Menopauze
Gribam to atzīt, vai nē, bet sievietes dzīve ir pakļauta hormonu diktātam. No tiem ir atkarīga ne tikai mūsu veselība, bet arī vitāli svarīgas dzīvības norises, prieks un labsajūta. Hormoni mūs ietekmē pubertātē, fertilajā vecumā un arī menopauses laikā.
Menopauze (klimakss) - klimakss tulkojumā no grieķu valodas (klimax) nozīmē kāpnes. Tas ir pārejas periods, kad pakāpeniski izbeidzas olnīcu funkcija.
Priekšlaicīga menopauze – pāragrs (pirms 45 gadu sasniegšanas) olnīcu izsīkums. Tas var notikt vairāku iemeslu dēļ, piemēram, pēc ķirurģiskas vai radioloģiskas terapijas onkoloģisku slimību gadījumos, arī pēc dažu medikamentu lietošanas, kā arī citu ārēju vai iekšēju faktoru ietekmē.
Sievietes olnīcas ražo trīs hormonus- estrogēnus, progestīnus jeb progestagēnus un vīrišķos hormonus - androgēnus. Vislabākā hormonu "kompozīcija" ir līdz 30 gadu vecumam. Normālā menstruālā ciklā estrogēni un progestīni ir it kā līdzsvarā. Pēc 30 gadu vecuma olnīcu darbība pakāpeniski sāk pavājināties un rada hormonu līdzsvara izmaiņas, kas pēc 35 gadu vecuma jau liek par sevi manīt, signalizējot ar dažādām nepatīkamām pašsajūtām un veselības problēmām. Vispirms sāk samazināties progestīni, organismā veidojot izteiktu estrogēnu pārsvaru, kas spēj izraisīt ne tikai fizisku un garīgu diskomfortu, bet arī dažādas ginekoloģiskas slimības.
Menopauzes anatomija
Simptomi:
Fiziskie simptomi: krūšu piebriešana un sāpes, attīstās mastopātija, sāpīgas mēnešreizes, palielināta asiņošana mēnešreižu laikā, biežas galvassāpes, izmaiņas matu, nagu un ādas struktūrā, svara pieaugums, karstuma viļņi, pastiprināta svīšana, maksts un urīnceļu atrofija, izmaiņas mutes dobumā, paaugstināts asinsspiediens.
Psihoemocionālie simptomi: garīgais nogurums, PMS simptomi arī pārējā cikla laikā, nemiers, enerģijas trūkums, depresija.
Uzvedības traucējumi: pavājinās atmiņa un koncentrēšanās spēja, , reibonis, izmainīta seksuālā interese.
Diagnostika:
Hormonu līmenis menstruālā cikla laikā nepārtraukti svārstās un katrai sievietei tas notiek individuāli. Laboratoriskos izmeklējumos var noteikt hormonu sastāvu rādītājus, bet tas neko īpašu nedos. Ja nepieciešams noskaidrot, cik daudz hormonu izstrādā olšūnas un kā tie mainās, tad parasti nozīmē divreizējus hormonu izmeklējumus viena menstruālā cikla laikā, 3. un 21. cikla dienā. Tomēr šis rādītājs ir relatīvs, jo hormonu līmeni ietekmē arī vairogdziedzera funkcijas un citas slimības, kas veicina olnīcu darbības izsīkumu. Diemžēl nav nekādu pārliecinošu prognostisku rādītāju faktoru, kas palīdzētu noteikt, līdz cik gadu vecumam sievietei būs mēnešreizes un cik ilgi funkcionēs olnīcas. Daudzām sievietēm grūtniecība neiestājas hormonu līmeņa izmaiņu dēļ, tomēr 35- 45- 50 gadu vecai sievietei nekad nevar teikt, ka viņa var neizsargāties un brīvi dzīvot dzimumdzīvi, ka bērnu nebūs. Par to ir jāpārliecinās gan sonogrāfijā, gan hormonu izmeklējumos, un kaut arī ir daudz tādu rādītāju, kas apliecina hormonu līdzsvara izmaiņas, tomēr neko pavisam droši prognozēt nevar.
Ārstēšana
Ja sieviete sāk just menopauzes simptomus, kas sāk kļūt traucējoši ikdienas dzīvei, noteikti ir jādodas pie sava ģimenes ārsta vai ginekologa, lai veiktu izmeklēšanu un saņemtu konsultāciju par iespējamām ārstēšanas metodēm.
Parasti ārsti iesaka izmantot trīs metodes:
Veselīgs dzīvesveids: regulāras, biežas ēdienreizes ar sabalansētu uzturu un samazinātu sāls, tauku un kofeīna daudzumu, regulāra fiziskā aktivitāte, pēršanās pirtī, smēķēšanas un alkohola patēriņa ierobežošana, regulārs miegs, dusmu un stresa menedžments;
Vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana: daži augu ekstrakti satur vielas ar estrogēnu īpašībām – fitoestrogēnus. Šie fitoestrogēni ir sojas pupiņās, linsēklās, sarkanajā āboliņā. Tāpat ir ieteicams papildus uzņemt kalciju un mikroelementus.
Hormonu aizstāj terapija (HAT): HAT var palīdzēt sievietei tikt pāri olnīcu izsīkumam, kompensējot to kā trūkst, lai nebūtu nepatīkamo simptomu. Lietojot HAT īslaicīgi, samazinās trauksmes, karstuma viļņi, svīšana, bezmiegs un citas veģetatīvās nervu sistēmas traucējumu izpausmes. Lietojot HAT ilglaicīgi, saglabājas kaulu blīvums, neveidojas sirds un asinsvadu slimības, resnās zarnas vēzis un samazinās Alcheimera slimības risks.
Fakti un dati:
- Estrogēna pārprodukciju organismā var veicināt arī ekoloģiskais faktors – tāpēc jālieto ekoloģiski tīra produkcija;
- Hormonu disbalanss var būt viens no demences – vecuma plānprātības attīstības faktoriem, kā arī veicināt dažādu atkarību un depresiju attīstību. Daudzas sievietes menopauzes laikā itin bieži sāk spēlēt azartspēles;
- Abi dzimumi pēc 30 gadu vecuma apmēram vienādā ātrumā zaudē vīrišķos hormonus, tāpēc bieži vien vīrieši vecumdienās kļūst līdzīgi sievietēm;
- Ja sieviete ir aptaukojusies, viņai ir trīs reizes lielāks krūts vēža risks, savukārt, ja sieviete 3 reizes nedēļa nodarbojas ar sportu, viņai ir četras reizes mazāks krūts vēža risks;
- Trauslajām un slaidajām sievietēm menopauzes laiks var būt ļoti smags, jo arī zemādas tauku slānī atrodas sievišķie hormoni;
- Sievietes spēj sasniegt orgasmu arī sešdesmit un septiņdesmit gadu vecumā – galvenais ir laba pašsajūta.
Menopauzes laiks ir dabisks process un sieviete var ar to tikt galā. Ir tikai jāieklausās pašai sevī, jāpadara sava dzīve interesantāka un nepieciešamības gadījumā jāatrod uzticams speciālists, kas palīdzēs pārvarēt menopauzes laiku.
