Menopauze – sievietes pitstops, kas ikvienai būs jāiziet!
Lielāko daļu savas dzīves sievietes pavada ikmēneša hormonu radītajā autopilotā. Estrogēna un citu sievišķo hormonu izmaiņas rada ķermeņa procesu virzību, cikla svārstības, kurām katra sieviete pielāgojas un iemācās sadzīvot. Bet dabas atvēlētās rezerves izsīkst. Un, tuvojoties menopauzei, vairums sieviešu saskaras ar izjūtām, bažām un pārsteigumiem, kas ir stiprāki par straujākajiem amerikāņu kalniņiem. Pārmaiņas var būt satraucošas un pat informatīvi mulsinošas. Lai ikvienai sievietei būtu vieglāk vadīt savu dzīvi šai pārmaiņu laikā, konsultējāmies ar ginekoloģi-endokrinoloģi Intu Dinsbergu.
Teikt "man ir menopauze" var tikai pēc 12 mēnešiem kopš pēdējām mēnešreizēm. Līdz tam – iespējami daudzi negaidīti pagriezieni. Nereti sievietes sajauc pirmo mēnešreižu iztrūkumu ar grūtniecību. Nereti kļūdās, ka nu, ciklam kļūstot mazāk regulāram, var sākt neizsargāties no grūtniecības. Parasti dabā visas izmaiņas notiek pakāpeniski, un tikai retā sasniedz savu "menopauze" noilgumu kalendārā gada laikā.
Dr. Inta Dinsberga uzsver, ka daudzas sievietes nebūt nepriecājās par piespiedu šūpolēm – mēnešreižu iztrūkumu un negaidīto atsākšanos, kas premenopauzes posmu spēj izstiept pat vairāku gadu garumā. Tomēr tas dod iespēju morāli sagatavoties, pieņemt šīs pārmaiņas un izveidot turpmāko rīcībplānu.
Pārsteidzošā kārtā ar mēnešreižu iztrūkumu nekas nebeidzās. Patiesībā, sievietei savai veselībai ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība un jāiepazīst savs ķermenis no jauna, gan pārejas posmā, gan tad, kad visas izmaiņas būs galā, ciešā sadarbībā ar ginekologu, kam patiesi var uzticēties. Regulāras apskates un konsultācijas ir svarīgas, lai kāda no izmaiņu radītajām sekām vai blaknēm nesāk pārlieku attīstīties nepamanīta, lai nenoved pie nopietnas saslimšanas vai dzīves kvalitāti ietekmējošas problēmas.
Menopauze spēj sniegt sievietei sen aizmirstu brīvību, ko neietekmē ikmēneša cikls, un arī tuvību var baudīt, nedomājot par grūtniecību. Bet tā nāk ar virkni citu jautājumu, ko izsvērt un atrisināt. Lai nebūtu jācīnās ar sekām. Lai varētu laikus rīkoties preventīvi un reaģēt uz pirmajām izmaiņām.
Ātrvilciena biļete līdz menopauzei – tikai retajai
Parasti sievietes saskaras ar dažādas intensitātes sajūtu posmiem, gan lēniem, gan intensīviem, gan norietošiem. Tāpat kā meitene nenobriest vienā dienā, arī auglīgie gadi nebeidzas kā ar burvju vēzienu.
Perimenopauze signalizē par auglības samazināšanos
Tas ir pirmais pārmaiņu posms. Hormonu izstrādes izmaiņas rada daudzveidīgus simptomus, ko vairāk vai mazāk izjūt vairums sieviešu. Biežākie simptomi
• Izslavētie karstuma viļņi. Un ne bez iemesla. Saglabāt mieru, kad visu ķermeņa augšdaļu pārņem spējš karstuma vilnis, nebūt nav tik viegli.
• Palielināts maksts sausums vai jutīgums. Rodas, jo līdz ar hormonu izmaiņām, maksts sieniņas paliek plānākas. Šim simptomam būtu nepieciešams pievērst jo īpašu lielu uzmanību un sekot līdzi turpmākajai attīstībai.
• Zūd maksts sieniņu tvirtums un urīna saturēšanas funkcija. Estrogēns uztur urīnpūšļa un urīnizvadkanāla veselību. Samazinoties estrogēna līmenim, urīna saturēšanas funkcija sāk atslābt. Hormonu trūkums ietekmē arī maksts sieniņu tvirtumu, kas noved ne tikai pie izmaiņām seksuālās dzīves kvalitātē un sajūtās, bet var radīt arī urīna nesaturēšanas problēmas pat pie mazākās muskuļu kontrakcijas, piemēram, smiekliem. Audu tonusa zudums var radīt arī maksts izslīdēšanu ārpusē. Svarīgi izmaiņas nepalaist garām, bet vēl labāk – darboties pirms tām – preventīvi. Šobrīd ir pieejamas daudzas metodes, kā šīs izmaiņas novērst:
- cītīga speciālā vingrošana (speciālista uzraudzībā, jo vēdera dobuma spiediens, nepareizas vingrojumu izpildes gadījumā, spēj radīt maksts noslīdēšanu),
- lāzera procedūras,
- hialurona injekcijas tvirtuma un apjoma atjaunošanai,
- maksti atjaunojošās operācijas, kas ir galējā instance.
Kura metode palīdzēs atkarīgs no individuālās ķermeņa reakcijas. Dr. Inta Dinsberga aicina sievietes nevilcināties, risināt šo jautājumu tāpat kā jebkuru citu savas veselības jautājumu, jo sievietes dzīve līdz ar klimaksu nebūt nebeidzas.
• Seksuālās dzīves izmaiņas, ko raisa gan fiziskās pārmaiņas, gan sievietes pašsajūta par romantiskajām attiecībām kopumā.
• Muskuļu masas zudums un taukaudu pieaugums, jo īpaši ap vidukli.
• Ādas un matu izmaiņas. Samazinoties estrogēna līmenim, ķermenim meklējot labāko pielāgošanās mehānismu, kā rezultātā izmainās arī sievietes āda un mati. Ja šīs ir pēkšņas un izteikti pamanāmas, obligāti konsultējaties ar savu ginekologu.
• Osteoporoze – lai gan kaulaudu izsīkums un samazināšanās nenotiek vienā dienā, perimenopauzē tā jo īpaši saasinās.
• Anēmija – sievietes bieži piedzīvo daudz intensīvāku asiņošanu mēnešreižu laikā nekā ierasti. Svarīgi sekot līdzi savai pašsajūtai un laiku pa laikam veikt analīzes, lai pārliecinātos, ka ķermenis netiek pārlieku noslogots, ka nerodas anēmija, kas var vēl vairāk ietekmēt sievietes pašsajūtu.
• Miega traucējumi, kurus vēl vairāk var pastiprināt izteikta svīšana naktīs.
• Noskaņojuma izmaiņas, ko raisa hormonu svārstības. Dažas sievietes var piedzīvot pat depresiju vai trauksmi.
Kā mazināt menopauzes radītos simptomus?
Estrogēna zuduma radītās pārmaiņas – ja izskati iespēju lietot hormonu aizstāšanas terapiju, tādējādi attālinot menopauzi kā tādu, laikus atrodi ginekologu, kuram uzticies. Īpaši vērtīgi šoreiz būtu, lai ginekologs specializējas endokrīnajā ginekoloģijā, lai varētu pēc iespējas precīzāk piedāvāt terapiju, kas nepieciešama tieši Tev.
Lai iegūtu laiku, atsakies no smēķēšanas – atbilstoši pētījumiem, smēķēšana ir vienīgais menopauzi veicinošais faktors. Smēķētājām menopauze iestājas apmēram 2 gadus agrāk.
Osteoporoze – sāc trenēties jau tagad, pat ja tev ir tikai 20 gadi. Ja kauli ir regulāri noslogoti kaut vai tikai ar sava ķermeņa svaru vien, tas ir pietiekami, lai mazinātu dabīgos novecošanās procesus, kas rada osteoporozi. Izvairies no produktu lietošanas, kas izvada kalciju no organisma, piemēram, kafijas.
Lai nezaudētu maksts tvirtumu – negaidi, kad problēma samilzīs, meklē informāciju un palīdzību vēl pirms perimenopauzes, kad ķermenis jau ziņo par izmaiņām. Būtībā rūpes par savu maksts veselību un labsajūtu ir tikpat dabiskas, kā rūpes par zobu veselību – abas jomas var kardināli pārvērst tavu ikdienu, ja viss nav kārtībā, kā ierasts.
Lai nekristu panikā un depresijā – laikus rūpējies par savu emocionālo labsajūtu. Menopauze nav slimība, tā nav ķermeņa izdzišana vai diagnoze "vecums klāt"! Ja viena vai ar draudzeni netiec galā, meklē profesionāļa palīdzību – sākotnējā emocionālā labsajūta spēj ietekmēt visas ķermeņa reakcijas šai pārmaiņu periodā.
Kad pārmaiņas tiek pārvaldītas
Var vadīt savu dzīvi, sagaidot postmenopauzi. Kad menstruācijas beidzas, bet vēl ir jāsagaida 12 mēnešu noilgums, lai varētu runāt par menopauzi. Sieviete vēl joprojām var palikt stāvoklī. Nereti sievietēm ir bažas, ka tieši grūtniecība ir radījusi mēnešreižu izsīkumu. Tāpēc ir svarīgi uzturēt labu kontaktu ar savu ginekologu, jo tikai ultrasonogrāfijā var redzēt, vai olnīcās ir kāds folikuls vai arī patiesi iestājusies grūtniecība. Tikai ginekologs spēs ieteikt hormonu analīzes kā papildus metodi papildus drošībai, lai noteiktu, vai olnīcas vēl plāno strādāt vai jau taisās doties pelnītā atpūtā un pēdējās mēnešreizes tiešām bija pēdējās.
Pārmaiņu laikā un menopauzi sasniedzot, lai nerastos lielākas veselības problēmas, ļoti svarīgi ir regulāri apmeklē ginekologu, jo izmaiņas estrogēnā un līdz ar to makstī un dzemdes endometrijā spēj radīt pārmaiņas, kas var novest arī pie slimību attīstības. Sievietei par sevi ir jārūpējas un jāuzpasē jebkurā vecumā, bet pēc 40 gadiem – jo īpaši.
Šī raksta tapšanā Medicine.lv konsultējās ar ginekoloģi-endokrinoloģi Intu Dinsbergu, kas pieņem Dr. Intas Dinsbergas privātpraksē Rīgā, Ēveles ielā 6A.
Pierakstīties uz konsultāciju Dr. Intas Dinsbergas ārsta praksē var www.intadinsberga.lv, tiešsaistē www.piearsta.lv vai pa tel. 63221747.