 studentiem, pētnieki analizēja mūzikas ietekmi uz cilvēka sāpju slieksni. Kā sāpju indikators gan mūzikas klausīšanās laikā, gan klusumā tika izmantots Hardy – dolorimetrs, kas dalībniekam izraisīja strāvas karstuma sajūtu. Kad radās sāpju sajūta, tad ar signālpogas palīdzību ādas kairinātāju eksperimenta dalībnieks atslēdza. Kairinājuma intensitāti noteica pēc ādas temperatūras. Maksimālā - 45 grādi pēc Celsija.
Kādi ir šī pētījuma galvenie rezultāti? Vācu mūzikas psihologi secināja:
1. Mūzika var mainīt cilvēka sāpju slieksni, to paaugstinot. Tas nozīmē, ka cilvēks, klausoties atbilstošu mūziku, var paciest lielākas sāpes.
2. Šis atvieglojums ilgst līdz 14 minūtēm. Tad sāpju slieksnis pamazām noslīd līdz līmenim, kāds ir bez muzikālā fona. Lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli, nepieciešams pārtraukums. Pēc laika no jauna atskanošā mūzika sāpju slieksni atkal pavirza uz augšu. Tādējādi cietēja pašsajūta uzlabojas.
3. Sāpju mazināšanai sievietēm un vīriešiem nepieciešama atšķirīga mūzika. To nosaka noteikti mūzikas izteiksmes līdzekļi.
Droši var apgalvot, ka ārstiem der pārdomāt mūzikas izmantošanas iespējas. Jo sevišķi sāpju mazināšanā.
Dr.psych. Māra Zilgalve
mūzikas psiholoģe
* Karow D., Rötter G. Eine Studie zur analgetischen Wirkung von Musik // Musikpsychologie: Jahrbuch der
Deutschen Gesellschaft für Musikpsychologie. – Bd.16 – Göttingen,<span '> Bern, Toronto, Seattle: Hogrefe, 2002.
