Antīko domātāju brīnumreceptes
Leģendārais grieķis Hipokrats centās pārliecināt, ka pēc dzimumakta sievietei vai nu ar pirkstiem jāmēģina iztīrīt vīrieša sēkla no saviem dzimumorgāniem, vai arī daudz jāstaigā tādā pozā, lai mehāniski vīrieša sēkla izslīdētu no vagīnas - tad grūtniecība neiestāsies. Turpretim Aristotelis pauda pārliecību, ka spermas temperatūra nosaka to, vai bērniņš būs puisītis vai meitenīte. Pēc Aristoteļa teorijas, siltāka sperma rada puisēnus, bet vēsāka - meitenītes. Turklāt Aristotelis piedāvāja pats savu izsargāšanās metodi. Bija jāsajauc svaigi spiesta olīveļļa ar medu un ar šo putriņu rūpīgi jāapsmērē dzemdes kakliņš. Protams, tas nebija vienkāršs uzdevums, un sievietes acīmredzot daudz nepaļāvās uz šo piedāvājumu, jo nav dzirdēts, ka Aristotelis jelkad būtu minēts kā superlīdzekļa, kas garantē drošu mīlēšanos bez nevēlamām sekām, autors.

Māņticība pārliecinoši mājoja cilvēku prātos, un sievietes uzskatīja, ka drīzāk ieziešanās ar menstruālajām asinīm varētu palīdzēt nepalikt stāvoklī. Vai arī izvēlējās nēsāt pie miesas īpašu amuletu, kas izgatavots no asparāga koka, kas it kā garantēja neauglību, kamēr ir kopā ar savu īpašnieci. Rakstos ir liecības, ka tika piedāvātas gandrīz utopiskas receptes, kā pagatavot absolūti unikālu un visspēcīgu līdzekli, kas neļaus tapt grūtai. Nepieciešami divi tārpi, kas izņemti no dzīva zirnekļa vēdera un tad ielikti svaigi noģērēta brieža ādā. Tādu kuloniņu vajadzēja pakārt kaklā pirms saulrieta un visu nakti mīlēties uz nebēdu. Recepte gan ir zināma, bet nav informācijas, vai kaut viens šāds amulets ticis pagatavots. Šķiet, papardes zieda atrašana tomēr varētu būt daudz reālāka!

Tikums kā likums
Viduslaikos pastāvēja uzskats - ja vien sieviete seksa laikā neizjūt baudu, tad no grūtniecības iestāšanās mīlēšanās laikā nevajag baidīties. Puiši jau no divpadsmit gadu vecuma drīkstēja pilntiesīgi valdīt, precēties un radīt pēcnācējus, bet sieviešu vienīgā problēma, par ko patiešām vajadzēja satraukties, bija neauglība. Ja veselības dēļ pie bērna gada vai divu laikā neizdevās tikt, šādai sievietei nebija nekādu izredžu dzīvot laimīgā ģimenē.

Tieši neauglība minētajā cilvēces attīstības posmā bija viens no visbiežākajiem iemesliem, kāpēc bez kādām sievu iebildēm laulības tika šķirtas. Ja tomēr bija nepieciešams izsargāties, tad izmantoja granātābolu sēklas, kas satur augstu fitoestrogēnu koncentrāciju un atgādina hormonu, ko izdala sievietes ķermenis. Savu uzvaras gājienu piedzīvoja slavenās tikumības jostas, un tas bija populārākais paņēmiens, kā liegt nekontrolētus mīlas priekus - pat tad, ja vīrietis atrada uzmanības vērtu objektu, paceļot lēdijas brunčus, tapa skaidrs, ka vairāk par kvēlu skūpstu neizdosies iegūt un fiziski intīmākas attiecības nav iespējamas - atslēga priekšā!

Paldies par to jāsaka inženierim Konrādam Kjeseram fon Eištatam, kurš izgudroja pirmo tikumības jeb nevainības jostu. Apģērba galvenais uzdevums bija aizkavēt sievieti no stāšanās priekšlaicīgos dzimumsakaros. Šis savādais priekšmets sastāvēja no metāla jostas, kas tika nostiprināta ap vidukli, un papildu tērauda lentes, kas bija savienota ar jostu priekšpusē un aizmugurē tā, lai lente atrastos sievietei tieši starp kājām. Pirmās tikumības jostas valkāja meitenes Florencē, kā arī dažās citās Itālijas pilsētiņās.

Progresīvs risinājums
Septiņpadsmitajā gadsimtā holandiešu zinātnieks atklāja, ka vīrieša sēkla sastāv no spermatozoīdiem, un beidzot radās kāds racionāls izskaidrojums tam, kāpēc uz māņticību un burvestībām balstītās kontracepcijas metodes nebūt nav drošas. 1843.gadā amerikāņu ķīmiķis Čārlzs Gudjiers izgudroja pirmo elastīgas gumijas prezervatīvu, kas turklāt bija ūdens
necaurlaidīgs. Pētnieki pierādīja faktu, ka grūtniecība iestājas, saplūstot partneru dzimumšūnām, un cilvēki sāka aizdomāties, ka pie mazuļiem netiekam pārdabisku spēku ietekmes dēļ.

Sievietes šajā laikā vēl joprojām mājas apstākļos izmantoja arī īpaši veidotus katlus, uz kuriem varēja uzsēsties tā, lai dūmi, kas nāk no kokogļu un vaska dedzināšanas, nokļūst tieši makstī. Arheoloģiskos izrakumos zinātnieku rokās nonāca arī kāda strēmele papirusa - vēsturiska liecība par pirmo recepti, kas bijusi radīta ģimenes plānošanas vārdā: "Lai sieviete nekļūtu grūta divus līdz trīs gadus, samaļ dateles un akācijas koka vārpas un to visu sajauc ar medu. Šajā masā samērcē kokvilnas auduma tamponu un ievieto vagīnā." Šādu medus un augu lipekli sievietes savos dzimumorgānos ilgus gadus ievadīja pirms dzimumakta.

Piesardzīgais donžuāns
Septiņpadsmitajā gadsimtā bija vēl kāds ievērības cienīgs jauninājums - itāļu fiziķis Gabriels Fallopia izgudroja linu auduma apvalku vīrieša dzimumloceklim, ko aplika mīlēšanās laikā, lai pasargātu sevi no seksuāli transmisīvajām slimībām. Bija sifilisa ēra, kad slimība izplatījās vēja ātrumā. Pēc stingrās instrukcijas katru reizi, kad vīrietis vēlējās mīlēties, viņam vispirms bija jānomazgā vai jānoslauka savi dzimumorgāni, tad jāņem linu auduma gabals un jāaptin ap savu spēka zaru, jāsamitrina šis prezervatīvu priekštecis ar salviju. Izklausās visai komplicēti, bet ilgu laiku neviens tā arī neko efektīvāku par šo auduma apsēju nebija izgudrojis, lai neapliptu ar smalkajām slimībām.

Taču beidzot 18.gadsimtā pie apvāršņa parādās izcilais mīlnieks un sieviešu siržu iekarotājs Kazanova. Līdz ar viņa vārdu top zināms arī par tā dēvēto angļu mētelīti - visefektīvāko dzimumlocekļa ietērpu, kas netraucēja nodoties baudai, turklāt patiešām salīdzinoši efektīvi pasargāja gan dāmas no grūtniecības, gan pašu donžuānu no delikātām kaitēm. Šie prezervatīvi tika izgatavoti no teļu, govju vai kazu zarnām, un Kazanova tos lietoja ik reizi, kad vien pie viņa apvāršņa pavīdēja vēlīgi noskaņota sieviete. Uz pameņģēšanos gultā naskais siržlauzējs rēķinājās, ka pretējā gadījumā, mainot partneres un neievērojot piesardzību, pat neuzzinās, kura no neskaitāmajām mīļākajām viņam būs dāvājusi venerisku infekciju.

Savukārt 20.gadsimta divdesmitajos gados no gumijas gatavotie prezervatīvi jau bija vispopulārākais līdzeklis, kas palīdzēja kontrolēt dzimstības pieaugumu. Otrā pasaules kara laikā militārie vadītāji visai uzstājīgi un bez liekas sarkšanas propagandēja šo produktu, jo baidījās, ka vīri, atgriežoties mājās pēc kara, varētu savas sievas inficēt ar veneriskajām slimībām. Amerikā valdība finansēja pat vairākas īsfilmas, kuru galvenais sauklis bija: "Neaizmirsti - pirms ieliec, uzvelc!"

Klasiskās vērtības
Šobrīd pasaulē jau kļuvuši pieejami individuālā piegriezuma prezervatīvi, kas tiek veidoti pēc katra lietotāja un viņa dzimumlocekļa vēlmēm. Ar speciālu ierīci tiek nomērīta klienta mantība, izveidots triju dimensiju (3D) attēls. Pēc tam vīrietis var izvēlēties prezervatīva biezumu, krāsu, pievienot vēl dažādas papildu ekstras. Iespējams pat uzdrukāt uz prezervatīviem lietotāja parakstu, par dažādiem attēliem vai ornamentiem nemaz nerunājot. Pēc individuālās piegrieztnes izgatavotie prezervatīvi gan maksā aptuveni 1000 eiro. Par šo naudu tiek solīts pagaidām nenoteikts gumijas izstrādājumu skaits, jo pat šiem ekskluzīvajiem izstrādājumiem jārēķinās ar to pašu klasisko prezervatīvu derīguma termiņu. Bet nav jau liegts ik pa brīdim par attiecīgu samaksu pasūtīt atkal jaunu partiju!

Internets ņirb no smieklīgiem sižetiņiem par netradicionālām kondomu pielietošanas iespējām. Piemēram, tajos iesaiņo mobilo telefonu vai citas elektronikas sīkpreces, lai pasargātu no samirkšanas laivu braucienā. Tiek izgatavotas ar baldriāna gabaliņiem pildītas kaķu rotaļlietas, pudeles gozējas plauktos ar neparastiem korķīšiem.

Par laimi, lielākā daļa prezervatīvu tomēr kalpo savam tiešajam mērķim un uzdevumam, mīlas prieku baudīšanu padarot drošu un novēršot pārim nevēlamās sekas. Tāpēc neapšaubāmi svarīgākais kondoma uzdevums joprojām ir un paliek kalpot par mīlēšanās visdrošāko asistentu. Un nevajag aizbildināties ar steigu vai aizņemtību, kas liedz to uzvilkt - kamēr izģērbjas tava draudzene, apģērb savu draudziņu!

Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"
Foto: Stock.XCHNG