Migrēna – ne tikai spēcīgas galvassāpes
Galvassāpes ir sastopamas bieži, un pavisam noteikti, lielākā daļa cilvēku vismaz kaut reizi savas dzīves laikā ir tās piedzīvojuši. Pamatā galvassāpes tiek iedalītas divās grupās – ir primārās un sekundārās galvassāpes.
Sekundāras galvassāpes ir kā simptoms kādai citai slimībai, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam, gripai, galvas vai kakla daļas traumai u.c. Tiklīdz esam izārstējuši pamata saslimšanu, pārstāj sāpēt arī galva. Savukārt primāras galvassāpes ir slimība pati par sevi. Visvairāk cilvēku piemeklē tensijas jeb saspringuma tipa galvassāpes un migrēna. Katrs septītais cilvēks visā pasaulē regulāri piedzīvo migrēnas lēkmes.
“Migrēna lielā mērā ir iedzimta slimība. Ja ar to slimo kāds no pirmās pakāpes radiniekiem, ir iespēja, ka ar to sirgs arī bērni. Pat gadījumos, ja ģimenē nav neviena migrēnas pacienta, gēnu komplekts, ko mantojam no saviem vecākiem, var radīt noslieci uz galvassāpju rašanos. Tautā šai slimībai piedēvēts visai savāds nosaukums “dīvu slimība”, jo ar to biežāk slimo daiļā dzimuma pārstāves. Taču vēlos vērst uzmanību, ka jebkuru pacientu saukt par “dīvu” ir kļūdaini un nekorekti. Migrēna ir reālas sāpes – tās nav tikai iedomas vai kāds abstrakts jēdziens,” skaidro veselības centra “Vivendi” neiroloģe, algoloģe dr. Linda Zvaune.
Turklāt migrēnai ir daudz pavadošo simptomu, kas pacientu īslaicīgi padara ne vien darba nespējīgu, bet cilvēkam nākas atteikties arī no sociālās dzīves un laika pavadīšanas ar ģimeni. Bez spēcīgām galvassāpēm cilvēks var piedzīvot arī: sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera pūšanos, pastiprinātu jutību pret trokšņiem, gaismu, smaržām, izteiktu miegainību, nogurumu, grūtības koncentrēties, kā arī apgrūtinātas fiziskās aktivitātēs, jo ikkatra kustība pastiprina galvassāpes. Šis viss simptomu komplekss būtiskā mērā ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Migrēna ir neprognozējama slimība, tā noris lēkmjveidīgi. Aptuveni trešdaļa no visiem migrēnas pacientiem izjūt slimības lēkmju tuvošanos. Par to liecina pārejoši redzes, jušanas, kustību vai pat runas traucējumi.
Atbilstoši Starptautiskajai galvassāpju klasifikācijai, ja ir vismaz trīs no šīm pazīmēm, tās var liecināt par migrēnu:
- galvassāpes ir vienā galvas pusē;
- tās ir stipras vai ļoti stipras;
- galvassāpes ir pulsējošas;
- ikdienas fiziskas aktivitātes (kustības, staigāšana) galvassāpes pastiprina;
- galvassāpes pavada slikta dūša un/vai vemšana;
- galvassāpju laikā ir nepatika pret gaismu un skaņu.
Migrēnas profilakse – dzīvesveida maiņa
Viens no biežākajiem faktoriem, kas veicina migrēnas lēkmju rašanos, ir paaugstināts stresa līmenis, kas liecina par to, ka cilvēks ir uzņēmies par daudz pienākumu un jau dara pāri saviem iekšējiem resursiem. Ikdienas skrējienā ir jāmēģina apstāties un ieklausīties sevī. Nereti organisms mūsu virzienā raida sarkano signālu, taču ne vienmēr to laikus pamanām un piefiksējam.
Tāpat ikdienā jāpiedomā pie regulāru ēdienreižu ieturēšanas, pietiekama ūdens daudzuma uzņemšanas. Regulāri jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm – vismaz 3 reizes nedēļā tām jāvelta 40 minūtes laika. Šobrīd vasaras periodā, kad siltie laikapstākļi mūs lutina, katrs var atrast sev piemērotāko aktīvo nodarbi svaigā gaisā. Nenoliedzami, nozīmīgs faktors ir arī miegs – tam jābūt kvalitatīvam un regulāram. Tas nozīmē, ka jādodas gulēt un jāmostas vienā un tajā pašā laikā.
Migrēnas ārstēšanā būtiska ir pacienta līdzestība
Arī migrēnas ārstēšanas procesā, tāpat kā jebkuras citas slimības gadījumā, ir ļoti būtiska pacienta un ārsta savstarpējā sadarbība. Migrēnas diagnostika ir sarežģīts process. Diagnozi nevar apstiprināt, veicot konkrētus izmeklējumus. Slimību var atpazīt pēc noteiktu simptomu kopuma, kas ietver arī rūpīgu pacienta iztaujāšanu saistībā ar galvassāpju simptomātiku.
Pacientam ir jābūt vēlmei un motivācijai sev palīdzēt, gan lietojot ārsta nozīmētos medikamentus, gan veicot korekcijas savā dzīvesveidā. Piemēram, Galvassāpju kalendārs ir noderīgs palīglīdzeklis precīzākas diagnozes uzstādīšanai, tikai pašam pacientam ir jābūt vēlmei to regulāri aizpildīt. Galvassāpju kalendārā iespējams pierakstīt savus novērojumus, piemēram, cik bieži parādās galvassāpju lēkmes, cik tās ir ilgstošas un kādā intensitātē noris, tāpat jānorāda, kādi medikamenti tiek lietoti, cik ilgi u.tml. Galvassāpju kalendārs palīdz arī pašam pacientam izprast gan galvassāpju provocējošos faktorus, gan arī izstrādāt rīcības plānu savlaicīgai to novēršanai.
Kā uzsver dr. Linda Zvaune, galvassāpes nav jāpacieš, tā nav norma, un, ja tās ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti, jāvēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Tikai zinot skaidru diagnozi, katram pacientam efektīvāk var piemeklēt atbilstošāko terapiju.
