Grūtniecība ir ļoti īpašs laiks sievietes dzīvē. Grūtniecības laikā notiek ļoti daudz hormonālu, fizioloģisku un arī anatomisku izmaiņu sievietes organismā. Šajā laikā sieviete jo īpaši vēlas būt aprūpēta gan no savu tuvāko, gan no mediķu puses. Pašsaprotami, ka grūtniece apmeklē savu uzskaites ginekologu, veic ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, dodas vizītē pie vecmātes. Taču jāatzīst, ka Mātes pasē ierakstītā citu apmeklējamo speciālistu aile nereti tiek aizmirsta un uzskatīta par nevajadzīgu. Ja par acu ārstu vēl tiek piedomāts, jo ir zināms, ka ir vairākas ar acu veselību saistītas problēmas, kas var ietekmēt, piemēram, dzemdību veidu (dabīgās dzemdības vai ķeizargrieziena operācija), tad par zobārstu nereti tiek piemirsts. Ir iesakņojušies mīti, ka katrs bērns „paņem” kā minimums vienu mammas zobu, ka pie zobārsta nedrīkst izmantot lokālo anestēziju, jo tā var kaitēt kā pašai grūtniecei, tā bērniņam, ka zobu veselība nekā nav saistīta ar grūtniecības veiksmīgu norisi un iznākumu, kā arī nekā neietekmēs bērniņa mutes dobuma veselību pēc tā piedzimšanas. Kā arī tiek uzskatīts, ka medikamentu lietošana, ja tāda būtu nepieciešama, noteikti būs kaitīga. Kā arī cilvēkiem joprojām ir bail no zobārsta, jo cauri gadiem kā smaga nasta tiek stiepta „padomju” laiku negatīvā pieredze zobārsta krēslā.

Ikdienā strādājot kā ar bērniem, tā arī ar grūtniecēm, nākas saskarties ar šiem mītiem. Līdz ar to gribētos šos mītus sagraut, ļaujot grūtniecei pie zobārsta justies maksimāli droši un doties pie zobārsta ar prieku nevis milzīgu baiļu sajūtu. Kā arī grūtniecei ir svarīgi zināt par problēmām, kas grūtniecības laikā var skart viņas mutes dobumu.

Vai tiešām katrs bērns „paņem” vismaz vienu mammas zobu?

Tā noteikti nav. Mūsdienās grūtniecei ir pieejams ļoti plašs vitamīnu un mikroelementu klāsts. Par viena vai otra vitamīnu kompleksa piemērotību un vajadzību konkrētai grūtniecei noteikti viņu konsultēs uzraugošais ginekologs. No savas puses vēlos piebilst, ka bērns neko nepaņem no mammas. Topošās māmiņas organisma prasības un vajadzības pēc vitamīniem un mikroelementiem grūtniecības laikā izmainās – ja grūtniece neuzņem pietiekami daudz vitamīnu un mikroelementu, bet to patēriņš organismā ir liels, tad rezultātā mātes organisms patērē arī savas uzkrātās rezerves, bet jaunas izveidot nespēj. Tā topošās māmiņas organisms paliek zaudētājos. Ja topošā māmiņa uzņem pietiekamu daudzumu vajadzīgo vitamīnu un mikroelementu, kā arī ēd sabalansētu uzturu, viņas organisms spēj nodrošināt gan savu patēriņu, gan arī rezervju uzkrāšanu.
Taču būtu jārunā arī par to, ka ir tieša saistība ir starp grūtnieces mutes dobuma veselību pirms grūtniecības un tā veselību grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas. Profilaktiskos nolūkos higiēnists un zobārsts jāapmeklē vismaz 1 reizi gadā, bet ideālā variantā 2 reizes gadā. Jau plānojot mazuli vajadzētu sanēt (pilnībā izārstēt) mutes dobumu.

Ar kādām mutes dobuma problēmām var saskarties grūtniece? Un kā tās var ietekmēt gan viņas mutes dobuma, gan vispārējo veselību? Vai topošās māmiņas mutes dobuma problēmas var ietekmēt bērnu intrauterīni vai pēc dzimšanas?

Centīsimies atbildēt uz šiem jautājumiem.

1.  Zobu emaljas erozija un palielināts zobu jutīgums.
Daudzām grūtniecēm ir raksturīga toksikozes radīta vemšana. Šajā gadījumā mutes dobums tiek pakļauts kuņģa skābei un pH mutes dobumā ir ļoti skābs. Tas tieši ietekmē zobu emalju – tajā var rasties erozijas (neatgriezenisks emaljas zaudējums tai šķīstot ķīmiski). Erozijas sākotnēji ir pavisam nelielas, ar aci nesaredzamas. Ja vemšana ir ilgstoša, tad emaljā var rasties mazi bļodveidīgi defekti. Parasti pirmā vieta, kur tie rodas, ir zobu iekšējās – uz aukslējām un mēli vērstās – virsmas. Erozijas grūtniecei var rasties arī tajā gadījumā, ja viņai ir izteikts gastroezofagāls reflukss. Parasti gastroezofagāls reflukss parādās II trimestra beigās un var saglabāties līdz pat dzemdībām. Hormonālās izmaiņas organismā var veicināt gastroezofagālā sfinktera atslābšanu, bet pieaugošais dzemdes izmērs un spiediens uz diafragmu var veicināt skābes mehānisku virzīšanu uz barības vadu.

Ko iesaka zobārsts?
1. Toksikozes un refluksa gadījumā jākonsultējas ar savu uzraugošo ginekologu, kas vajadzības gadījuma noteiks ambulatoru vai stacionāru ārstēšanu, nosūtīs uz konsultāciju pie gastroenterologa vai izrakstīs grūtniecei kādus medikamentus.
2. Noteikti jāuztur perfekta mutes dobuma higiēna un jāizmanto fluoru saturošas zobu pastas un emalju stiprinoši gēli vai putas, kas satur fluoru vai kalcija savienojumus.
3. Pēc vemšanas vai izteikta refluksa gadījumā, lai neitralizētu mutes dobumā nokļuvušo skābi, muti var skalot ar dzeramās sodas šķīdumu – to pagatavo uz glāzi ūdens liekot 1 tējkaroti dzeramās sodas. Noteikti uzreiz pēc skābes nokļūšanas mutē nedrīkst tīrīt zobus, jo skābe emaljas virskārtā ir radījusi demineralizētu slāni. Tīrot zobus uzreiz, emaljā radīsies mikroskopiski emaljas defekti. Vajadzētu muti izskalot ar sodas šķīdumu vai tīru ūdeni, bet tīrīt ar zobu birsti vajadzētu ne ātrāk kā 30 minūtes pēc skābes nonākšanas mutē. 
4. Lai saudzētu emalju, iesakām lietot zobu birsti ar mīkstiem vai ultramīkstiem sariņiem– SOFT vai ULTRASOFT. Kā arī nelietot abrazīvas zobu pastas, piemēram, balinošas.
5. Ja ir palielinājies zobu jutīgums, tad iesakām lietot kādu no zobu jutīgumu mazinošām zobu pastām.

2. Gingivīts jeb smaganu iekaisums.
Gingivīts jeb smaganu iekaisums skar 60-75% grūtnieču. Bet pusei sieviešu, kurām šī problēma bijusi jau pirms grūtniecības, grūtniecības laikā tā izteikti uzliesmo. Iekaisums attīstās virspusēji smaganu audos. Šī iekaisuma attīstību stimulē estrogēna un progesterona daudzuma pieaugums sievietes organismā kombinācijā ar izmaiņām mutes dobuma mikroflorā un samazināto organisma imūnsistēmas atbildi uz iekaisumu. Gingivīts izpaužas kā saganu hiperēmija (apsārtums), tūska un asiņošana smaganu audos. Jo sliktāka būs grūtnieces mutes dobuma higiēna, jo lielāka iespēja, ka mutes dobumā savairosies dažādas iekaisumu radošo baktēriju sugas, kā arī būs krietni izteiktāka smaganu audu reakcija un izveidojušos mīksto zobu aplikumu.

Ko iesaka zobārsts?
1. Uzturēt perfektu mutes dobuma higiēnu – tīrīt zobus vismaz 2 reizes dienā, kā minimums 1 reizi dienā lietot zobu diegu, vajadzības gadījumā izmantot citus mutes dobuma kopšanas piederumus (piemēram, interdentālās birstītes). Lietot fluoru saturošu zobu pastu. Nepieciešamības gadījumā lietot mutes dobuma skalojamos līdzekļus, kas satur hlorheksidīnu, - tā lietošana mutes dobuma skalošanai grūtniecības laikā nav kaitīga. Emaljas stiprināšanai var lietot fluoru vai kalciju saturošus gēlus vai putas.
2. Jau I grūtniecības trimestrī būtu vēlams aiziet pie zobārsta, lai novērtētu mutes dobuma veselību un saplānotu konkrēti jums nepieciešamos ārstēšanas un/vai profilakses pasākumus. Noteikti vismaz 1 reizi grūtniecības laikā jāapmeklē higiēnists. Ja ir problēmas ar smaganu veselību, grūtniecei iesaka apmeklēt higiēnistu ik pēc 3 mēnešiem.

3. Grūtnieču ēpulis.
Tas attīstās līdz 5% grūtnieču. Vizuāli to mutē var redzēt galvenokārt uz smaganām – tas ir apsārtis, gluds veidojums vai vizuāli līdzīgs puķkāpostam vai vīnogu ķekaram. To var raksturot kā izaugumu uz smaganām. Raksturīgi, ka tas ir labdabīgs, bet ļoti strauji augošs. Ja tas nav iekaisis, tas nav sāpīgs. Tas ir traucējošs, jo ir svešķermenis mutes dobumā. Raksturīgs arī tas, ka ēpulis ir labi apasiņots un līdz ar to var nepatīkami asiņot iekaisuma vai mikrotraumas rezultātā. Ēpuļa attīstību veicina progesterona līmeņa celšanās organismā, kā arī kā blakusapstāklis nepieciešams kāds smaganu gļotādas bojājums vai iekaisums un iekaisumu radošo baktēriju klātbūtne. Parasti ēpulis izveidojas uz smaganām, bet var skart arī mēli, aukslējas, vaigu gļotādu.

Visbiežāk ēpulis attīstās pēc grūtniecības I trimestra. Pats tas var izzust uzreiz pēc mazuļa piedzimšanas. Bet tomēr parasti ēpulis ir ļoti traucējoša lieta, kā arī grūtnieces satraucās par šo veidojumu un vēršas pēc palīdzības pie zobārsta jau grūtniecības laikā.

Ko iesaka zobārsts?
1. Doties uz konsultāciju pie zobārsta – ja ēpulis ir liels, traucējošs un ar iekaisuma tendenci, to ļoti vienkārši un ātri var noņemt.
2. Ja ēpulis ir izveidojies, bet tas ir mazs, netraucējošs un nav jānoņem, uzturēt ļoti labu mutes dobuma higiēnu, kas neļaus ēpulim iekaist un radīt problēmas.

4. Periodonta saslimšana (tautā vairāk zināma kā paradontoze).
Periodonta saslimšana jeb periodontīts var skart jebkura vecuma cilvēku – gan sievieti, gan vīrieti. Periodontīts ir destruktīvs iekaisums smaganās un zoba balstaudos (saitēs, ar ko zobs stiprinās kaulā, pašā zobu balstošajā kaulā). Visbiežāk periodontīta gadījumā atrod Gr- anaerobo mikrofloru, kas uzskatāmas par diezgan agresīvu mikrofloru.

Periodontīta problēma grūtniecēm tiek plaši pētīta Jau no pagājuša gadsimta 90.-to gadu beigām zinātniski tiek pierādīta periodontīta saistība ar sistēmiskām saslimšanām – tādām kā ateroskleroze, reimatoīdais artrīts, diabēts. Taču īpaši liela uzmanība tiek pievērsta zinātniskiem pētījumiem par faktu, ka sievietēm, kas slimo ar periodontītu ir krietni augstāks SA (spontānā aborta) un/vai MA (missed abortion) risks, kā arī ir krietni lielāks risks, ka mazulis piedzims pirms laika vai būs ar mazu dzimšanas svaru. Literatūrā tiek minēti arī fakti, ka grūtnieces periodontīts var ietekmēt augļa sirds patoloģiju attīstību.

Periodontīta risks pieaug līdz ar vecumu, kā arī ir tādi to ietekmējošie faktori kā smēķēšana, diabēts.

Visbiežāk periodontīts vieglākā vai smagākā formā ir jau pirms grūtniecības. Grūtniecības radītās izmaiņas mutes dobumā šo stāvokli pasliktina. Periodontīts var būt gan pacientiem ar labu mutes dobuma higiēnu, gan pacientiem, kuriem mutes dobuma higiēna ir slikta. Bieži periodontīta pacientiem ir izteikts aplikums, zobakmens. Līdz ar to ir apburtais loks – ir periodontīts un ir slikta mutes dobuma higiēna. Tas rezultātā noved pie arvien izteiktākām periodonta problēmām.

Agrīnā periodontīta attīstības stadijā pacients parasti neizjūt nekādus simptomus un viņam nav sūdzību. Taču bez ārstēšanas šī saslimšana progresē un parādās tādas pazīmes kā:

- Smaganu apsārtums, asiņošana tīrot vai diegojot zobus. Smaganu asiņošana var parādīties arī, ja smaganas tiek nedaudz traumētas (piemēram, ēdot kādu cietu pārtiku);
- Smaganu tūska, smaganu formas un krāsas izmaiņas – smagana var palikt zilgana. Ja tā ir izteikti pietūkusi, tā var vairāk nosegt zoba kroni vai arī smagana var atkāpties, atsedzoties zoba saknei. Smaganu atkāpšanos var veicināt arī nepareiza zobu tīrīšanas tehnika;
- Nepatīkama smaka no mutes;
- Periodontītam progresējot notiek izmaiņas zoba balstaudos – saitēs un kaulā. Sāk veidoties smaganu un/vai kaula kabatas. Samazinās kaula līmenis;
- Visa iepriekš minētā rezultātā parādās zobu kustīgums.

Diezgan labi ir izpētīta periodonta saslimšanas saistība ar priekšlaicīgo dzemdību risku. Periodontopātiskās baktērijas var kalpot kā endotoksīnu un lipopolisaharīdu avots, kas secīgi palielina lokālo iekaisuma mediatoru (t.sk. PGE2 un citokīnu) daudzumu. Šis mehānisms palaiž organisma sistēmiskos iekaisuma mediatorus. Šo mehānismu uzskata par ļoti nozīmīgu risku grūtniecēm ar periodontītu, jo šis mehānisms spēj nojaukt adekvātu augļa organoģenēzi, izraisīt SA vai MA, kā arī to min kā iemeslu priekšlaicīgām dzemdībām. Literatūrā tiek minēts, ka PGE2 spēj negatīvi ietekmēt placentāro asinsriti, kā arī veicināt placentas novecošanos. Veiktajos pētījumos tika izmeklēts noplūdušais augļūdens un tika konstatēts, ka priekšlaicīgu dzemdību gadījumā grūtniecēm ar periodontītu augļūdeņos ir palielināta ar periodontītu saistītu iekaisuma marķieru koncentrācija.

Ko iesaka zobārsts?
1. Apmeklēt zobārstu un higiēnistu vismaz 1 reizi gadā. Ideālā gadījumā 2 reizes gadā. Reizi gadā veikt rentgena uz uzņēmumus, lai laicīgi konstatētu zoba balsta sistēmas izmaiņas.
2. Pareizi un regulāri kopt mutes dobumu.
3. Ja pacientam ir diagnosticēts periodontīts, tad tas noteikti ir jāārstē. Vajadzības gadījumā pacients tiks nosūtīts uz konsultāciju pie attiecīga speciālista – periodontologa.

5. Kariess
Kariesu var definēt kā infekcijas saslimšanu, jo to rada mūsu mutes dobumā esošās kariogēnās baktērijas. Tas ir mikroorganismu izraisīts zoba cieto audu bojājums. Kariogēnās baktērijas spēj kolonizēt pat mazāko mīkstā zobu aplikuma daudzumu. Šīs baktērijas metabolizē ogļhidrātus un tā producē skābi, kas demineralizē emalju, radot bojājumu. Sākuma stadijā kariess ir kā balts, krītains pleķis zobu emaljā. Kariesam attīstoties, pleķis paliek arvien brūnāks un kļūst par defektu. Sākuma stadijas kariesu var apturēt. Kariesa intensitāte tieši ir atkarīga no kariogēno baktēriju daudzuma mutes dobumā un no apstākļiem, kādi tiek radīti šīm baktērijām. Kariogēnajām baktērijām labvēlīga ir ogļhidrātu lietošana. Līdz ar to kariogēno baktēriju daudzumu un tātad arī kariesa intensitāti var samazināt pilnveidojot uzturu – nelietojot ogļhidrātus saturošus ēdienus vai lietojot tos reti un ne starp ēdienreizēm. Kā arī liela nozīme ir emaljas remineralizēšanai – to sekmē fluoru saturošu zobu pastu lietošana, emaljas stiprinošu gēlu vai putu lietošana (ar fluoru vai ar kalcija savienojumiem). Kariogēno baktēriju daudzumu palīdzēs samazināt arī mutes dobuma skalojamo līdzekļu lietošana.

Ja pacientam mutē trūkst vairāki zobi, ir daudz plombes, tas jau norāda uz to, ka kādā laika posmā šim cilvēkam ir bijusi paaugstināta kariesa aktivitāte.

Kāpēc kariess ir uzskatāms par tik bīstamu topošajai māmiņai? Atbilde ir ļoti vienkārša. Pirmkārt neārstēts kariess var radīt iekaisumu pulpā (zoba nervā). Tas gandrīz vienmēr ir ļoti sāpīgs. Ja grūtniece nevēršas pēc palīdzības pie zobārsta, nerva iekaisums pamazām pāriet nekrozē – iekaisušais nervs iet bojā. Tā rezultātā var rasties nākamās, ne mazāk nopietnās problēmas – sastrutojums. Ja ir lokāls iekaisums zem zoba, tad parasti var iztikt ar kanālu ārstēšanu (vai ekstrakciju, ja ir tādas indikācijas) un nelietot antibiotikas. Savukārt liela sastrutojuma gadījumā būs indicētas antibiotikas. Lai arī tiek piemēroti grūtniecei atļautie medikamenti, sāpju un iekaisuma radītais stress uz organismu grūtniecības laikā ir nevēlams. Otrkārt – savu pirmo kariogēno mutes dobuma mikrofloru bērns saņems no mammas. To var pārnest ar siekalām bučojot bērnu, aplaizot bērna knupīti vai karotīti. Protams, ir vairāki faktori, kas nosaka to, cik uzņēmīgs būs bērna mutes dobums –

- Cik daudz kariogēno baktēriju ir mātei?
- Pārneses biežums un daudzums?
- Kāda ir bērna mutes dobuma uzņēmība pret baktēriju implantēšanos jaunajā vidē? Implantēšanās tieši būs atkarīga no tā, kā tiek kopts bērna mutes dobums un kāds ir bērna uzturs.
- Pārneses laiks – cik uzņēmīgs ir bērns mikroorganismu pārneses brīdī (kāda ir organisma lokālā un vispārējā imunitāte)?

Jo agrīnākā vecumā notiek bērna inficēšanās ar kariogēno mikrofloru un jo sliktāka ir mutes dobuma kopšana bērnam kombinācijā ar augstu ogļhidrātu saturu bērna uzturā, jo labvēlīgāka vide tiek radīta kariogēnajām baktērijām. Jo augstāka ir kariesa aktivitāte mammai (vai kādam citam ģimenes loceklim, kas ar siekalām pārnes savu mutes mikrofloru bērnam), jo lielāks risks, ka bērns saņems daudz kariogēno baktēriju.

Ko iesaka zobārsts?
1. Sanēt (pilnībā izārstēt mutes dobumu) jau grūtniecības plānošanas laikā. Aprunāties ar savu zobārstu par to, ka plānojat grūtniecību. Zobārsts jums sniegs informāciju par to, cik bieži jums jāapmeklē higiēnists, cik bieži jāierodas uz profilaktisko apskati pie zobārsta. Jo tieši jūsu zobārsts zina visu par jūsu mutes dobumu.
2. Ja nu tomēr nav sanācis salabot zobus līdz grūtniecībai, tad iesakām atnākt pie zobārsta jau I trimestrī. Zobārsts veiks profilaktisko apskati un informēs jūs par veicamajām manipulācijām. Ja ir kāds akūts darbs vai ja sāp kāds zobs, tad ārstēšana ir jāveic jebkurā grūtniecības laikā. Ja nav sūdzību, tad plānveida ārstēšanu vislabāk ir veikt II grūtniecības trimestrī. Šajā laikā jau visbiežāk ir krietni uzlabojusies grūtnieces pašsajūta – īpaši, ja ir bijusi toksikoze, kā arī jau ir notikusi augļa organoģenēze, attīstījusies un nostiprinājusies placenta. Arī III trimestris zobu labošanai ir pietiekami drošs, taču šajā laikā maksimāli jāsaīsina vizītes ilgums un pareizi jāpozicionē grūtniece zobārsta krēslā. Ilgstoša atrašanās uz muguras vai sēdus pozīcijā veicinās v. cava nospiedumu, kas rezultātā var radīt ģīboni, kāju tirpšanu, diskomfortu sēžas un iegurņa rajonā.
3. Lokālās anestēzijas lietošana grūtniecei ir droša, bet zobārstam noteikti godīgi ir jāpasaka, ja ir kādi grūtniecības sarežģījumi vai problēmas ar asinsspiedienu. Vienmēr tiek ievākta pacienta anamnēze, kas ir atjaunojama katru gadu. Taču cilvēki nereti vēlas noklusēt par kādu savas veselības problēmu, bet jebkura veselības problēma var izmainīt anestēzijas līdzekļa izvēli.
4. Grūtniecības laikā vajadzības gadījumā ir lietojami arī pretsāpju medikamenti vai antibiotikas. Ir noteiktas medikamentu grupas, kas ir piemērotas grūtniecēm. Ja grūtniecei ir kādas specifiskas problēmas, medikamentu izvēle notiek konsultējoties ar grūtnieci uzraugošo ginekologu.
5. Nepārnest sava mutes dobuma mikrofloru bērnam – izvairīties no bērnam piederošo karotīšu, knupīšu likšanas savā mutē. Kopt bērna mutes dobumu jau no mazuļa dzimšanas.
6. Uzturēt labu mutes dobuma higiēnu – tīrīt zobus 2 reizes dienā, lietot zobu diegu un vajadzības gadījumā arī citus mutes dobuma kopšanas piederumus. Lietot zobu pastu ar fluoru un vajadzības gadījumā arī zobu emalju stiprinošus gēlus vai putas. Vajadzības gadījumā lietot mutes skalojamos līdzekļus. 
7. Rentgena izmeklēšana grūtniecības laikā ir pieļaujama gadījumos, ja tas ir akūti nepieciešams, piemēram ir jāekstrahē zobs, kam potenciāli var būt sarežģīta zobu sakņu sistēma. BET rentgena izmeklēšana grūtniecei ir pieļaujama tikai tad, ja grūtniecei tiek nodrošināta pilnīga aizsardzība – gan svina priekšauts, gan svina apkakle vairogdziedzera aizsardzībai. 

Topošajai māmiņai ir jābūt skaistai un veselai! Tāpēc arī zobārstam ir jābūt tam speciālistam, kas uzrauga topošās māmiņas veselību.



Jeļena Meždreija,
SIA "Citydental"
www.citydental.lv